Ņemot vērā, ka ilgstošā sausuma izraisītās sekas lauksaimniecībā atzītas par valsts mēroga dabas katastrofu, Valsts ieņēmumu dienests (VID) varēs sadalīt termiņos vai atlikt uz laiku nodokļu maksājumus lauksaimniekiem, kurus Zemkopības ministrijas deleģētais Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs (LLKIC) būs atzinis par valsts mēroga dabas katastrofā cietušām personām lauksaimniecībā.
Pagājušā gada rudens un šā gada sliktie laika apstākļi Latvijas lauksaimniekiem ir radījuši aptuveni 400 miljonu eiro lielus zaudējumus. Situāciju nav glābusi arī sējumu un stādījumu apdrošināšana, jo pret sausuma radītām sekām Latvijā pagaidām neapdrošina.
Lietuva ik gadu palielina svaigpiena importu no Latvijas un arī šogad negrasās samazināt apjomus. Lielais Lietuvas piena nozares kooperatīvs „Pienas LT”, kas saskāries ar vietējās izejvielas nepietiekamību, sācis aktīvus meklējumus piena piegādei no latviešu piensaimniekiem.
Ziemas mieži jau sasnieguši gatavības stadiju un līdzko pāries nokrišņi, uzsāksies ražas novākšana. Šogad pļaujas laiks Latvijā plānojas divas nedēļas agrāk nekā ierasts, secina lauksaimniecības uzņēmuma “Baltic Agro” speciālisti.
Ja pērn lauksaimnieki cīnijās ar lietavu izraisītajām sekām, tad šis gads Latviju ir pārsteidzis ar negaidītu sausumu, norāda lauksaimniecības produktu piegādātāja SIA "Baltic Agro" Jelgavas servisa centra vadītājs Egils Sviķis.
"Zemnieku saeima": Sausuma dēļ vasarāju ražas zudumi vietām var sasniegt 80-90%
Sausuma dēļ vasarāju ražas zudumi šogad vietām Latvijā var sasniegt 80-90%, pirmdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta Panorāma" sacīja biedrības "Zemnieku saeima" priekšsēdētājs Juris Lazdiņš.
Pagājušā gada rudens ilgstošās lietavas un radītie plūdi, kā arī siltā ziema Latvijas zemniekiem radījusi lielas raizes sagaidot pavasara sezonu. Kamēr vieni zemnieki jau ir sākuši jauno sējas sezonu, citiem vēl jācīnās ar pagājušā gada sekām - daudzos reģionos ir jāapsēj lielākas platības. Turklāt laikapstākļu kaprīžu dēļ pērnruden nav izdevies sagatavot sēklu materiālu nepieciešamajā apjomā. Tas šopavasar tieši atainojas arī viena no Latvijā lielākā lauksaimniecības produktu piegādātāju SIA "Baltic Agro" darbā - pieprasījums pēc kultūraugu sēklām ir ievērojams, turklāt, lai apmierinātu visu klientu vēlmes, divkāršojies arī ievestā sēklu materiāla apmērs.
Triju Baltijas valstu un Polijas lauksaimniecības ministri otrdien parakstīja kopīgu deklarāciju, paužot četru valstu viedokli par Eiropas Komisijas (EK) paziņojumu "Pārtikas un lauksaimniecības nākotne", tostarp uzsverot nepieciešamību nākotnē izlīdzināt tiešmaksājumus starp Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm.
Ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V) šodien biedrības "Zemnieku saeima" ikgadējā kongresā piedāvāja risinājumus obligātās iepirkuma komponentes (OIK) sloga samazināšanai, taču lauksaimnieki ar tiem pagaidām nav mierā.
Latvijas lauksaimnieku janvāra elektroenerģijas rēķini saistībā ar izmaiņām obligātās iepirkuma komponentes finansēšanas modelī ir par 40-60% augstāki nekā rēķini par decembri.
Biedrība "Zemnieku saeima" šodien ārkārtas valdes sēdē vērtēs iespēju aicināt valdību izsludināt ārkārtas situāciju lauksaimniecībā visā Latvijas teritorijā, intervijā Latvijas Televīzijai iepriekš sacīja "Zemnieku saeima" priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja-Burmistre.
Valdība akceptējusi 14,87 miljonu eiro izmaksāšanu Latvijas lauksaimniekiem par plūdu postījumiem no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem".
Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite no Eiropas Komisijas (EK) prezidenta Žana Kloda Junkera saņēmusi apliecinājumu, ka Lietuva varēs lūgt atbalstu saviem zemniekiem, kas cietuši lietavu dēļ, piektdien paziņojis prezidentes preses dienests.
Līdz 20.septembrim LAD ir saņēmis 1035 lauksaimnieku pieteikumus par spēcīgajās lietavās un plūdos cietušajām platībām. Kopumā pieteiktas vairāk nekā 27 tūkstoši lielas zaudētās ražas platības un gandrīz 5000 tonnas bojāta sagatavotā siena.
Ja vēl pagājušajā nedēļā zemnieki loloja cerības novākt vismaz daļu ražas, tad pēdējās lietavas šīs cerības ir izkliedējušas, pavēstīja Rēzeknes novada domes priekšsēdētājs Monvīds Švarcs (Latgales partija, VL-TB/LNNK, "Vienotība").
Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs norādījis, ka situācija ar ražas novākšanu ne tikai Latgalē, bet nu jau arī Kurzemē ir tuvu ārkārtējai. Lauki daudzviet ir applūduši un zeme ir pārāk slapja, lai uz tās uzbrauktu ar kādu smago tehniku. Pieļaujot, ka vismaz daļu ražas vēl izdosies novākt, zemnieki jau pauž bažas par tās kvalitāti.
Lauku atbalsta dienests (LAD) saistībā ar Ministru kabineta (MK) izsludināto ārkārtas stāvokli lauksaimniecības sektorā ir sācis izstrādāt moduli elektroniskajā pieteikšanās sistēmā, lai klienti varētu iesniegt pieteikumus par faktiski nodarītajiem zaudējumiem atbilstoši LAD šogad deklarētajām platībām, informēja LAD.
Labības laukos šobrīd intensīvi strādā kombaini. Pie graudu pārstrādes uzņēmumiem nereti veidojas rindas, jo zemnieki steidz izmantot katru brīdi, ko daba atvēl labības novākšanai. Par spīti vēsajam un sausajam pavasarim, zemnieki šogad cer uz labāku kopievākumu nekā pērn, iespējams – pat uz rekordražu.
Augļkoku un ogulāju raža šogad Latvijā varētu būt mazāka nekā pērn. Latvijas Augļkopju asociācijas priekšsēdētāja vietnieks Jānis Zilvers sacīja, ka maija sākumā sala dēļ daudzām augļkoku šķirnēm cieta ziedpumpuri, tādējādi raža būs mazāka nekā pērn.