Ja gribam atveseļot valsts ekonomiku, ir jāuzlabo valsts pārvaldes darbs, kas nav iespējams bez politiskās vides uzlabošanas, šodien preses konferencē žurnālistiem teica Rīgas Starptautiskās ekonomikas un biznesa administrācijas augstskolas (RSEBAA) zinātņu prorektors Vulfs Kozlinskis.
Šodien un rīt Banku augstskolā notiek trešā ikgadējā starpaugstskolu konference "Uzņēmumu konkurētspēja vietējā un ārējā tirgū: izaicinājumi un pieredze", ko organizē RSEBAA, Banku augstskola un Ventspils augstskola.
Konferencē piedalās arī Pirejas Universitātes profesors Els Talasinoss no Grieķijas, kas šodien analizēja ekonomiskās krīzes iemeslus un dziļumus Grieķijā.
Kozlinskis atzina, ka valstīm, kuras ekonomiskā krīze ir skārusi visvairāk, ir kas kopīgs, proti, neefektīva valsts pārvalde. "Kā apliecināja skaitļi profesores Tatjanas Volkovas referātā, Igaunijā, dzīvojot tādos pašos apstākļos, situācija ir daudz labāka, un Igaunija jau šogad plāno ekonomisko izaugsmi," teica Kozlinskis.
Venstpils augstskolas rektors Jānis Vucāns uzsvēra, ka 20 gados, kopš atjaunota Latvijas neatkarība, valsts iedzīvotāji ir kaut ko darījuši valsts attīstībai, taču ir pieļauts arī daudz kļūdu.
"Valsts kontroliere Ingrīda Sudraba savā referātā ļoti precīzi norādīja, ka valsti vajag mēģināt pārvaldīt kā ģimeni vai uzņēmumu, izvirzot mērķi, nosakot uzdevumus, izvēloties līdzekļus, ar kādiem šos uzdevumus sasniegt, izvērtējot, vai izdodas sasniegt mērķus un uzdevumus, mācoties mērīt dažādas lietas. Droši vien tās ir lietas, par kurām augstskolās, zinātniskajā vidē un valsts pārvaldē ir nepietiekami domāts. Ir lietas, par kurām mēs pat neesam aizdomājušies. Ir svarīgi apzināties, lai tie pētījumi, kurus mēs veicām, nebūtu tikai pētījumi pētījumu dēļ, bet lai to mērķis būtu pilnveidot uzņēmējdarbību un valsts pārvaldi un dot savu ieguldījumu, lai valsts attīstība būtu veiksmīga," uzsvēra Vucāns.
Volkovas referāts par ekonomiskās izaugsmes atjaunošanas virzieniem Latvijā balstījās uz Pasaules konkurētspējas ziņojuma datiem, kas tika prezentēts Pasaules ekonomikas forumā Davosā. Mērot valstu konkurētspējas līmeni, Latvija pagājušajā gadā, salīdzinot ar 2008./2009.gadu, ir noslīdējusi no 54.vietas līdz 68.vietai 194 pasaules valstu konkurencē, kamēr Igaunijai bija izdevies saglabāt augsto 35.vietu, noslīdot tikai par trīs punktiem, bet Lietuvai no 44.vietas noslīdēt līdz 53.vietai.
"Meklējot cēloņus, kāpēc tas tā ir noticis, ir jākoncentrējas uz valsts konkurētspēju ietekmējošiem faktoriem, kuri, pēc Konkurētspējas ziņojuma, balstās uz 12 galvenajiem virzieniem. Lai nodrošinātu valsts pāreju no efektivitātes virzītās ekonomikas uz inovāciju virzītu ekonomiku, mums ir būtiski koncentrēt spēkus un novirzīt politikas uzsvaru uz inovācijas politikas veidošanu, uz biznesa attīstību, jo daudzi faktori, kas ietekmē uzņēmumu konkurētspēju, ir savstarpēji saistīti un liels uzsvars ir jāliek uz biznesa izglītību, kur mēs esam galvenie spēlētāji, lai uzņēmumi, kas saņem jaunos speciālistus, būtu profesionāli un izprastu galvenās tendences uzņēmumu konkurētspējas veicināšanā," sacīja Volkova.
Profesore atzīst, ka patlaban mainās ekonomikas pārvaldes modelis. Ja kādreiz iniciatīvu gaidīja no valdības, tad tagad ekonomikas attīstību nosaka sadarbība, sākot ar uzņēmumiem, nozaru asociācijām, augstskolām, pašvaldībām, reģioniem. Būtiski ir attīstīt klasterus, lai veicinātu konkurētspēju.