Eiropas Parlamenta šodien akceptētais Eiropas Savienības (ES) un Kanādas brīvās tirdzniecības līguma (CETA) nedaudz palielinās konkurenci iekšējā ES tirgū, tomēr tas nenozīmēs saimniecību masveida bankrotus, atzina Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes valdes priekšsēdētājs Edgars Treibergs.
Piena pārstrādes uzņēmums AS "Limbažu siers" ir spiests iepirkt pienu Vācijā, jo vietējie zemnieki dod priekšroku produkta realizācijai Polijā, kur pēc tā ir pieprasījums un par pienu var saņemt augstāku cenu, klāsta kompānijas valdes priekšsēdētājs Ēvalds Putniņš.
Lielais sals, kas pagājušajā nedēļas nogalē valdīja Latvijā, atstās negatīvu ietekmi uz ziemāju sējumiem, šorīt intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta Panorāma" sacīja biedrības "Zemnieku saeima" valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš.
Valsts policija (VP) lūgusi prokuratūrai sākt kriminālvajāšanu pret četrām personām par 237 tonnu graudu izkrāpšanu no zemnieku saimniecībām un privātpersonām.
Lai nodrošinātu iespējas lauksaimniekiem iegādāties īpašumā zemi produkcijas ražošanai, valsts atbalsta programmai zemes iegādei papildus esošajiem 55 miljoniem varētu piešķirt vēl 15 miljonus eiro, paredz grozījumi noteikumos, kurus valdība plāno skatīt 1.novembra sēdē.
Ar iestāšanos Eiropas Savienībā lauksaimniekiem sākās zelta laiki. Šie uzņēmēji saņem tādu atbalstu, par ko citi var tikai sapņot. 2012.gadā ražošanu sāka biešu pārstrādes rūpnīca Bauskas rajona Brunavas pagastā. 75 procentus no ieguldītajiem gandrīz 5 miljoniem sedza Eiropa. Pārējo lielākais Latvijas biešu audzētājs Gints Druseiks, vēsta raidījums "Nekā Personīga".
Ieilgušo lietavu dēļ graudu kulšana visā Latvijā patlaban ir teju apstājusies. Atsevišķos laukos Latgales pusē kulšana pat vēl nav sākusies, savukārt uz laukiem slīkstošās tehnikas un pastiprinātās graudu kaltēšanas dēļ uz katru graudu tonnu nāk klāt vismaz 25 eiro papildizmaksas, aģentūrai LETA atzina aptaujātie graudkopības kooperatīvu vadītāji.
Traģiskais gadījums Jaunbērzē, kur, saindējoties ar mēslu izgarojumiem, saimniecībā gāja bojā četri cilvēki, apliecina, ka ne visi zemnieki apzinās sava darba bīstamību, un vēl jo mazāk – viņu strādnieki. Uzraugošās iestādes un lauksaimnieku organizācijas šobrīd domā par informācijas kampaņas organizēšanu.
Saistībā ar situācijas pasliktināšanos piena un cūkkopības nozarē Latvijas zemniekiem steidzami nepieciešams Eiropas Savienības (ES) tiešais atbalsts, nākamnedēļ, 27.jūnijā, Luksemburgā plānotajā ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes sēdē atkārtoti norādīs zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS).
Šodien Smiltenē un Madonā tiek rīkotas laukstrādnieku darba biržas, kuru laikā potenciālajiem sezonas strādniekiem būs iespēja tikties ar darba devējiem - zemniekiem un lauksaimniecības uzņēmumu pārstāvjiem.
Lai gan ziemāji visā Latvijā izskatās cerīgi, problēmas rada gājputnu, īpaši gulbju un zosu bari, kas sējumus masveidā noēd un izbradā, līdz ar to šosezon gaidāms attiecīgo kompensāciju pieprasījuma pieaugums, aģentūrai LETA atzina aptaujātie lauksaimnieki.
Kopš 30. oktobra stājusies spēkā norma, kas paredz lauksaimniecības darbiem izmantot krāsoto dīzeļdegvielu. Zemnieku saeima uzskata, ka jaunā kārtība negatīvi ietekmēs lauksaimnieku darbību – palielināsies dīzeļdegvielas cena, kā arī papildus būs jāveic investīcijas dīzeļdegvielas uzglabāšanai atsevišķi no akcīzes degvielas, kā dēļ pieaugs produkcijas pašizmaksa.
Lai protestētu pret krīzi piena un gaļas nozarē, kas gada laikā kopš Krievijas noteiktā embargo piemeklējusi lauksaimniekus visā Eiropā, Latvijas pārstāvji septembra sākumā dosies uz Briseli, kur plānota vērienīga protesta akcija, informēja Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas pārstāvji.
Zemnieki par pienu šobrīd saņem zemāko piena iepirkuma cenu pēdējo piecu gadu laikā, turklāt Latvijas lielākais piena uzņēmums Food Union iepirkuma cenu plāno samazināt vēl vairāk.
Baudot vienu no augstākajiem atzinības periodiem kopš pastāvēšanas, Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) tās flagmaņa Latvijas Zemnieku savienības vadībā ir gatava ne tikai rosināt vērienīgas reformas, bet arī uzņemties ārlietu kūrēšanu un pat valdības vadību. Šādas atziņas Latvijas Zemnieku savienības gadskārtējā kongresā pauda tās līderi.
Šis gads zemniekiem nāk ar jaunām prasībām – platību maksājumu saņemšanai pilnā apjomā būs jāievēro videi un klimatam labvēlīgas lauksaimniecības prakses jeb zaļināšanas prasības. Turklāt dokumenti platību maksājumu saņemšanai zemniekiem, kuri apsaimnieko vairāk nekā desmit hektāru aramzemes, obligāti būs jāiesniedz elektroniski. Pārējie zemnieki atbalstam var pieteikties tāpat kā līdz šim – papīra formātā vai ar interneta starpniecību, kā katram ir ērtāk.
Pastāv liela iespēja, ka Latvijai nebūs jāmaksā sods par piena kvotas pārpildi, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta raidījumā" sacīja zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (V).