Lai arī nepieciešamība pēc izdienas pensiju sistēmas sakārtošanas ir apzināta jau sen, politiskā rīcība nav sekojusi. Kā ziņo Latvijas Televīzijas raidījums “de facto”, iespējamās izmaiņas varētu skatīt budžeta izstrādes gaitā šovasar. Daži no potenciālajiem scenārijiem paredz iespēju palielināt izdienas pensiju vecuma slieksni un izdienas stāžu, kā arī sašaurināt to saņēmēju loku.
Teju aizvadītais Rīgas domes (RD) sasaukums vairākkārt mēģināja likvidēt azartspēļu zāles Rīgā. Pēdējo reizi tas notika šī gada martā, kad dome pieņēma saistošos noteikumus par azartspēļu organizēšanas ierobežojumiem.
Skatīšanās uz Rīgu tikai tās administratīvajās robežās ir pārāk šaura. Vismaz teorētiski to saprot arī politiķi un 2021. gadā izveidoja deviņu – Rīgas un Pierīgas - pašvaldību apvienību “Rīgas metropole”. Šogad februārī tā gan nobremzēja likumprojektu, kam būtu jāveido jau praktiska un arī finansiāla sadarbība, attīstot vienotu Rīgas metropoles areālu. Aizbildinājumi saistīti arī ar budžeta situāciju.
Atsevišķi pašvaldību vēlēšanām pieteiktie partiju un apvienību saraksti programmās konstatē faktu, ka Rīga ir zaudējusi savu vadošo lomu Baltijā. Izskan arī solījumi padarīt Latvijas galvaspilsētu atkal par lielāko Baltijas valstu metropoli.
Latvijā cūkgaļas cena šogad martā bija 191,67 eiro par 100 kilogramiem, kas ir par 1,5% vairāk nekā februārī, bet par 19,5% mazāk nekā 2024.gada martā, liecina Zemkopības ministrijas (ZM) Tirgus un tiešā atbalsta departamenta dati.
Bulgārijā Sofijas un citu lielāko pilsētu ielās izgājuši tūkstošiem cilvēku, lai protestētu pret valdības ieceri pāriet uz eiro un pieprasītu sarīkot referendumu par pievienošanos Eiropas Savienības (ES) kopējai valūtai.
Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) apgrozījums pērn bija 10,458 miljoni eiro, kas ir par 10,1% vairāk nekā gadu iepriekš, bet zaudējumi samazinājās teju piecas reizes līdz 19 742 eiro, liecina "Firmas.lv" informācija.
“Baltijas valstis ir izkļuvušas no nabadzības un stagnācijas purva, un šodien tās uzrāda vienus no labākajiem izaugsmes rādītājiem Eiropā,” uzrunājot vairāk nekā 150 vadošo advokātu biroju partnerus no visas pasaules starptautiskajā konferencē Rīgā, uzsvēra bijušais Igaunijas prezidents Tomass Hendriks Ilvess.
Latvijā ierēdņi vairs nezog kā tas bija oligarhu laikos, 90.un 2000.gados. Cilvēki saņem algu, raidījumā "Nedēļa. Post scriptum" saka "Titava laboratorija” vadītājs politikas eksperts Dans Titavs.
Latvijā 16% iedzīvotāju ik mēnesi ir neparedzēti izdevumi vairāk nekā 150 eiro, aģentūru LETA informēja finanšu pakalpojumu sniedzēja "IPF Digital Latvia", atsaucoties uz veikto aptauju.
Ekonomikas ministrija (EM) piedāvā apvienot SIA "Latvijas nacionālais metroloģijas centrs" (LNMC), SIA "Latvijas standarts" (LVS) un SIA "Latvijas proves birojs" (LPB), izveidojot valsts kapitālsabiedrību tehnoloģiju attīstībai (VKTA), liecina informācija Tiesību aktu projektu (TAP) portālā.
Lietuva vēl vērtē iespēju ieguldīt līdzekļus Latvijas nacionālajā aviokompānijā "airBaltic", piektdien žurnālistiem atzina Lietuvas premjerministrs Gintauts Palucks.
Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) siltumenerģijas tarifu samazinājumu no 1.jūnija apstiprinājusi deviņiem, savukārt palielinājumu - diviem regulējamiem komersantiem, aģentūru LETA informēja SPRK pārstāvji.
VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) koncerna apgrozījums pagājušajā gadā, pēc auditētiem datiem, bija 233,738 miljoni eiro, kas ir par 11,3% mazāk nekā 2023.gadā, savukārt koncerna zaudējumi pieauga daudzkārtīgi - līdz 39,438 miljoniem eiro, liecina kompānijas publiskotā informācija.
Latvijā vidējā bruto darba samaksa jeb darba samaksa pirms nodokļiem par pilnas slodzes darbu šogad pirmajā ceturksnī bija 1757 eiro, kas ir par 8,3% jeb 134 eiro vairāk nekā 2024. gada attiecīgajā periodā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Tuvākajos mēnešos pircēju aktivitāti mēreni veicinās pieaugošais atalgojums, ko ietekmē nesenās nodokļu izmaiņas, kā arī procentu likmju samazinājums, aģentūrai LETA prognozēja Ekonomikas ministrijas (EM) Analītikas dienestā.
Valsts kontrole aicinās Satiksmes ministriju (SM) vērtēt iesaistīto darbinieku disciplināratbildību saistībā ar nepietiekamu "airBaltic" ieguldīto līdzekļu uzraudzību, aģentūrai LETA apliecināja Valsts kontroles pārstāvis Aivis Majors.
Politiķi Covid-19 pandēmijas laikā maldināja sabiedrību par iespējām tiešā veidā atgūt valsts ieguldītās investīcijas 340 miljonu eiro apmērā Latvijas nacionālajā aviokompānijā "airBaltic", aģentūrai LETA sacīja bijušais satiksmes ministrs un pašreizējais Saeimas deputāts Kaspars Briškens (P), komentējot Valsts kontroles (VK) ziņojumu par to, kā valsts uzraudzīja Covid-19 laikā veikto ieguldījumu aviokpompānijā.
Līdzšinējais Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) valdes priekšsēdētājs Normunds Staņēvičs atkāpies no amata, aģentūru LETA informēja RAKUS.