Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka (ERAB) kā mazākuma akcionārs iesaistīsies arī "Parex bankas" restrukturizācijas rezultātā izveidotajā jaunajā bankā, šodien pēc valdības slēgtās sēdes daļas žurnālistus informēja Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (JL).
ERAB īpašumā būs 25% jaunās bankas akciju.
Kā ziņots, 1.jūnijā valdība pieņēma lēmumu uzdot Privatizācijas aģentūrai nodibināt jaunu kredītiestādi, kurā 100% kapitāla piederētu valstij Privatizācijas aģentūras personā. Tomēr šodien valdība slēgtajā sēdes daļā lēmusi, ka 25% jaunās bankas akciju piederēs arī ERAB.
Jau pagājušajā nedēļā Finanšu ministrija (FM) izsniedza aizdevumu Privatizācijas aģentūrai, lai "Parex bankas" restrukturizācijas laikā nodibinātu jaunu banku, kuras pamatkapitāls veidotu četrus miljonus latu, biznesa portālu "Nozare.lv" informēja FM Komunikācijas nodaļas vadītāja Baiba Melnace.
Biznesa portālam "Nozare.lv" Privatizācijas aģentūras Ārējo sakaru daļas pārstāve Anete Frīdenšteina-Brīdiņa norādīja, ka ar ERAB turpinās sarunu process par detaļām un nosacījumiem, pie kādiem ERAB iegūs daļas jaunajā "Parex bankā".
"Parex bankas" restrukturizācijas rezultātā izveidotās jaunās bankas prezidents, visticamāk, būs bankas pašreizējais padomes priekšsēdētājs Juris Jākobsons, iepriekš ziņoja Latvijas Televīzijas raidījums "De facto".
Jaundibināmās bankas valdē pagaidām būs tikai trīs cilvēki no pašreizējās "Parex bankas" vadības. Kā apstiprinājusi Privatizācijas aģentūras valdes locekle Iveta Zalpētere, bankas valdē būs divi pašreizējie "Parex bankas" valdes locekļi Valters Ābele un Guntis Beļavskis un bankas padomes priekšsēdētājs Jākobsons.
Jākobsons nenoliedz, ka šādam piedāvājumam piekristu. Jākobsons vairāk nekā 15 gadus strādājis dažādās bankās, bijis viceprezidents Vācijas "Vereinsbank Rīga" un "SEB bankā", vadījis "UniCredit Bank".
Arī jaunās bankas padomē pagaidām būs tikai trīs cilvēki - Klāvs Vasks un Juris Vaskāns no pašreizējās "Parex bankas" padomes un Andžs Ūbelis no Finanšu ministrijas, kurš arī vadīšot jaunās bankas padomi.
Sestdien Privatizācijas aģentūra iesniedza nepieciešamos dokumentus Finanšu un kapitāla tirgus komisijā (FKTK) jaunās bankas licences saņemšanai. FKTK jāizskata dokumenti par bankas akcionāru, kas šajā gadījumā ir valsts, par jaunās bankas amatpersonām - valdi, padomi un iekšējā audita vadītāju, kā arī jāvērtē bankas biznesa plāns. Lai jaunā banka varētu sākt strādāt ar 1.augustu, jau 1.jūlijā šai licencei ir jābūt. Taču licences iegūšana FKTK var aizņemt pat trīs mēnešus, lai gan ir zināmas arī dažas bankas, kam tas prasījis pusotru un divus gadus.
Daļa no valsts "Parex bankā" ieguldītajiem 692 miljoniem latu paliks vecajā jeb tā dēvētajā sliktajā bankā, bet 230 miljoni no šīs summas nonāks jaunajā jeb labajā bankā - 100 miljoni no valsts noguldītās naudas kļūs par akciju kapitālu, bet 130 miljoni tur paliks noguldījumu veidā. "Parex bankas" padomes priekšsēdētājs Juris Jākobsons uzsvēra, ka "pašreizējie plāni paredz, ka jaunu naudu valstij šajās bankās nevajadzēs ieguldīt".
Pašreizējās "Parex bankas" 76,6% akciju īpašnieks ir Privatizācijas aģentūra, bet 19,7% - Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka.