Zemnieki

Laika apstākļi ziemājiem līdz šim bijuši labvēlīgi, atzina biedrības "Zemnieku saeima" valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš.

SIA "Eco Baltia vide" no zemnieku saimniecībām otrreizējai pārstrādei pieņem dažāda veida plēvi. Tāpat tiek pieņemti polipropilēna maisi jeb BigBag, plastmasas kannas un mucas, kā arī lauksaimniecības iepakojumi pēc atsevišķas vienošanās.

Saskaņā ar "Latvijas Piensaimnieku Centrālās Savienības" (turpmāk LPCS) aprēķiniem samazinātās 5% PVN likmes piena produktiem ieviešana padarītu tos par 11,7% lētākus un par 5% palielinātu piena produktu noietu. Vidēji viena mājsaimniecība (divi pieaugušie un viens bērns) gadā uz piena produktu iegādi tērē 508,8 EUR, no kuriem 65,5 EUR varētu ietaupīt pie samazinātās PVN likmes un izmantot citu produktu vai pakalpojumu iegādei.

Zemkopības ministrija ir sniegusi informāciju par ieņēmumu samazinājuma apmēriem noteiktās lopkopības nozarēs. Nozares ražotāju kopējie ieņēmumi 2020.gadā no aprīļa līdz jūnijam:

Līdzšinējā kartupeļu attīstība liecina par vidēji labu ražu šosezon, norāda Kartupeļu audzētāju un pārstrādātāju savienības valdes priekšsēdētāja Aiga Kraukle.

No līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem krīzes seku pārvarēšanai Zemkopības ministrijas pārziņā esošajām nozarēm aprīļa vidū tika atvēlēti 45,5 miljoni eiro, taču līdz maija beigām no šīs  naudas iztērēti vien 225 tūkstoši jeb 0.5%, ziņo Latvijas Televīzijas raidījums “de facto”. Turklāt zemnieki, kuru saimniecībās ražo pienu, bažījas, ka viņi pie cerētā atbalsta nemaz nevarētu tikt. Savukārt jūnijā Zemkopības ministrija tika pie papildus 58 miljoniem eiro Eiropas fondu projektu realizēšanai, un te lielākie ieguvēji būs salīdzinoši lielas saimniecības, lielākoties – graudkopības nozarē strādājošas.

Simtiem Spānijas zemnieku trešdien ar traktoriem devušies uz Madridi, lai pie Lauksaimniecības ministrijas protestētu pret produktu cenu samazināšanos. Zemnieki uzskata, ka nopietni apdraudētas viņu iespējas izdzīvot, un pieprasa tūlītēju palīdzību no valdības. "Glābsim zemniekus!" un "Kas jums dos pārtiku rīt?" - vēsta protestētāju plakāti. Pēdējā laikā zemnieki protestējuši arī citās Spānijas pilsētās un lielu daļu savu dusmu vērsuši pret sešām pārtikas veikalu ķēdēm, kurām, kā apgalvo zemnieki, ir pārmērīga kontrole pār tirgu un kuras izmanto savu varu, lai pazeminātu cenas. Protestētāji brīdina, ka rīkos ģenerālstreiku, ja netiks rasti risinājumi viņu bēdīgajai situācijai.

Ne reizi vien likumsargi ziņojuši par gadījumiem, kad Latvijā krāpnieki apkrāpuši lauksaimniekus un zemniekus. Tiesa, šoreiz par piedzīvoto sociālajā tīklā facebook pastāstījusi kāda sieviete, no kuras, iespējams, nozagta graudu raža vairāk nekā 30 000 eiro vērtībā.

Līdz šim graudaugu sējumi Latvijā attīstījušies normāli un šogad kopumā ir gaidāma laba graudu raža, atzīst aptaujātie lauksaimnieki.

Zemniekiem būs plašāk pieejama apdrošināšana pret sausumu, atzina Latvijas Apdrošinātāju asociācijā.

Dārzkopju izmisīgās pūles maija pirmajā dekādē pasargāt augļudārzus un ogulājus no sala ne visur devušas cerēto efektu, un augi krietni vien cietuši. Tomēr patiesā sala ietekme augļudārzos būs skaidra pēc 2-3 nedēļām, kad augi dārzā jau skaidri parādīs, cik ogu un augļu aizmetņu būs to zaros, norāda Māris Narvils, Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) vecākais dārzkopības eksperts.

Ņemot vērā, ka ilgstošā sausuma izraisītās sekas lauksaimniecībā atzītas par valsts mēroga dabas katastrofu, Valsts ieņēmumu dienests (VID) varēs sadalīt termiņos vai atlikt uz laiku nodokļu maksājumus lauksaimniekiem, kurus Zemkopības ministrijas deleģētais Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs (LLKIC) būs atzinis par valsts mēroga dabas katastrofā cietušām personām lauksaimniecībā.

Pagājušā gada rudens un šā gada sliktie laika apstākļi Latvijas lauksaimniekiem ir radījuši aptuveni 400 miljonu eiro lielus zaudējumus. Situāciju nav glābusi arī sējumu un stādījumu apdrošināšana, jo pret sausuma radītām sekām Latvijā pagaidām neapdrošina.

Lietuva ik gadu palielina svaigpiena importu no Latvijas un arī šogad negrasās samazināt apjomus. Lielais Lietuvas piena nozares kooperatīvs „Pienas LT”, kas saskāries ar vietējās izejvielas nepietiekamību, sācis aktīvus meklējumus piena piegādei no latviešu piensaimniekiem.

Ziemas mieži jau sasnieguši gatavības stadiju un līdzko pāries nokrišņi, uzsāksies ražas novākšana. Šogad pļaujas laiks Latvijā plānojas divas nedēļas agrāk nekā ierasts, secina lauksaimniecības uzņēmuma “Baltic Agro” speciālisti.

Ja pērn lauksaimnieki cīnijās ar lietavu izraisītajām sekām, tad šis gads Latviju ir pārsteidzis ar negaidītu sausumu, norāda lauksaimniecības produktu piegādātāja SIA "Baltic Agro" Jelgavas servisa centra vadītājs Egils Sviķis.

"Zemnieku saeima": Sausuma dēļ vasarāju ražas zudumi vietām var sasniegt 80-90% Sausuma dēļ vasarāju ražas zudumi šogad vietām Latvijā var sasniegt 80-90%, pirmdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta Panorāma" sacīja biedrības "Zemnieku saeima" priekšsēdētājs Juris Lazdiņš.

Pagājušā gada rudens ilgstošās lietavas un radītie plūdi, kā arī siltā ziema Latvijas zemniekiem radījusi lielas raizes sagaidot pavasara sezonu. Kamēr vieni zemnieki jau ir sākuši jauno sējas sezonu, citiem vēl jācīnās ar pagājušā gada sekām - daudzos reģionos ir jāapsēj lielākas platības. Turklāt laikapstākļu kaprīžu dēļ pērnruden nav izdevies sagatavot sēklu materiālu nepieciešamajā apjomā. Tas šopavasar tieši atainojas arī viena no Latvijā lielākā lauksaimniecības produktu piegādātāju SIA "Baltic Agro" darbā - pieprasījums pēc kultūraugu sēklām ir ievērojams, turklāt, lai apmierinātu visu klientu vēlmes, divkāršojies arī ievestā sēklu materiāla apmērs.

Triju Baltijas valstu un Polijas lauksaimniecības ministri otrdien parakstīja kopīgu deklarāciju, paužot četru valstu viedokli par Eiropas Komisijas (EK) paziņojumu "Pārtikas un lauksaimniecības nākotne", tostarp uzsverot nepieciešamību nākotnē izlīdzināt tiešmaksājumus starp Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm.

Ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V) šodien biedrības "Zemnieku saeima" ikgadējā kongresā piedāvāja risinājumus obligātās iepirkuma komponentes (OIK) sloga samazināšanai, taču lauksaimnieki ar tiem pagaidām nav mierā.