Zemnieki cer uz rekordražu
Labības laukos šobrīd intensīvi strādā kombaini. Pie graudu pārstrādes uzņēmumiem nereti veidojas rindas, jo zemnieki steidz izmantot katru brīdi, ko daba atvēl labības novākšanai. Par spīti vēsajam un sausajam pavasarim, zemnieki šogad cer uz labāku kopievākumu nekā pērn, iespējams – pat uz rekordražu.
Zemgalē, kas tradicionāli tiek uzskatīta par maizes klēti, sākuši audzēt arī auzas pārtikai. To masveida novākšana sāksies šonedēļ.
JAUNIE PĒTNIEKI. Aizupes mazie pētnieki izmēģinājuši auzu audzēšanu gan ar bioloģiskām metodēm, gan ar minerālmēslojumu izmantošanu, lai redzētu abu metožu atšķirību / F64
Piecas tonnas no hektāra
Jelgavas novada zemnieku saimniecībā Liepziedi līdzās kviešiem, rapsim, kartupeļiem, zirņiem un pupām šogad 50 hektāru platībā aug arī auzas. Zemgalei šo neierasto kultūru saimnieks audzē jau otro gadu. «Rīgas dzirnavnieks zemniekiem piedāvāja piedalīties speciālā auzu audzēšanas programmā, nodrošinot ar pārtikas vajadzībām radītu auzu šķirņu sēklām. Biju apmierināts ar pirmā gada rezultātu, tāpēc nolēmu turpināt dalību programmā. Auzas ļauj atpūtināt zemi starp citu labību audzēšanu, un tās, manuprāt, vajadzētu iekļaut zaļināšanas programmā. Turklāt tā ir rentabla kultūra, ja, protams, ar to kopšanu nenoslinko,» Neatkarīgajai atklāj Liepziedu saimnieks Gundars Liepa.
Pērn no hektāra izdevās iegūt četras tonnas auzu graudu, šogad viņš cer vismaz uz piecām tonnām no hektāra. Tā esot vidēja raža auzām. Pagaidām gan saimnieks nezina, kāda būs auzu iepirkuma cena, taču cer, ka augstāka nekā pērn, jo arī graudu kvalitāte, izskatās, būs labāka.
Ja vien laiks atļaus, Liepziedos auzas sāks vākt šonedēļ. Taču tas nav vienīgais darbs, kas gaida saimnieku. Uzreiz pēc auzām būs jāvāc vasaras kvieši, jāgatavo zeme ziemāju sējai u. tml.
Herkuless no vietējām auzām
CERĪBAS UZ LABU RAŽU. Zemnieku saimniecības Liepziedi saimnieks Gundars Liepa kopā ar Rīgas dzirnavnieka valdes locekli Žilvinu Pakelti, stāvot pie vēl nenovāktā auzu lauka, vērtē, ka šogad raža būs laba, kaut arī graudu novākšana ir sākusies par aptuveni 10 dienām vēlāk nekā ierasts / F64
Liepziedi ir viena no 30 zemnieku saimniecībām, kas piedalās Rīgas dzirnavnieka auzu audzēšanas programmā. Rīgas dzirnavnieka valdes loceklis Žilvins Pakeltis lēš, ka arī citās saimniecībās šogad auzu kvalitāte varētu būt laba.
Auzu audzēšanas programmu uzņēmums sāka pirms trim gadiem, un šogad uzņēmuma vajadzībām auzas tiek audzētas 3200 hektāru platībā, kas ir divtik, cik pērn. Lielākās platības ir Vidzemes un Latgales reģionā. Starp dalībniekiem pieaudzis zemnieku saimniecību skaits Zemgalē - neraksturīgi šim reģionam, jo tajā dominē kvieši.
Taču auzu iepirkums kopējā graudu apjomā ir tikai ceturtā daļa. Rīgas dzirnavnieks šogad plāno iepirkt kopumā aptuveni 200 000 tonnu graudu, tajā skaitā 100 000 tonnu kviešu, 50 000 tonnu rudzu un 50 000 tonnu auzu. Uzņēmuma vadība atzīst, ka šogad graudu cenas ir nedaudz augstākas, salīdzinot ar pagājušo gadu.
Uzņēmums pēdējo gadu laikā sācis strauju eksporta tirgu apgūšanu un eksportē graudaugu produktus uz vairāk nekā 30 valstīm. Pēdējos gados Rīgas dzirnavnieks palielināja auzu produkcijas ražošanas kapacitāti par 30%, lai nodrošinātu eksporta tirgos pieaugušo pieprasījumu pēc Herkuless un citiem auzu produktiem.
Ekrānšāviņš no avīzes
Pēta arī skolēni
Šogad pēc uzņēmuma iniciatīvas trīs skolās - Kuldīgas alternatīvās sākumskolas Padures filiālē, Valdemārpils vidusskolā un Aizupes pamatskolas mazpulkā Ekopēdiņas - tika sākta izglītojoša graudaugu audzēšanas programma. Izglītojamie pie skolām audzē auzas un veic novērojumus. Šis ir jau otrais gads, kad skolās tiek īstenots šāds pētnieciskais projekts, kas ļauj skolēniem labāk iepazīt graudaugus. Aizupes pamatskolas mazpulka Ekopēdiņas skolotāja Dace Hercberga atzīst, ka šī ir jauna pieredze bērniem - pašiem piedalīties graudu audzēšanas pētniecības projektā un labāk iepazīt graudaugus. Aizupes mazajiem pētniekiem ar savām zināšanām par graudu audzēšanu palīdzēja zemnieku saimniecības Mežacīruļi saimnieks Juris Cīrulis. Viņš ieteicis skolēniem izmēģināt auzu audzēšanu gan ar bioloģiskām metodēm, gan ar minerālmēslojumu izmantošanu, lai redzētu abu metožu atšķirību.
viedoklis
Žilvins PAKELTIS,
Rīgas dzirnavnieka valdes loceklis:
- Latvija jau ir pierādījusi sevi pasaules tirgū kā uzticamu, labas kvalitātes kviešu miltu piegādātāju. Nākamais solis ir paveikt to pašu ar auzu produktiem. Latvijas zemniekiem ir augsts potenciāls auzu audzēšanā, ko nosaka gan piemēroti klimatiskie apstākļi, gan arī pēdējos gados zemnieku mērķtiecīgs darbs labas kvalitātes auzu kultivēšanā. Tā turpinot, Latvija jau tuvākajos gados var iemantot reputāciju starp pasaules spēlētājiem kā ļoti augstas kvalitātes auzu audzētājs. Jāmin, ka vēl nesen Latvijā auzu kvalitātei nepievērsa uzmanību un tās galvenokārt audzēja lopbarībai.