Latvijai drīz būs jāizvēlas – samazināt tēriņus vai pelnīt vairāk

Latvija tuvākajos gados var atļauties lielāku budžeta deficītu, jo drošības situācija prasa strauji palielināt aizsardzības izdevumus. Taču tas ir pagaidu risinājums – Eiropas Savienības izņēmuma klauzula, kas ļauj atkāpties no ierastajiem fiskālajiem ierobežojumiem, ir spēkā līdz 2028. gadam. Ilgtermiņā valsts finanšu stabilitāti noteiks tas, vai spēsim pārskatīt savus izdevumus un vienlaikus audzēt ekonomiku, intervijā aģentūrai LETA uzsver Fiskālās disciplīnas padomes (FDP) vadītājs Jānis Priede.

Gada budžetā plānots deficīts 3,3% apmērā no iekšzemes kopprodukta, bet vidējā termiņā tas var pietuvoties 3,6%. Formāli budžets atbilst gan nacionālajiem, gan ES noteikumiem, atzīst Priede. Tomēr FDP jau tagad norāda uz risku trajektoriju - aizņemšanās apjoms aug, un līdz ar to aug arī jautājums par ilgtspēju.

Pašlaik aizņemšanās lielā mērā saistīta ar aizsardzības izdevumiem. Politiskajā vidē par to diskusiju faktiski nav - drošības vajadzības tiek uzskatītas par objektīvām. Turklāt starptautiskās reitingu aģentūras Latvijai pagaidām negatīvus signālus nesūta. Tomēr izņēmuma režīms nav mūžīgs, un pēc 2028. gada nāksies skaidri atbildēt uz jautājumu - kā par to visu maksāt?

Aizņemties nav slikti, ja nauda rada nākotnes ienākumus

Priede uzsver, ka pats par sevi parāds nav ļaunums. Izšķirošais ir tas, kādam mērķim nauda tiek izmantota. Ja aizņēmums ļauj investēt produktivitātē, cilvēkkapitālā vai nozarēs ar augstu pievienoto vērtību, tas nākotnē var radīt lielākus ieņēmumus un atvieglot parāda apkalpošanu. Savukārt, ja līdzekļi tiek tērēti patēriņam bez ekonomiska pienesuma, risks pieaug.

Prognozes rāda, ka valsts parāds tuvākajos gados varētu pietuvoties 55% no IKP. Tas joprojām būtu zem Māstrihtas 60% robežas, taču parāda apkalpošanas izmaksas aug. Ilgtermiņā izšķiroši būs tas, vai Latvija spēs noturēt deficītu zem 3% un vienlaikus nodrošināt spēcīgāku ekonomikas izaugsmi.

Izdevumu samazināšana - nevis “darīt to pašu sliktāk”

FDP atbalsta nepieciešamību jau tagad izvērtēt valsts izdevumus. Taču svarīgi ir ne tikai samazināt summas, bet pārskatīt pašas funkcijas. Bīstamākais scenārijs būtu saglabāt visas esošās funkcijas, tikai ar mazāku finansējumu - rezultātā pasliktinot pakalpojumu kvalitāti.

Priede aicina diskutēt par valsts pakalpojumu grozu - ko valsts patiešām dara un vai viss ir nepieciešams. Iespējams, daļu funkciju varētu nodot privātajam sektoram vai pārtraukt pavisam, līdzekļus koncentrējot tur, kur tie dod lielāku sabiedrisko labumu.

Viņš arī kritizē praksi regulāri izmantot budžeta līdzekļus neparedzētiem gadījumiem situācijās, kuras faktiski bija prognozējamas. Šāda pieeja neveicina kvalitatīvu budžeta plānošanu.

Pēc 2028. gada nāksies pieņemt “sāpīgus” lēmumus

Līdz ar Saeimas vēlēšanu tuvošanos pastāv risks, ka politiskajā ciklā aizņemšanās var šķist vieglākais risinājums - ar mazāku tūlītēju sabiedrības reakciju nekā nodokļu celšanā vai izdevumu mazināšanā. Tomēr parāds agrāk vai vēlāk būs jāapmaksā.

Pēc 2028. gada Latvijai, visticamāk, nāksies lemt - vai samazināt izdevumus, pārskatīt nodokļu politiku, vai arī panākt straujāku ekonomikas izaugsmi. Ideālā gadījumā - darīt visus trīs vienlaikus.

Latvijas rezerve - produktivitāte un augstāka pievienotā vērtība

Ekonomikas izaugsmes prognozes šobrīd ir mērenas, turklāt Latvija ir ļoti atkarīga no globālajiem procesiem un Eiropas lielāko ekonomiku, īpaši Vācijas, attīstības. Papildu nenoteiktību rada ģeopolitiskā situācija un iespējamie tirdzniecības konflikti.

Tomēr Latvijai ir būtiskas iekšējās rezerves. Viena no tām - produktivitāte. Tā joprojām ir aptuveni 70% no ES vidējā līmeņa. Tas nozīmē, ka pastāv ievērojams uzlabojumu potenciāls.

Priede uzsver nepieciešamību pāriet no apjoma uz kvalitāti - no zemākas pievienotās vērtības uz inovatīvākiem produktiem un pakalpojumiem. Tas attiecas gan uz tradicionālajām nozarēm, piemēram, kokrūpniecību un pārtiku, gan uz nākotnes tehnoloģijām - mākslīgo intelektu, digitālajiem pakalpojumiem, datu centriem un pētniecību.

Aizsardzības izdevumi šajā kontekstā var kļūt arī par attīstības instrumentu, ja daļa līdzekļu tiek ieguldīta vietējā militārajā ražošanā, pētniecībā un tehnoloģijās, radot darbavietas un eksportspējīgus produktus.

Galvenais jautājums: kā pelnīt vairāk?

Priede uzsver: Latvijai šobrīd nav “pārmērīgas ballītes”, kuru vēlāk nespētu apmaksāt. Taču ilgtermiņā viss būs atkarīgs no tā, vai spēsim panākt straujāku ekonomikas izaugsmi.

Ja ienākumi nepieaugs pietiekami, izdevumu jautājums atkal kļūs centrālais. Tāpēc līdzās budžeta disciplīnai tikpat svarīgs ir jautājums par to, kā valsts veicina investīcijas, inovācijas un produktivitāti.

Galu galā izvēle ir skaidra: vai nu pārskatīt tēriņus, vai arī pelnīt vairāk. Ilgtspējīga attīstība prasīs abus.