Eiropas Komisijas (EK) izveidotā darba grupa joprojām vērtē iespējas par kopīgu pieeju un sadarbību, lai uzbūvētu vienu sašķidrinātās gāzes (LNG) termināli, kā rezultātā ieguvējas būs visas dalībvalstis Baltijas austrumu reģionā - Lietuva, Latvija, Igaunija un Somija, biznesa portālu "Nozare.lv" informēja Ekonomikas ministrijas (EM) pārstāve Evita Urpena.
Urpena sacīja, ka šā gada 24.septemrī Rīgā notika kārtējā LNG darba grupas sanāksme, kurā tika prezentēti un apspriesti esošie Somijas, Igaunijas un Latvijas LNG projekti. Par iespējām būvēt termināli Latvijā - Mangaļsalā - informēja arī SIA "Itera Latvija" ("Itera") vadītājam Jurim Savickim un bijušajam "Itera" padomes priekšsēdētāja vietniekam Aināram Gulbim piederošais uzņēmums SIA "Energo SG". Katras valsts pārstāvji uzsvēra, ka to valstis atrodas reģiona centrā, pamatojot to dažādi - gan no gāzes patēriņa viedokļa, gan no ģeogrāfiskā viedokļa, gan esošo starpsavienojumu viedokļa.
""Energo SG" ir iepazīstinājis EM ar savu LNG termināla projektu, kuru plānots īstenot Mangaļsalā, bet EM to nevērtē, jo projekta īstenotājam nevajag saņemt nekādu saskaņojumu vai cita veida vērtējumu no ministrijas. Protams, projekts ir jāsaskaņo no vides aizsardzības, būvniecības u.c. viedokļiem," sacīja Urpena.
Līdz ar to EK vēl nav lēmusi, kur tiks būvēts LNG terminālis, un darba grupa joprojām turpina strādāt pie variantu salīdzināšanas un atbilstoša regulējuma nodrošināšanas. ""Energo SG" tiks vērtēts kopā ar pārējiem LNG terminālu projektiem," tā Urpena.
Darba grupai ir noteikti vairāki uzdevumi, kādā veidā noskaidrot, kura vieta būtu piemērotākā LNG projekta īstenošanai. Darba grupa identificēs reģiona LNG termināla vērtību, ņemot vērā novērtējumu par gāzes tirgus situāciju Baltijas austrumu reģionā, kas balstīts uz piedāvājuma un pieprasījuma perspektīvu, esošo infrastruktūru un nākotnes investīciju un piegādes drošības problēmu analīzes. Tāpat darba grupa apzinās esošos LNG plānus, iepazīsies ar esošo pētījumu rezultātiem un secinājumiem, salīdzinās variantus, ņemot vērā LNG atrašanās vietu, lielumu, tehnoloģiju un projektu termiņus.
Darba grupas uzdevums būs arī noteikt šķēršļus, tostarp politiskos, komerciālos, tiesiskos/reglamentējošos u.c., kas neļauj veikt investīcijas reģionā, kā arī noteikt nepieciešamos pasākumus, lai novērstu šķēršļus, kā arī LNG termināla būvniecības projekta laika grafiku.
"Realizējot visus minētos uzdevumus, tiks noteikts viens reģionālais termināls, par kura specifikāciju - vietu, darbībām, kas jāveic attiecībā uz iekšējo tirgu, kā arī termināla apjomiem un būvniecības termiņiem - būs vienojušās visas LNG darba grupā iesaistītās valstis," teica Urpena.
EM pārstāve norādīja, ka Latvijā LNG projektu var uzskatīt kā papildu pasākumu gāzes apgādes drošības jomā, kas varētu nodrošināt gāzes apgādi, rodoties tranzīta gāzes vadu bojājumiem, paaugstināta pieprasījuma periodos vai arī Baltijas valstīs ļoti strauji pieaugot gāzes patēriņam, kuru nespētu nodrošināt gāzes piegāde pa cauruļvadiem. Turklāt LNG importēšana dažādotu arī gāzes piegādes avotus, tādējādi samazinot atkarību no viena piegādātāja un līdz ar to ļaujot nodrošināties pret strauju cenas pieaugumu nākotnē.
"Šādas stacijas būvniecība ir jāvērtē Baltijas valstu elektroenerģijas apgādes kontekstā. Baltijas valstu tirgu pievienošana kopējam Eiropas Savienības gāzes tirgum un Latvijas ģeogrāfiskā pozīcija - Baltijas reģiona centrs, nodrošinās arī Inčukalna gāzes krātuves tālākas attīstības iespējas. Gāzes krātuvi iespējams paplašināt līdz 3,2 miljardiem kubikmetru un nodrošināt LNG iesūknēšanu tieši krātuvē," sacīja Urpena.
EM pārstāve arī norādīja vairākas priekšrocības LNG termināla izveidei Latvijā. Pirmkārt, nepieciešamo iegrimi kuģiem var nodrošināt Rīgas, Ventspils un Liepājas ostās, turklāt pirmajās divās jau ir izveidotas piestātnes bīstamo kravu pārkraušanai, bet Ventspils osta nav pievienota gāzes apgādes sistēmai. Otrkārt, visas trīs ostas ziemā neaizsalst, tādējādi var nodrošināt kuģu ienākšanu visa gada garumā. Treškārt, ir attīstīti dabasgāzes savienojumi ar Lietuvu un Igauniju. Ceturtkārt, pastāv iespēja paplašināt eksistējošu pazemes gāzes krātuvi Inčukalnā, kā arī ir piemēroti ģeoloģiskie apstākļi jaunu krātuvju izveidei.
Jau ziņots, ka sašķidrinātajai gāzei ir lielas perspektīvas un Latvijai Baltijas valstu vidū ir stratēģiskas priekšrocības termināļa izveidei. Šādu viedokli biznesa portālam "Nozare.lv" pauda Ekonomikas ministrijas (EM) valsts sekretārs Juris Pūce.
Pūce izteicās, ka uzņēmēja Savicka iesniegtie dokumenti vērtējami kā idejas uzmetums uz 90 lapaspusēm, nevis pilnvērtīgs investīciju projekts. Neesot arī skaidrs, kādu valsts atbalstu uzņēmējs vēlas saņemt.
Savickis biznesa portālam "Nozare.lv" norādīja, ka projekta izmaksas varētu būt līdz 500 miljoniem eiro (aptuveni 350 miljoni latu) un viņš gatavs ieguldīt arī savu naudu, tomēr viņš cer arī uz EK līdzekļiem. Vaicāts, vai vēlas arī valsts finansiālu atbalstu, viņš uzdeva pretjautājumu: "Kāpēc valdība nevarētu?"
Pūce atzina, ka patlaban liela interese veidot šādu termināli ir arī Igaunijā un Lietuvā. EM valsts sekretārs sacīja, ka Baltijas enerģētikas tirgus savienošanas plāna iniciatīva paredz izskatīt dažādas idejas, un viena no tām varētu būt arī šāds terminālis. Tiesa, lai vērtētu šādu projektu starpvaldību formātā, tam jābūt izstrādātākam, atzina Pūce.
Viņš uzvēra, ka tajā pat laikā nevar liegt jebkuram privātajam investoram attīstīt savu projektu. Savukārt, ja nepieciešams valsts atbalsts, tad jāievēro noteikti nosacījumi. Patlaban gan valsts budžeta resursi tam nav paredzēti, un neesot arī sagaidāms, ka tiks paredzēti, līdz ar to jāvērtē iespējas saņemt atbalstu no Eiropas Savienības (ES) instrumentiem. Pūce minēja, ka ir projekti, kuriem saņemam ES naudu, atgādinot par Latvijas un Lietuvas gāzes starpsavienojuma kapacitātes paaugstināšanas projektu.
