Līdzekļu graudkopjiem nav ne šī gada valsts budžetā, ne arī nākamā gada budžeta projektā, šorīt LNT raidījumā "900 sekundes" teica finanšu ministrs Jānis Reirs (V).
Rīt plānotajā diskusijā ar Eiropas Komisijas (EK) lauksaimniecības un lauku attīstības komisāru Dačanu Čološu Latvijas lauksaimnieku organizāciju pārstāvji akcentēs nevienlīdzīgo situāciju, kādā gadiem ilgi salīdzinājumā ar citām Eiropas Savienības (ES) valstīm atrodas Latvijas zemnieki.
Latvijas Zemnieku federācija (LZF) un Latvijas Samariešu apvienība (LSA) aicina Latvijas lauksaimniekus un pārtikas ražotājus produktus, kurus nav iespējams realizēt Krievijas embargo vai citu iemeslu dēļ, ziedot trūkumā nonākušo ģimeņu atbalstam.
Jebkura veida dārzeņus un augļus, piena un gaļas produkciju - arī standartiem neatbilstošus (izmērs, svars, izskats), bet lietojamus uzturā, aicinām ziedot pārtikas bankai "Paēdušai Latvijai".
Krievijas noteiktais embargo skar visu lauksaimniecības nozari – tirgu pārpludina ievestā produkcija, un tāpēc zemnieki par pienu, gaļu, dārzeņiem un augļiem nevar saņemt adekvātu samaksu. Lauksaimnieki vēlas, lai šajā krīzes situācijā tiktu atbalstīti arī zemnieki, nevis tikai uzņēmumi, kuriem ir bijusi tieša saskare ar Krieviju.
Pasaulē arvien biežāk izskan apgalvojumi par pieaugošo bišu mirstību - Amerikā un cituviet Eiropā šī parādība jau pieņem milzīgus apmērus. "Lai gan arī Latvijā ir bijuši gadi, piemēram, 2002. un 2003. gads, kad bojā ir aizgājuši 47 % no visām bišu saimēm, šobrīd mūsu valstī bišu mirstība ir krietni samazinājusies. Pērn bišu saimju kopējais skaits samazinājās vien par 7%,” tā par bišu mirstību stāsta Latvijas biškopības biedrības (LBB) vadītājs Armands Krauze.
Jūnija lietainais laiks graudaugu sējumiem un dārziem nācis par labu, līdz ar to šogad gaidāmas labas vasarāju ražas, biznesa portālam "Nozare.lv" atzina Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) eksperti.
Saistībā ar Valsts darba inspekcijas (VDI) sāktajām pārbaudēm lauksaimniecības uzņēmumos Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome (LOSP) aicina ziņot par gadījumiem, kad VID inspektoru pārbaudes nav saskaņotas ar saimniecību, biznesa portālu "Nozare.lv" informēja LOSP pārstāvji.
Līvānu novada zemnieku saimniecība "Rudzāts" kļūs par pirmo fermu Latvijā, kurā govis, kurām gaidāma drīza atnešanās, aprīkos ar inovatīvu sistēmu dzīvnieka dzemdību brīža precīzai noteikšanai ar īsziņu uz mobilo tālruni starpniecību.
Kopējās zemnieku saimniecības "Rudzāts" investīcijas pamatsistēmas iegādē un uzstādīšanā ir 4500 eiro.
Apdrošināšanas sabiedrība "BTA Insurance Company” SE (turpmāk – BTA) apdrošināšanas atlīdzībās par ziemas kailsala nodarītajiem zaudējumiem ziemāju sējumiem izmaksājusi jau 150 000 eiro. BTA informācija par pieteiktajām apdrošināšanas atlīdzībām lauksaimniecības sējumu apdrošināšanā liecina, ka kailsals nodarījis zaudējumus ziemas rapša, kviešu, tritikāles, rudzu un kviešu sējumiem.
Vissliktākā situācija ar ziemājiem ir Zemgalē, kur nāksies pārsēt līdz pat 80% no graudaugu sējumiem, liecina Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) veiktais apsekojums.
Jaunajā lauksaimniecības atbalsta periodā, kas ilgs no šā gada līdz 2020. gadam, zemniekiem lauku attīstības pasākumu īstenošanai atvēlēti 1,53 miljardi eiro, tas ir, par 11 procentiem vairāk nekā iepriekšējā septiņgadu periodā.
Nekustamā īpašuma nodokļa kāpumu īpaši izjūt tie iedzīvotāji, kuru deklarētās dzīvesvietas atšķiras no nekustamā īpašuma atrašanās vietas, jo daļa pašvaldību šādiem īpašniekiem piemēro augstāku nodokļa likmi nekā savējiem. Vides attīstības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) pārkāpumu tajā nesaskata.
Vēl janvāra sākumā zemnieki par ziemājiem neraizējās, jo laika apstākļi gan rudenī, gan ziemas sākumā pieturējās augiem labvēlīgi. Šobrīd zemgaliešiem, skatoties uz nobrūnējušajiem graudaugu sējumiem, bažas mijas ar izmisumu – visticamāk, ziemājus nāksies pārsēt.
Cīņā par tiesībām iegūt savā īpašumā gabalu Latvijas satikušies visi lauksaimniecības tirgus spēlētāji – zemnieki, lielražotāji, investori – vietējie un ārvalstnieki. Atklājas arī viņu īstās intereses. Vieniem svarīgi saglabāt iespēju pelnīt spekulācijās, citiem nepieciešams tūkstošiem hektāru, kur laistīt vircu no savām cūku megafermām, vēl trešie grib pelnīt ar intensīvo lauksaimniecību, no katra kvadrātmetra izspiežot maksimālu auglību. Ceturtie grib saglabāt iespēju ieguldīt naudu Latvijas zemē kā tādā bankas depozītā.
Dānijas vēstniecības vēstuli, kura pirms būtisku grozījumu izskatīšanas likumā "Par zemes privatizāciju lauku apvidos" tika nosūtīta Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālajai komisijai un vēl virknei adresātu, uzskatām par iejaukšanos Latvijas iekšējās lietās, biznesa portālu "Nozare.lv" informēja Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) pārstāvji.
Ja Saeima pieņemtu valdības atbalstītos priekšlikumus likumā "Par zemes privatizāciju lauku apvidos", kas nosaka virkni ierobežojumus zemes iegādei, tās cena īstermiņā varētu samazināties, uzsvēra atsevišķi biznesa portāla "Nozare.lv" rīkotās diskusijas dalībnieki.
Kailsala dēļ 80% no apdrošinātām ziemāju sējumu platībām pastāv paaugstināts izsalšanas risks, liecina apdrošināšanas sabiedrības "BTA Insurance Company" SE (BTA) apkopotā informācija par apdrošinātajiem ziemāju sējumiem.
Pēdējo mēnešu laikā vairāki lauksaimnieki saskārušies ar gadījumiem, kad ārvalstnieki piedāvā juridiski sarežģītus zemes nomas līgumus, kur atsevišķu noteikumu neizpildes gadījumā zemes īpašnieks zaudētu gan zemi, gan visus attiecīgos valsts un Eiropas Savienības atbalstus par šo zemi, biznesa portālu "Nozare.lv" informēja Zemnieku federācijas vadītāja Agita Hauka.