ES lauksaimniecības un lauku attīstības komisāre Marianna Fišere Bola norādīja: "Pašreizējais stāvoklis pasaules tirgū ir ārkārtējs.
Ražošanas apjomi ir mazāki par patēriņu, cukura krājumi izsīkst, tāpēc cukura cenas ir cēlušās līdz agrāk nepieredzētam līmenim, kas kaitē patērētājiem nabadzīgākās valstīs. Situācija radusies vienlaikus ar ES cukura nozares pārstrukturizācijas noslēguma posmu. ES tirgus cena ir samazinājusies, un ne tik konkurētspējīgie ražotāji ir pārtraukuši cukura ražošanu. Tādējādi uzlabojusies ES cukura nozares konkurētspēja gan cukurbiešu audzētāju, gan cukura ražotņu līmenī. Cenas ES un pasaules tirgū, kā arī biešu audzēšanas un cukura ražošanas izmaksas ES ir tādas, ka ES saražoto ārpuskvotas cukuru var eksportēt, nepārkāpjot saistības par subsīdijām, ko ES uzņēmusies PTO."
Pasaules tirgū cukura cenas patlaban ir sasniegušas rekordaugstu līmeni, kas ir krietni augstāks par ES kvotu cukura tirgus cenu. Tā kā Indijā un Brazīlijā piedzīvoti nelabvēlīgi laikapstākļi, pasaulē ir palielinājies cukura deficīts un vēl vairāk samazinājušies cukura krājumi. Rezultātā cenas pasaules tirgū aug.
Turpretī ES 2009. gadā bija ļoti laba raža, tāpēc saražots neparedzēti daudz ārpuskvotu cukura. Tādēļ kvotu cukura cenai bija tendence aizvien vairāk pielīdzināties zemākajai atsauces cenai, kas piemērojama pēc cukura reformas, lai gan pasaules tirgū cenas auga. Šāda notikumu gaita liecina, ka 2005. gada cukura nozares reforma ir uzlabojusi konkurenci ES cukura nozarē — ražošanu ir pārtraukuši tie ražotāji, kam ražošanas izmaksas ir augstas, bet cukurbiešu audzētāji reģionos, kas nav piemēroti cukurbiešu audzēšanai, ir pievērsušies citām, ienesīgākām kultūrām.
Sekmīga pārstrukturizācija nozīmē, ka ES nav nepieciešams galīgais kvotu samazinājums
Ņemot vērā šos apstākļus, Komisija nolēma, ka nav vajadzīgs galīgais kvotu samazinājums, lai pēc pārstrukturizācijas beigām panāktu strukturālu līdzsvaru ES cukura tirgū. Ar brīvprātīgu kvotu nodošanu restrukturizācijas fondā ir izdevies par 96,6 % izpildīt sākotnējo kvotu samazināšanas plānu, kas reformas sākumā bija noteikts 6 milj. t apmērā. Tāpēc var uzskatīt, ka reforma ir sekmīga.
Konkurētspējīgajā un pārstrukturētajā ES cukura nozarē ārpuskvotu cukurbiešu un ārpuskvotu cukura tirgus cena pašlaik ir augstāka par ražošanas izmaksām, tāpēc ES var atļaut eksportēt papildus vēl 500 000 t ārpuskvotu cukura līdz 2010. gada jūlijam, vienlaikus ievērojot starptautiskās saistības. Šis uzskatāms par ārkārtas pasākumu tikai 2009.–2010. tirdzniecības gadam, un Komisijas dienesti arī turpmāk rūpīgi novēros norises ES un pasaules tirgū. Paredzams, ka 2010.–2011. gadam eksporta limits atkal būs 650 000 t, kā noteikts regulā.
Cukura importa kvota ķīmiskajai rūpniecībai
Tajā pašā laikā Komisija gatavo regulu, ar ko tiks atļauts bez nodevām no pasaules tirgus importēt 400 000 t cukura, ko ķīmiskās rūpniecības uzņēmumi varētu izmantot 2010.–2011. gadā, lai nodrošinātu izejvielu piegādes ilgtermiņa plānošanu šajā nozarē, kas tradicionāli ir arī ES ārpuskvotu cukura izmantotāja.
CXL importa kvota jēlcukura pārstrādātājiem
Visbeidzot, vieglāka kļūs piekļuve pārstrādājamam jēlcukuram saskaņā ar CXL importa kvotām, jo tiks atcelta prasība, ka 2009.–2010. gadā, importējot cukuru no Brazīlijas, Austrālijas un Kubas, ir jāuzrāda eksporta sertifikāti. Tagad būs vajadzīgs tikai izcelsmes apliecinājums.