Latvijā zemākais punkts tiks sasniegts šā gada pirmajā pusē, intervijā laikrakstam "Dienas Bizness" norāda "Nordea" bankas vadītājs Valdis Siksnis.
"Lai arī 2010.gadā apstāsies ekonomikas lejupslīde, grūti prognozēt, cik strauja būs augšupeja gada otrajā pusē un cik ilgi stagnēsim zemākajā punktā. To daļēji noteiks, cik prasmīgi varēsim "pārdot sevi kā valsti", pārliecināt investorus, ka ir pienācis laiks jaunām investīcijām Latvijā un spēles noteikumi šeit atkal ir skaidri un saprotami," akcentē baņķieris.
Viņš uzsver, ka Latvijas ekonomikas atlabšana var sākties tikai caur eksporta sektoru. Uzlabojoties pieprasījumam ārējā tirgū, ne tikai uzlabosies eksistējošo eksportētāju apgrozījums, bet radīsies arī jauni eksportējoši uzņēmumi. Veiksme eksporta tirgos ar laika nobīdi sāks stimulēt arī iekšējo patēriņu.
"2010.gads varētu būt tipisks ar to, ka drosmīgi cilvēki, uzņēmēji varētu izmantot situāciju savā labā, piemēram, paplašinot savu uzņēmumu kapacitāti, iegādājoties jaunus aktīvus, pārpērkot grūtībās nonākušus uzņēmumus. Tuvākie mēneši varētu arī būt lieliska iespēja iegādāties nekustamo īpašumu par ļoti izdevīgām cenām. Arī šajā situācijā ir daudz unikālu iespēju," norāda Siksnis.
Vērtējot līdzšinējo valsts rīcību krīzes pārvarēšanā, "Nordea" bankas vadītājs akcentē, ka valdības rīcībā var saskatīt diezgan daudzas nepilnības. Pirmkārt, valsts pārvalde rīkojas ugunsdzēšanas režīmā. Pilnībā ir aizmirsta ilgtermiņa stratēģija.
"Lēmumu pieņemšanas horizonts bijis no viena Starptautiskā Valūtas fonda finansējuma daļas saņemšanas līdz otrai. Lēmumu seku izvērtēšana tālāk nekā nākamās finansējuma daļas saņemšana diemžēl nebija redzama. Saprotu situācijas nopietnību. Ir jāpieņem daudzi nepopulāri lēmumi, tomēr nesaprotu, kāpēc diskusijās, skaidrojumos, dialogā ar sabiedrību no valsts puses pilnībā pazudis skaidrojums par to, kas notiks 2010., 2011.gadā, kāda ir valsts attīstības stratēģija, uz ko tā tiks balstīta," norāda Siksnis.
Bažas par prognozējamību attur cilvēkus rīkoties, pieņemt lēmumus, piesardzība turpina pieaugt. Patērētāji ir ļoti nobijušies un, iespējams, pastiprināti ierobežo savus tēriņus, kas vēl tālāk samazina jau tā ierobežoto iekšējo patēriņu. Investori baidās ieguldīt un tas viss kopumā apgrūtina ekonomikas atveseļošanos.
"Saknes tam visam ir ļoti nervoza valsts pārvaldes aparāta rīkošanās, domājot tikai par īstermiņa ieguvumiem," skaidro baņķieris.
Viņš uzskata, ka neskaidrība par tālākām likumdošanas izmaiņām ir daudz sliktāk par veiktajām nodokļu izmaiņām. "Protams, pieauguši nodokļi ir slikts signāls, bet jau notikušās izmaiņas negribētu dramatizēt," norāda Siksnis, skaidrojot, ka pērn, neskatoties uz nodokļu pieaugumu, Latvija ir uzlabojusi savu konkurētspēju, kam iemesls ir bijis darbaspēka atalgojuma un nekustamo īpašumu cenu kritums.
Iepriekšējos gados pie zemiem nodokļiem viens no krīzi izraisošiem faktoriem bija tas, ka darbaspēka izmaksas auga straujāk nekā produktivitāte. 20%-30% algu pieaugums gadā no investoru, darba devēju viedokļa bija sliktāk nekā 3% nodokļa pieaugums. 2009.gada laikā valsts konkurētspēja ir uzlabojusies, ko apliecina pēdējos mēnešos pieaugošie eksporta apjomi.