Neplānotie tēriņi Latvijā: 16% tērē vairāk nekā 150 eiro mēnesī
Latvijā 16% iedzīvotāju ik mēnesi ir neparedzēti izdevumi vairāk nekā 150 eiro, aģentūru LETA informēja finanšu pakalpojumu sniedzēja "IPF Digital Latvia", atsaucoties uz veikto aptauju.
Balstoties uz "IPF Digital Latvia" iedzīvotāju aptaujas datiem, ar neplānotiem izdevumiem 151-200 eiro apmērā ik mēnesi saskaras 8% aptaujāto, un vēl tikpat liels īpatsvars - 8% - norāda, ka viņu neparedzētie tēriņi pārsniedz pat 200 eiro.
Savukārt 21% respondentu katru mēnesi neplānoti iztērē 51-100 eiro, bet katrs desmitais iedzīvotājs pārtērē 101-150 eiro. Neplānotus tēriņus 11-30 eiro robežās veic 6% iedzīvotāju, 31-50 eiro robežās - 13%, bet līdz 10 eiro - 2% aptaujas dalībnieku.
Kopumā atbildes starp vīriešiem un sievietēm dažādās izdevumu kategorijās ir līdzvērtīgas, atšķiroties tikai par vienu vai diviem procentpunktiem. Tiesa gan, neplānotus izdevumus virs 200 eiro biežāk min vīrieši (9%) nekā sievietes (6%).
Negaidītus maksājumus, kas pārsniedz 200 eiro, visbiežāk norāda iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 49 gadiem, ko atzīmējuši 11%. Savukārt vecuma grupā no 50 līdz 59 gadiem šādu summu min tikai 5%, bet senioru vidū (60-74 gadi) - vien 4%.
Neplānoti tēriņi 51-100 eiro apmērā ir visbiežāk minētā atbilde četrās vecuma grupās. Šādu summu norādījuši 20% jauniešu vecumā no 18 līdz 29 gadiem, 23% respondentu vecuma grupā no 30 līdz 39 gadiem, 20% aptaujāto vecumā no 40 līdz 49 gadiem un 27% iedzīvotāju vecumā no 50 līdz 59 gadiem. Savukārt iedzīvotāji vecuma grupā no 60 līdz 74 gadiem visbiežāk norāda uz rūpīgu budžeta plānošanu (24%), lai izvairītos no neplānotiem izdevumiem.
Aptaujas dati norāda arī uz to, ka gandrīz piektā daļa jeb 18% Latvijas iedzīvotāju neseko līdzi savai finanšu plūsmai. To norādījuši 18% vīriešu un 17% sieviešu, turklāt visbiežāk (20%) finansēm neseko līdzi iedzīvotāji vecumā no 50 līdz 59 gadiem.
Tikai 15% iedzīvotāju rūpīgi veic izdevumu uzskati, un viņiem nav neplānotu maksājumu. Visretāk finanšu plānošanai pievēršas jaunieši vecumā no 18 līdz 29 gadiem - šajā vecuma grupā savus izdevumus rūpīgi pārrauga vien 8% respondentu. Lielāka vērība maksājumu pārvaldībai vērojama vecuma grupā no 30 līdz 59 gadiem, ko norāda 13% aptaujāto, tomēr visapzinīgākie plānotāji ir iedzīvotāji vecumā no 60 līdz 74 gadiem - katrs ceturtais (24%) regulāri seko līdzi saviem tēriņiem, tā izvairoties no neparedzētiem tēriņiem.
Iedzīvotāju aptauju pēc "IPF Digital" pasūtījuma veica "Norstat", aptaujājot vairāk nekā 1000 iedzīvotāju visā Latvijā 2025.gada aprīlī.