Latvijas piena pārstrādes kooperatīvi "Trikāta KS", "Dzēse" un "Piena partneri KS" vēlas skaidrību par deviņu miljonu latu lietderīgu izmantošanu. Uzņēmumu pārstāvji tikušies ar zemkopības ministru Jāni Dūklavu, lai apliecinātu, ka zemnieki ir vienojušies par deviņu miljonu latu izmantošanas plānu un gaida ātrāku lēmuma pieņemšanu šajā jautājumā, lai laicīgi gatavotu dokumentus iesniegšanai struktūrfondiem, biznesa portālu "Nozare.lv" informēja kooperatīvu pārstāvji.
Kā ziņots, pērn Eiropas Savienība (ES) Ekonomikas plāna atjaunošanas ietvaros Latvijai piešķīra deviņus miljonus latu piena nozares restrukturizācijai, taču nauda joprojām nav izmantota.
"Esam pārsteigti par izskanējušiem apgalvojumiem, ka zemnieki nespējot vienoties par piešķirtā Eiropas finansējuma labāko un mērķtiecīgāko izmantošanu piena nozares attīstībai. Jau 15.jūlijā piena ražotāju kooperatīvi iesniedza ministram biznesa projektu ar konkrētiem pasākumiem mērķtiecīga ES finansējuma izmantošanai piena nozares restrukturizācijā," norāda kooperatīva "Piena partneri KS" valdes priekšsēdētājs Modris Spuģis.
Savukārt kooperatīva "Trikāta KS" valdes priekšsēdētājs Uldis Krievārs akcentē, ka lēmums par deviņu miljonu latu izmantošanu būs kardināli svarīgs piena nozares nākotnei Latvijā. "Mums tas faktiski nozīmēs - vai nu pārdodam pienu vietējā tirgū, vai arī vadāmies pēc biznesa principiem un meklējam jaunus piena eksporta tirgus, kur mums tiek piedāvātas izdevīgākas cenas," sacīja Krievārs, piebilstot, ka kooperatīvs gada laikā piena pārdošanu palielinājis no 20% līdz 60%, sekojot ministrijas aicinājumam realizēt pienu vietējā tirgu, tādēļ būtiski saprast, vai tagad var rēķināties ar valsts atbalstu un attīstīt savu pārstrādi atbilstoši solītajam.
Tikmēr piena kooperatīva "Dzēse" vadītājs Māris Petrēvičs uzskata, ka zemnieki paši vislabāk zina, kur ir piena pārstrādes nozares vājie posmi un izaugsmes iespējas. "Piena kooperatīvi vēlas skaidrību un konstruktīvu lēmumu par to, kā tiks izmantoti piešķirtie deviņi miljoni, jo tas noteiks piena nozares attīstību turpmākajos gados. Ja lēmums būs negatīvs zemniekiem, tas norāda uz līnijas novilkšanu starp zemniekiem un piena pārstrādes kombinātiem," rezumē kooperatīva vadītājs.
Savukārt zemkopības ministrs Jānis Dūklavs "Nozare.lv" šodien sacīja, ka ministrija jau gadu mēģina panākt, lai paši piena kooperatīvi vispirms savā starpā vienotos par piešķirto deviņu miljonu latu izlietojumu.
"Šajā ziņā noteikti varu piekrist piena kooperatīvu paziņojumā teiktajam - kam tad vēl, ja ne pašiem pieniniekiem būtu vislabāk jāzina, kā naudu izlietot. Diemžēl gada laikā kooperatīvi tā arī nav varējuši savā starpā vienoties par sadarbību. Vēl vairāk - arī pēdējās sarunās pēkšņi pie sarunu galda parādās "kooperatīvs", kura reģistrācija patlaban vēl nav saskatāma Uzņēmumu reģistra datu bāzē. Ja pirms nepilna mēneša mēs runājām ar vieniem partneriem, tad tagad pie sarunu galda jau ir citi. Un šajā ziņā ministrijas nostāja ir ļoti konkrēta - mums ir jābūt skaidrībai un garantijai, ka projekts ir realizējams, biznesa plāns īstenojams un plānotie rezultāti sasniedzami. Nevar būt tā, ka šodien mēs runājam ar vieniem, rīt - jau ar citiem, bet parīt vispār mums parādās sarunu partneri, kuriem nav pat nekāda biznesa plāna un nākotnes redzējuma, bet ir tikai vēlme sadalīt piešķirto finansējumu. Tādu rīcību ministrija nevar atbalstīt," norādīja Dūklavs.
Iepriekš sarunā ar "Nozare.lv" 18.augustā Dūklavs atzina, lēmums ļaut piena pārstrādes uzņēmumiem pašiem izlemt, kur tiks izmantoti ES piešķirtie deviņi miljoni latu, bija kļūdains, tāpēc ministrs nolēmis personīgi tikties ar visiem lielāko kooperatīvu vadītājiem, lai līdz augusta beigām pieņemtu galīgo lēmumu.
"Uzskatu par nepareizu turēt naudu iesaldētu un neļaut ar to darboties tiem, kas sen jau visu būtu izdarījuši kā nākas. Nauda jāieliek piena pārstrādē, kas ražošanas intensitāti palielinās par 10%," akcentēja ministrs.