Gundars Bērziņš: Ministri un deputāti algu pieaugumu būtu pelnījuši tikai tad, ja sasniegtu konkrētu rezultātu
Diskusija par birokrātijas samazināšanu politiski tika aizvietota ar algu iesaldēšanu un samazināšanas nepieciešamību. Daži ministri saka, ka viņu algas nepalielināsies, bet Saeima uzskata, ka nevajadzētu maksāt novērtējuma prēmijas. Ekonomists, Latvijas Universitātes rektors Gundars Bērziņš savukārt ir pārliecināts, ka viss atkarīgs no tā, kā kopumā rēķinām un nosakām algas.
“Iepriekšējos gados tika izvēlēta metode, ka algas ar konkrētu reizinātāju, sākot no premjeres un beidzot ar deputātiem, tika piesaistītas vidējai algai Latvijā. Vidējā alga cēlās inflācijas dēļ, un automātiski cēlās arī visas algas, kas nav nepareizi no vienkāršas aprēķināšanas viedokļa un ir caurspīdīgi,” sacīja G. Bērziņš.
Un vēl, nevienam katru gadu nav jālemj par algām, tās automātiski aprēķina, jo ir koeficients, un vidējo algu nosaka pēc statistikas. Pēc G. Bērziņa sacītā, tas ir vienkāršs, saprotams veids, kā aprēķināt algas, kur pretī ir iestādes dinamikas mehānisms pret vidējo algu līmeni valstī, un no tāda viedokļa viss būtu skaidrs.
Sarežģītā daļa, ko parasti risina uzņēmēji, ir, kā to sasaistīt ar darbības rezultātu, šajā gadījumā - vai vidējā alga ir valdības darba tiešs rezultāts. G. Bērziņš atzina, ka, viņaprāt, mūsu valdības un valsts administrācijas pārstāvju darbības rezultāts būtu Latvijas straujāka attīstība vismaz salīdzinājumā ar Lietuvu un Igauniju.
