Pļaujas laiks - šogad 2 nedēļas ātrāk; ražu izbojājis karstums un kaitēkļi

© f64

Ziemas mieži jau sasnieguši gatavības stadiju un līdzko pāries nokrišņi, uzsāksies ražas novākšana. Šogad pļaujas laiks Latvijā plānojas divas nedēļas agrāk nekā ierasts, secina lauksaimniecības uzņēmuma “Baltic Agro” speciālisti.

Šogad visa veida kaitēkļi intensīvi vairojas un neprognozējami apdraud kultūraugus. Lai iegūtu pārtikas kvalitātes pupas un zirņus, kaitēkļi jāierobežo, jāseko līdzi to populācijai, migrācijai un iespējamiem bojājumiem.

Graudu elevatoriem šogad jābūt ātrāk sagatavotiem jaunās ražas pieņemšanai. Zemnieki šobrīd remontē visu ar ražas novākšanu saistīto tehniku. Ņemot vērā iepriekšējā gada smagos ražas novākšanas apstākļus, kad nemitīgi lija lietus, zemnieki cenšas nodrošināt maksimālo jaudu, lai nezaudētu jau tā tik grūti audzēto.

Lauksaimnieki atzīst, ka sliktās ziemošanas dēļ ziemāju - gan rapšu, gan graudaugu platības ziņā šogad ir mazāk. “Situācija šogad smaga, ja runājam par gaidāmo ražību. Ziemāju maz, sējumi izretināti. Vasarāji sausuma dēļ izretoti un ļoti maza vārpiņa. Iemesls - cerošanas beigās, laikā, kad graudaugi veidoja graudus vārpā, bija sauss un karsts laiks. Graudaugi bija klimatiskā stresa apstākļos, barības vielas no augsnes nespēja uzņemt,” stāsta “Baltic Agro” Jelgavas servisa centra vadītājs Egils Sviķis.

Otra šis vasaras liksta, ar kuru saskārās lauksaimnieki ir kaitēkļi. “Šogad visa veida kaitēkļi intensīvi vairojas un neprognozējami apdraud kultūraugus. Lai iegūtu pārtikas kvalitātes pupas un zirņus, kaitēkļi jāierobežo, jāseko līdzi to populācijai, migrācijai un iespējamiem bojājumiem,” uzsver “Baltic Agro” pārstāvis.

Vēl viena šīs sezonas raksturīga iezīme - ogas nogatavojas straujāk, tām īsāks ražošanas laiks. Laba ražība ir tiem lauksaimniekiem, kuriem ir ierīkotas pilināšanas un laistīšanas sistēmas, pa kurām papildus vēl nodrošina ar barības vielām. Kā norāda speciālisti, saules šogad ogām ir pietiekoši, nebija mitrs, tādēļ arī puves nebojāja ogas.

Latvijā

Pie Ķīšezera veidos infrastruktūru glābšanas apmācībām un Iekšējās drošības akadēmijas attīstībai, un plānots, ka konkrētais ezera posms vairs nebūs publiski pieejams, liecina valdības otrdien pieņemtais lēmums.

Svarīgākais