Patlaban pasaules bankas lielākos riskus saista ne tik daudz ar finansiāliem, bet gan ar politiskiem jautājumiem, biznesa portālu "Nozare.lv" informē "PricewaterhouseCoopers" Mārketinga un sabiedrisko attiecību speciāliste Ilze Faļkovska.
Banku sektora ikgadējais risku pētījums "Banking Banana Skins 2010", kurā aptaujātas finanšu nozares 450 vadošās personas 49 valstīs, atklāj, ka no 30 biežāk pieminētajiem riskiem par vienu no visnozīmīgākajiem, kas ietekmējis banku darbību krīzes apstākļos, ir "politiskā iejaukšanās".
"Pēdējo 15 gadu laikā, kopš tiek veikts šis pētījums, politiskā iejaukšanās nekad nav bijusi norādīta kā riska faktors, bet iepriekš bieži pieminēts risks, kas saistās ar pārāk lielu regulējošo iestāžu iejaukšanos biznesā, šogad ierindojas trešajā vietā," norāda Faļkovska.
Aptaujas rezultāti Centrālajā un Austrumeiropā pārsvarā saistīti ar bažām par banku izredzēm pārdzīvot šī brīža ekonomiskos apstākļus. Ekonomikas stāvoklis šajā reģionā ir ļoti nestabils, par ko liecina arī darbības apstākļu pasliktināšanās, slikto aizdevumu skaita krasā palielināšanās, kā arī novājinātais banku finansiālais stāvoklis. Bieži tiek apšaubīta banku spēja izdzīvot šajā sarežģītajā periodā. Tas īpaši attiecinām uz riska vadību.
Tāpat tiek izteiktas bažas par to, ka banku piesardzība ierobežos arī kredītu piedāvājumu, kā iespaidā palēnināsies ekonomikas atgūšanās. Kapitāla pieejamība banku atdzīvināšanai noslēdz trīs pieminētāko risku topu šajā reģionā.
"Zviedrijā galvenie riski saistīti ar krīzi un tās sekām. Galvenās bažas rada pārmērīga pārvaldes iestāžu iejaukšanās un administratīvais slogs. Sevišķi apgrūtinoši ir jaunie stingrie noteikumi, kas regulē parādsaistību un pamatkapitāla proporciju. Tas cieši saistīts ar bažām par politisko iejaukšanos banku nozarē, kā arī valsts pārņemto banku konkurējoša iesaistīšanās tirgū. Zviedrijas bankas visvairāk satraucas par lielajiem kreditēšanas apjomiem Baltijas valstīs. Lai gan finanšu tirgus likviditāte ir uzlabojusies, pastāv bažas, ka tā varētu atkal pasliktināties gadījumā, ja iestājas kredīta un ekonomikas riski," stāsta Faļkovska.
"PricewaterhouseCoopers" revīzijas un uzņēmējdarbības nodrošinājuma nodaļas direktore Ilandra Lejiņa stāsta, lai arī Latvijas ekonomikā vērojamas stabilizācijas pazīmes, banku sektora atlabšana būs pakāpeniska un bankām arī nākamgad būs aktuāli kapitāla pārvaldes, likviditātes, risku vadības un organizācijas pārvaldības aspekti.
"Liela ietekme uz banku sektora attīstību būs arī valsts kredītreitingam, kas ietekmē banku iespējas aizņemties līdzekļus starptautiskajos tirgos. Atšķirībā no iepriekšējā gada, kad bankas reaģēja uz tirgū notiekošo, šogad bankām ir jāpārskata savi biznesa modeļi un jāizstrādā ilgtermiņa izaugsmes stratēģija, no kā būs atkarīga veiksmīga banku turpmākā darbība," norāda Lejiņa.
"PricewaterhouseCoopers" ir starptautiskā firmu tīkla "PricewaterhouseCoopers International Limited" dalībnieks, kurā katrai dalīborganizācijai ir atsevišķas un neatkarīgas juridiskās personas statuss.
"PricewaterhouseCoopers" sniedz revīzijas pakalpojumus, nodokļu, finanšu un uzņēmējdarbības konsultācijas ar mērķi palielināt klientu uzņēmumu vērtību un uzlabot organizāciju pārvaldes efektivitāti. Tīklā apvienoti vairāk nekā 163 000 cilvēku 151 valstī.