Ēnu ekonomika pērn Latvijā sasniedza 38,1% no iekšzemes kopprodukta (IKP), kas ir par 1,5 procentpunktiem vairāk nekā 2009.gadā, liecina Eiropas Mazo uzņēmumu padomes (European Council for Small Business and Entrepreneurship – ECSB) pētījums par ēnu ekonomiku Baltijas valstīs.
Pētnieki Tālis Putniņš un Andris Sauka trešdien konferencē "Ēnu ekonomika Latvijā: kā iedegt gaismu?" informēja, ka atbilstoši pētījuma datiem zemākais ēnu ekonomikas līmenis Baltijas valstu vidū 2010.gadā bija Lietuvā – 18,8% no IKP, bet otrajā vietā bija Igaunija – 19,4% no IKP.
Latvijā 2010.gadā vislielākais ēnu ekonomikas īpatsvars, sadalot pa reģioniem, bija Rīgā (41,9%), savukārt lielākais pieaugums ēnu ekonomikai ir vērojams Vidzemē – par deviņiem procentpunktiem, sasniedzot 39%.
Pērn lielākais ēnu ekonomikas īpatsvars Latvijā bijis celtniecībā – 53,6%, seko pakalpojumu joma ar 41,7%, bet trešajā vietā ir mazumtirdzniecība ar 40,9%.
Pētījums uzrāda, ka Latvijā ēnu ekonomikas tendence atšķiras no Lietuvas un Igaunijas rādītājiem –- Lietuvā lielākā ēnu ekonomikas aktivitāte ir vērojama vairumtirdzniecībā (27,2%), savukārt Igaunijā - mazumtirdzniecībā (28,4%).
Pēc Putniņa teiktā, pētījums atklājis tendenci, ka atšķirībā no Lietuvas un Igaunijas uzņēmumiem Latvijā ēnu ekonomikā darbojas arī lielās kompānijas ar 200 un vairāk darbiniekiem. Viņš norādīja – ja Igaunijā un Lietuvā ēnu ekonomikā vairāk darbojas mazie un vidējie uzņēmumi, tad Latvijā ēnu ekonomikā visvairāk darbojas lielie uzņēmumi – 42% – un mazie uzņēmumi, kas nodarbina no viena līdz pieciem darbiniekiem, – 37,7%.
Savukārt Sauka atzina, ka ēnu ekonomikas galvenie veicinošie faktori ir algu maksāšana aploksnēs, kā arī patiesās peļņas neuzrādīšana. Viņš minēja, ka pērn Latvijā 33,7% no patiesajiem ienākumiem netika uzrādīti, kas ir pieaugums par diviem procentpunktiem, salīdzinot ar 2009.gadu. Tajā pašā laikā Lietuvā un Igaunijā pērn no kopējiem firmas ieņēmumiem netika uzrādīti attiecīgi – 16,6% un 11,4%.
Sauka arī piebilda, ka viens no ēnu ekonomikas veicinošajiem faktoriem Latvijā ir uzņēmēju neuzticēšanās valstij. Pētījuma rezultāti apliecina, ka no trim Baltijas valstīm Latvijas uzņēmēji ir visneapmierinātākie ar valdības darbu un pauduši viedokli, ka valdība nodokļos samaksāto naudu izlieto nepareizi.
Latvijā 2009.gadā ēnu ekonomikas apmērs sasniedza 36,6% no IKP, Lietuvā – 17,7% no IKP, bet Igaunijā – 20,2% no IKP.
Rīgas Ekonomikas augstskolas Baltijas valstu "Ēnu ekonomikas indekss" iegūts, aptaujājot uzņēmējus visās trijās Baltijas valstīs. Pētījuma laikā veikta 591 telefona intervija Latvijā, 536 intervijas Lietuvā un 500 – Igaunijā. Pētījums veikts šogad martā un aprīlī.
Ēnu ekonomikas lielumu pētnieki noteica, noskaidrojot, cik lielu daļu no peļņas, darbinieku skaita un izmaksātās algas darbiniekiem uzņēmēji neuzrāda, tāpat cik daudz līdzekļu uzņēmēji samaksā kukuļos. Tāpat uzņēmējiem bija jānovērtē, cik daudz procentuāli no līgumu cenas firmas samaksā, lai nodrošinātu darījumus ar valsts iestādēm.
Konferenci "Ēnu ekonomika Latvijā: kā iedegt gaismu?" rīkoja Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, Finanšu ministrija un Rīgas Ekonomikas augstskola. Konferences mērķis bija identificēt risinājumus jeb izejas scenārijus no ēnu ekonomikas.