Lietavu postījumi dzen izmisumā zemniekus Rēzeknē

© Jānis Vecbrālis/ F64 Photo Agency

Ja vēl pagājušajā nedēļā zemnieki loloja cerības novākt vismaz daļu ražas, tad pēdējās lietavas šīs cerības ir izkliedējušas, pavēstīja Rēzeknes novada domes priekšsēdētājs Monvīds Švarcs (Latgales partija, VL-TB/LNNK, "Vienotība").

Šīs Rēzeknes novadā ir bijušas vienas no lielākajām un ilgstošākajām lietavām pēdējās desmitgadēs. Zeme ir piesūkusies ar ūdeni, lauki ir neizbraucami un izskatās, ka lielākā daļa ražas novadā šogad varētu palikt nenovākta.

"Zemnieki lauku apstrādē ir ieguldījuši daudz laika, enerģijas un lielus līdzekļus. Viņiem ir saistības par iegādāto tehniku un minerālmēsliem, nepieciešami līdzekļi sēklas iegādei. Zemniekiem ātrāk būtu jāpasaka, uz kādu atbalstu viņi var cerēt, jo pašreizējā situācija dzen viņus izmisumā," teica Švarcs.

Publicitātes foto

Ja pašvaldībai savai infrastruktūrai plūdu nodarīto kaitējumu agrāk vai vēlāk izdosies novērst, tad zemniekiem šī gada plūdi būs radījuši nopietnas problēmas vairākus gadus uz priekšu, ir pārliecināts Rēzeknes novada domes priekšsēdētājs.

Ja augusta beigās stiprās lietavas nopietnu kaitējumu bija nodarījušas 7589 hektāriem lauksaimniecībā izmantojamās zemes, radot novada zemniekiem zaudējumus aptuveni 3,8 miljonu eiro apmērā, tad pašlaik šie skaitļi ir dubultojušies.

Latvijā

Kopējais valsts parāds jau tagad ir lielāks par Latvijas gada budžetu, bet, lai finansētu visus nākamajā gadā ieplānoties tēriņus, tas pieaugs vēl par aptuveni pusotru miljardu eiro, vēsta LTV raidījums “de facto”. Parāda apmērs gan nebūtu nekas ārkārtējs, īpaši salīdzinoties ar citām valstīm. Taču pesimistiskās ekonomikas prognozes, lielais budžeta deficīts un kredītreitingu aģentūru lielāka skepse par Latvijas situāciju uz parāda audzēšanu liek raudzīties ar lielāku piesardzību.