Kāpēc tik dārgi? "Latvenergo" skaidro janvāra notikumus elektroenerģijas tirgū
Saistībā ar aukstajiem laikapstākļiem AS "Latvenergo" termoelektrocentrālēs (TEC) TEC-1 un TEC-2 janvārī strādāja ar augstu noslodzi, dienā vidēji saražojot 39% no Latvijas elektroenerģijas patēriņa, AS "Latvenergo" Elektroenerģijas tirgus apskatā norāda uzņēmuma Portfeļa daļas vadītāja Rodika Prohorova.
Aukstais janvāris Baltijā radīja būtisku elektroenerģijas pieprasījuma kāpumu, aktualizējot reģiona energoapgādes drošību. Kamēr atjaunīgo energoresursu izstrādi ierobežoja ziemas mazūdens periods un laikapstākļi, TEC kļuva par stabilitātes balstu, nodrošinot gan Latvijas patēriņu, gan līdzsvarojot elektroenerģijas tirgu Baltijā un Ziemeļvalstīs.
2026. gads sākās ar strauju gaisa temperatūras kritumu - pēc Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) datiem janvāra vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija -8,7 grādi, kas ir 5,7 grādus zem mēneša normas. Aukstie laikapstākļi radīja elektroenerģijas un siltumenerģijas pieprasījuma kāpumu visā reģionā. Paaugstināta energoresursu pieprasījuma laikā gāzes izstrādes stacijas darbojās ar maksimālo jaudu, un energoapgādes drošības aspekts kļuva īpaši svarīgs. Baltijā viens no stratēģiski nozīmīgiem energoapgādes struktūras drošuma objektiem ir "Latvenergo" TEC, kas nodrošina elektroapgādi aukstas gaisa temperatūras periodos un nepietiekamas atjaunīgo energoresursu izstrādes brīžos.
Baltijā janvārī elektroenerģijas pieprasījums sasniedza 3109 gigavatstundas (GWh), kas ir par 22% vairāk nekā 2025. gada janvārī. Elektroenerģijas izstrāde Baltijā bija 2190 GWh un nosedza 70% no elektroenerģijas patēriņa. Baltijā trūkstošā elektroenerģija tika importēta no Zviedrijas ceturtā tirdzniecības apgabala (SE4), Polijas un Somijas. Latvijā tika saražoti 99% no patēriņa, un augstu elektroenerģijas importu noteica elektroenerģijas izstrādes deficīts Lietuvā un Igaunijā.
Patlaban reģionā ir paaugstināts pieprasījums pēc elektroenerģijas gan Baltijā, gan Ziemeļvalstīs, tādēļ ir pieprasījums pēc pilnas "Latvenergo" TEC-1 un TEC-2 jaudas, un janvārī izstrāde sasniedza 523 GWh. "Latvenergo" TEC izstrāde dienā bija no 14 GWh līdz 21 GWh, kas ir aptuveni 39% no Latvijas elektroenerģijas patēriņa. TEC saražotais apjoms tiek pārdots biržā, piedaloties visa reģiona kāpinātā pieprasījuma nodrošināšanā.
Augstu gāzes staciju izstrādi veicināja arī zemāka izstrāde no atjaunīgajiem energoresursiem - ilgstošs sala periods izraisīja ziemas mazūdens periodu, kad ūdenstilpes lielākoties klāja ledus sega, un tas ierobežoja izstrādi "Latvenergo" hidroelektrostacijās (HES). Izstrāde vēja elektrostacijās (VES) samazinājās par 3%, un, lai gan izstrāde saules elektrostacijās (SES) ziemas sezonā ir zema, šajā janvārī tā bija augstāka par vidējo, un SES izstrāde pieauga par 13%.
Visu faktoru kombinācijā Baltijā un Ziemeļvalstīs elektroenerģijas cenas pakāpās ap divām reizēm, salīdzinot ar 2025. gada decembri. Latvijā elektroenerģijas cenas sasniedza 153,44 eiro par megavatstundu (MWh) jeb pieauga par 83%.
Šāds cenu līmenis ziemas sezonā nav netipisks. 2024. gada janvārī vidējā cena bija 117 eiro par MWh, bet 2022. gadā - 144 eiro par MWh. Lietuvā vidējā elektroenerģijas cena palielinājās par 82%, sasniedzot 152,47 eiro par MWh, un visaugstākā cena Baltijā bija Igaunijā, kur cena pieauga 2,1 reizi un sasniedza 154,44 eiro par MWh. Vidējā cena Somijā sasniedza 117 eiro par MWh, Polijā - 143 eiro par MWh, bet SE4 apgabalā - 106 eiro par MWh.
Tuvinātas cenas Baltijas un Ziemeļvalstu apgabalos nozīmē, ka elektroenerģijas plūsmas izlīdzinās un augstais elektroenerģijas pieprasījums tiek apmierināts līdzsvaroti starp visiem apgabaliem. Patlaban Somijas, Polijas un Zviedrijas SE4 tirdzniecības apgabalos elektroenerģijas cenu līmenis pietuvojies Baltijas līmenim, un tirgus situācijā ar augstu konkurētspēju startē "Latvenergo" TEC-1 un TEC-2, janvārī nepārtraukti realizējot elektroenerģiju tirgū.
Jau vēstīts, ka "Latvenergo" koncerna apgrozījums 2024. gadā bija 1,704 miljardi eiro, kas ir par 16,2% mazāk nekā 2023. gadā, savukārt grupas peļņa samazinājās par 21,1% un bija 276,8 miljoni eiro.
"Latvenergo" nodarbojas ar elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošanu un tirdzniecību, kā arī ar dabasgāzes tirdzniecību un elektroenerģijas sadales pakalpojumu nodrošināšanu. "Latvenergo" obligācijas kotē biržas "Nasdaq Riga" parāda vērtspapīru sarakstā.
