Ekonomistu apvienības 2010 sarūpētajā Spīdolas balvas pasniegšanas ceremonijā vilties nelika tikai ēdienkarte.
Pamatots šķiet organizācijas lēmums 2010. gadā, kas ietverts organizācijas nosaukumā, uzticēt lekcijas lasīšanu savam dibinātājam un līdz šim vienīgajam prezidentam Ojāram Kehrim. Diemžēl priekšlasījuma satura dēļ jāiesaka organizācijai izmantot sava nosaukuma neizbēgamo korekciju pēc 2010. gada kā ieganstu izmaiņām arī Spīdolas balvas pasniegšanas ceremonijā, gada lekcijas labāk izlaižot.
Iepriekšējās gada lekcijas Sīma Kallasa (2009) un Jāņa Platā (2008) izpildījumā bija garlaicīgi statistikas datu un ekonomikas mācību grāmatās un avīžrakstos bezgalīgi daudz reižu lietotu frāžu savirknējumi, bet O. Kehris vēl bez tā sapinās pretrunās pats ar sevi. Saprotami ir O. Kehra centieni celt organizācijas prestižu arī ar atsaucēm uz iepriekšējām gada lekcijām, kur J. Platais 2008. gadā bija teicis, ka "jāpieņem fiskālās atbildības likums, kas noteiktu valdības atbildību par realizēto politiku" utt. Tagad, lūk, šis ieteikums esot ieceļojis Valda Dombrovska valdības deklarācijā. Par šo unikāli bezsaturīgo tekstu lai būtu cita runa, bet O. Kehris taču varēja gan atcerēties pats savu skaidrojumu 28. septembra Neatkarīgajā, kāpēc Ekonomisti atteikušies vērtēt 10. Saeimas vēlēšanās startējušo politiķu solījumu atbilstību viņu reālajiem darbiem, jo "neesot izdomāta metodika, kā šo atbilstību izmērīt. "Viņi visi pateiks, ka iepriekšējo solījumu izpildi izjaukusi ekonomiskā krīze pasaulē, un ko tad mēs – nevarēsim taču noliegt, ka tāda krīze patiešām bija," pažēlojās partiju solījumus valsts budžeta lietās izpētījusī Ekonomistu eksperte Olga Ertuganova." Tātad Ekonomisti paši neuzdrošinās izteikt kādam tik vien kā publiskus pārmetumus, bet citiem vajagot atrast veidus, kā izmērīt fiskālās disciplīnas pārkāpumus un lietot sodus – un kāpēc gan ne kriminālsodus – pret pārkāpējiem. Vai arī tas faktiski nebūs likums un vēl jo mazāk būs atbildības likums, ja neparedzēs sodus par likuma pārkāpšanu.
It kā jau labi, ka O. Kehra runā daži pārmetumi tomēr izskanēja, bet tas kļuva komiski, ka viņš pārmeta Latvijas Bankas prezidentam Ilmāram Rimšēvičam (apzīmētam ne ar uzvārdu, bet amatu) tieši prasīšanu no citiem to, ko pats prasītājs nedara. Proti, ka I. Rimšēvičs "no populisma pozīcijām" bieži atkārto, "ka nedrīkst paaugstināt nodokļus, aizmirstot izstrādāt savus priekšlikumus budžeta konsolidācijai". Patiešām, I. Rimšēviča nemitīgās uzstāšanās pret "ekonomikas zaļo asnu" pļaušanu ar nodokļu pacelšanu nesen izraisīja arī Neatkarīgās interesi, t.i., jautājumu, kā tad valdība lai citādi samazina budžeta deficītu. "Jaunās valdības rīcībā ir dažādi konsultantu piedāvājumi," bija vienīgā atbilde, ko ilgas stīvēšanās ceļā izdevās saņemt no Latvijas Bankas, kuras prezidents ir arī Ekonomistu apvienības 2010 biedrs.
No valstī valdošās prāta nabadzības loģiski izriet miesas nabadzība līdz pat balansēšanai uz bada robežas. Ekonomisti tāpēc pasniedza savu 2010. gada balvu fonda Ziedot.lv vadītājai Rūtai Dimantai "par pārtikas bankas Paēdušai Latvijai izveidi ekonomiskās krīzes kulminācijā 2009. gada rudenī". Te atliek atgādināt viņas vārdus jau iepriekš notikušajā balvas saņēmēja izziņošanas pasākumā, ka "tas izklausās neticami, bet tagad Latvijā dzīvo cilvēki, kuriem patiešām nav ko ēst". To pašu detalizētākā variantā viņa klāstīja balvas pasniegšanas ceremonijas dalībniekiem, kuri ēda mārrutku krējumu ar nēģi, kūpinātas foreles ar pētersīļa sakni, ceptas jēra kājas un medus torti ar burkānu konfektēm, pīlādžiem un smiltsērkšķu mērci; tāpat nenoniecināja arī vienkāršus ēdienus – ne rupjmaizi ar kaņepju sviestu un kazas sieru, ne zirņu pikas. Ekonomisti un viņu viesi solidarizējās ar trūkumcietējiem Grieķijā un Gruzijā, dzerot vīnus no šīm valstīm.