Eksperti: izmaiņas par vienu punktu nav būtisks panākums korupcijas risku mazināšanā

Korupcijas indeksa uzlabošanās ir likumsakarīga, taču izmaiņas par vienu punktu nav būtisks panākums un korupcijas risku mazināšanā vēl jādara daudz, aģentūrai LETA atzina banku ekonomisti, komentējot starptautiskās pretkorupcijas organizācijas "Transparency International" publicēto jaunāko Korupcijas uztveres indeksu (KUI), kurā Latvijas rezultāts ir uzlabojies par vienu punktu, sasniedzot 60 punktus.

"SEB bankas" galvenais ekonomists Dainis Gašpuitis aģentūrai LETA norādīja, ka KUI vērtējams kā iedzīvotāju skatījums uz to, cik godīga un taisnīga ir Latvijas sabiedrība un kā tā spēj mijiedarboties ar valsti noteikumu robežās.

Ekonomists pauda, ka uzlabojums par punktu ir ļoti nosacīts panākums un šādu rezultātu svārstības nelielā amplitūdā par lielu panākumu dēvēt nevar.

"Lai notiktu jūtamāks kāpums KUI, iedzīvotājiem ir jāsajūt turpmāki uzlabojumi valsts darbības, publisko iepirkumu caurskatāmībā, korupcijas lietām jābeidzas ar spriedumiem, stingrāk jāpievērš uzmanība interešu konfliktiem un jāpaplašina digitālo pakalpojumu klāsts," sacīja Gašpuitis, norādot, ja iedzīvotāji nesaredz progresu šajos jautājumos, uztvere var saglabāties spēcīga, pat ja tieši ar korupciju viņi nesaskaras.

Ekonomists norādīja, ka Latvijai vēl ir kur tiekties līdz Ziemeļvalstīm, kur indekss ir krietni augstāks. Tomēr globālā kontekstā Latvijas korupcijas uztvere ir starp zemākajām, pielīdzinoties attīstīto valstu līmenim, turklāt apsteidzot vairākas Austrumeiropas valstis.

Bankas "Citadele" galvenais ekonomists Kārlis Purgailis aģentūrai LETA sacīja, ka Latvijas rezultāta izmaiņas KUI uzskatāmas par nenozīmīgām un jau vairākus gadus svārstās ap 59 līdz 60 punktiem. Tas liek noprast, ka būtiskas izmaiņas korupcijas apkarošanas jautājumos Latvijā netiek novērotas.

Ekonomists skaidroja, ka šāda veida indeksi ir samērā svarīgi ārvalstu investīciju piesaistes kontekstā, tādēļ jāvērtē Latvijas pozīcija reģionālā salīdzinājumā. "Diemžēl mūsu tuvākie kaimiņi Lietuva un Igaunija KUI ieņem labākas pozīcijas. Tas ārvalstu investoriem, izvēloties investīciju mērķa valsti, liek negatīvāk raudzīties uz Latviju, mūsu konkurētspēja tiek iedragāta," teica Purgailis, piebilstot, ka investoriem šis ir tikai viens no daudziem faktoriem, ko vērtēt, tomēr atsevišķos gadījumos var izrādīties izšķirošs.

"Luminor Bank" galvenais ekonomists Pēteris Strautiņš aģentūrai LETA norādīja, ka Latvijas rādītāja uzlabošanās KUI ir likumsakarīga, jo ir vairāki ilglaicīgi procesi, kas palīdz samazināt korupcijas riskus.

Kā vienu no šiem procesiem ekonomists minēja labklājības pieaugumu, norādot, ka šogad Latvijā vidējās algas būs trīs reizes lielākas nekā pirms 15 gadiem, tālu pārsniedzot cenu pieaugumu. Strautiņš skaidroja, ka tas neko negarantē, taču iespēja zaudēt darbu ierēdnim šādā situācijā ir biedējošāka. Savukārt uzņēmējiem motivāciju maksāt kukuļus mazina gan plašākas iespējas nopelnīt legāli, gan personiskās un uzņēmuma reputācijas vērtība.

Ekonomists norādīja, ka arī lielā uzmanība, kas ir pievērsta birokrātiskā sloga samazināšanas mērķim, dod rezultātus. Piemēram, pērn tika būtiski samazināts būvniecības procesa administratīvais slogs. Jo mazāk procedūru, jo mazāks korupcijas risks. Ja kāds jautājums nonāk politiskajā dienaskārtībā, visdrīzāk tiek veikti konkrēti pasākumi. Arī iepirkumu procesu vadības pārvietošana uz vienotajām sistēmām ir korupcijas riskus mazinoša.

Strautiņš pauda, ka noteikti pozitīva ietekme ir bijusi finanšu nozares kapitālajam remontam, samazinot neskaidras izcelsmes naudas klātbūtni ekonomikā.

"Ir svarīgi atcerēties, ka vislabākais korupcijas apkarotājs ir informēts un prasīgs vēlētājs. Jo ilgāk dzīvojam brīvības un demokrātijas apstākļos, jo labāk apgūstam šo smalko prasmi, mācamies novērtēt savu pārstāvju kompetenci un godīgumu," teica Strautiņš, uzsverot, ka korupcijas risku mazināšanai vēl ir ļoti daudz jādara.

Ekonomists skaidroja, ka politisko un administratīvo lēmumu pieņemšana Latvijā joprojām ir pārāk vērsta uz risku samazināšanu un tā ir izteikti centralizēta. Tas ir sava veida riska samazināšanas veids no centrālās varas viedokļa, taču nereti rada tikai maldīgu sajūtu, ka riski tiek samazināti.

"Rezultāts ir lēna lēmumu pieņemšana, attīstības iespēju neizmantošana, arī situācijas, kad centrālās varas pārstāvji pieņem lēmumus situācijās, kuras nesaprot, jo ir no tām pārāk tālu. Nereti vietējās varas sūdzas, ka dažādas centrālās varas struktūras cenšas sasniegt pretējus mērķus," pauda Strautiņš, piebilstot, ka pārmērīgas reglamentācijas rezultāts ir arī korupcijas risku pieaugums.

Pēc viņa teiktā, korupcijas uztveres indekss parāda ilglaicīgo korupcijas samazināšanās tendenci Latvijā. Strautiņš bija skeptisks pret iespēju ar tā palīdzību salīdzināt situāciju dažādās valstīs, norādot, ka priekšstatus par korupcijas līmeni veido gan pieredze, gan informācijas telpa.

Jau ziņots, ka "Transparency International" publicētajā jaunākajā KUI Latvijas rezultāts ir uzlabojies par vienu punktu, sasniedzot 60 punktus. Tādējādi Latvija starp 182 valstīm ieņem 37. vietu. Tikmēr Igaunija saglabā 76 punktus, ieņemot 12. vietu. Savukārt Lietuva, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ir pakāpusies par diviem punktiem, sasniedzot 65 punktus un 28. vietu.

Pirms gada, 2024. gadā, KUI Latvijas rezultāts pazeminājās par vienu punktu un bija 59 punkti. Latvijas KUI rādītājs 2023. gadā bija 60 punkti, 2022. un 2021. gadā - 59 punkti, 2020. gadā - 57 punkti, 2019. gadā - 56 punkti, 2018. un 2017. gadā 58 punkti, bet pirms tam tas bija zemāks.

Korupcijas uztveres indekss ļauj novērtēt valsts progresu korupcijas apkarošanā un salīdzināt rezultātu starp 182 pasaules valstīm. Indeksā tiek piešķirti punkti skalā no 0 (ļoti korumpēta) līdz 100 (nav korupcijas).