Ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V) šodien biedrības "Zemnieku saeima" ikgadējā kongresā piedāvāja risinājumus obligātās iepirkuma komponentes (OIK) sloga samazināšanai, taču lauksaimnieki ar tiem pagaidām nav mierā.
Latvijas lauksaimnieku janvāra elektroenerģijas rēķini saistībā ar izmaiņām obligātās iepirkuma komponentes finansēšanas modelī ir par 40-60% augstāki nekā rēķini par decembri.
Biedrība "Zemnieku saeima" šodien ārkārtas valdes sēdē vērtēs iespēju aicināt valdību izsludināt ārkārtas situāciju lauksaimniecībā visā Latvijas teritorijā, intervijā Latvijas Televīzijai iepriekš sacīja "Zemnieku saeima" priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja-Burmistre.
Valdība akceptējusi 14,87 miljonu eiro izmaksāšanu Latvijas lauksaimniekiem par plūdu postījumiem no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem".
Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite no Eiropas Komisijas (EK) prezidenta Žana Kloda Junkera saņēmusi apliecinājumu, ka Lietuva varēs lūgt atbalstu saviem zemniekiem, kas cietuši lietavu dēļ, piektdien paziņojis prezidentes preses dienests.
Līdz 20.septembrim LAD ir saņēmis 1035 lauksaimnieku pieteikumus par spēcīgajās lietavās un plūdos cietušajām platībām. Kopumā pieteiktas vairāk nekā 27 tūkstoši lielas zaudētās ražas platības un gandrīz 5000 tonnas bojāta sagatavotā siena.
Ja vēl pagājušajā nedēļā zemnieki loloja cerības novākt vismaz daļu ražas, tad pēdējās lietavas šīs cerības ir izkliedējušas, pavēstīja Rēzeknes novada domes priekšsēdētājs Monvīds Švarcs (Latgales partija, VL-TB/LNNK, "Vienotība").
Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs norādījis, ka situācija ar ražas novākšanu ne tikai Latgalē, bet nu jau arī Kurzemē ir tuvu ārkārtējai. Lauki daudzviet ir applūduši un zeme ir pārāk slapja, lai uz tās uzbrauktu ar kādu smago tehniku. Pieļaujot, ka vismaz daļu ražas vēl izdosies novākt, zemnieki jau pauž bažas par tās kvalitāti.
Lauku atbalsta dienests (LAD) saistībā ar Ministru kabineta (MK) izsludināto ārkārtas stāvokli lauksaimniecības sektorā ir sācis izstrādāt moduli elektroniskajā pieteikšanās sistēmā, lai klienti varētu iesniegt pieteikumus par faktiski nodarītajiem zaudējumiem atbilstoši LAD šogad deklarētajām platībām, informēja LAD.
Labības laukos šobrīd intensīvi strādā kombaini. Pie graudu pārstrādes uzņēmumiem nereti veidojas rindas, jo zemnieki steidz izmantot katru brīdi, ko daba atvēl labības novākšanai. Par spīti vēsajam un sausajam pavasarim, zemnieki šogad cer uz labāku kopievākumu nekā pērn, iespējams – pat uz rekordražu.
Augļkoku un ogulāju raža šogad Latvijā varētu būt mazāka nekā pērn. Latvijas Augļkopju asociācijas priekšsēdētāja vietnieks Jānis Zilvers sacīja, ka maija sākumā sala dēļ daudzām augļkoku šķirnēm cieta ziedpumpuri, tādējādi raža būs mazāka nekā pērn.
Eiropas Parlamenta šodien akceptētais Eiropas Savienības (ES) un Kanādas brīvās tirdzniecības līguma (CETA) nedaudz palielinās konkurenci iekšējā ES tirgū, tomēr tas nenozīmēs saimniecību masveida bankrotus, atzina Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes valdes priekšsēdētājs Edgars Treibergs.
Piena pārstrādes uzņēmums AS "Limbažu siers" ir spiests iepirkt pienu Vācijā, jo vietējie zemnieki dod priekšroku produkta realizācijai Polijā, kur pēc tā ir pieprasījums un par pienu var saņemt augstāku cenu, klāsta kompānijas valdes priekšsēdētājs Ēvalds Putniņš.
Lielais sals, kas pagājušajā nedēļas nogalē valdīja Latvijā, atstās negatīvu ietekmi uz ziemāju sējumiem, šorīt intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta Panorāma" sacīja biedrības "Zemnieku saeima" valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš.
Valsts policija (VP) lūgusi prokuratūrai sākt kriminālvajāšanu pret četrām personām par 237 tonnu graudu izkrāpšanu no zemnieku saimniecībām un privātpersonām.
Lai nodrošinātu iespējas lauksaimniekiem iegādāties īpašumā zemi produkcijas ražošanai, valsts atbalsta programmai zemes iegādei papildus esošajiem 55 miljoniem varētu piešķirt vēl 15 miljonus eiro, paredz grozījumi noteikumos, kurus valdība plāno skatīt 1.novembra sēdē.
Ar iestāšanos Eiropas Savienībā lauksaimniekiem sākās zelta laiki. Šie uzņēmēji saņem tādu atbalstu, par ko citi var tikai sapņot. 2012.gadā ražošanu sāka biešu pārstrādes rūpnīca Bauskas rajona Brunavas pagastā. 75 procentus no ieguldītajiem gandrīz 5 miljoniem sedza Eiropa. Pārējo lielākais Latvijas biešu audzētājs Gints Druseiks, vēsta raidījums "Nekā Personīga".
Ieilgušo lietavu dēļ graudu kulšana visā Latvijā patlaban ir teju apstājusies. Atsevišķos laukos Latgales pusē kulšana pat vēl nav sākusies, savukārt uz laukiem slīkstošās tehnikas un pastiprinātās graudu kaltēšanas dēļ uz katru graudu tonnu nāk klāt vismaz 25 eiro papildizmaksas, aģentūrai LETA atzina aptaujātie graudkopības kooperatīvu vadītāji.
Traģiskais gadījums Jaunbērzē, kur, saindējoties ar mēslu izgarojumiem, saimniecībā gāja bojā četri cilvēki, apliecina, ka ne visi zemnieki apzinās sava darba bīstamību, un vēl jo mazāk – viņu strādnieki. Uzraugošās iestādes un lauksaimnieku organizācijas šobrīd domā par informācijas kampaņas organizēšanu.