Zemnieki

Biedrība "Zemnieku saeima" aicina Satiksmes ministriju (SM) no Krievijas atgriezt Latvijā VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) piederošos vagonus.

Liela daļa zemnieku turpmākajos gados saņems vēl mazāku Eiropas Savienības (ES) un valsts atbalstu nekā līdz šim, sacīja biedrības "Zemnieku saeima" valdes priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja-Burmistre, komentējot Latvijas Kopējās lauksaimniecības politikas (KPL) stratēģiskā plāna 2023.-2027.gadam projektu. 

Trešdienas rītā, pie VARAM ēkas, Peldu ielā 25, bija sapulcējušies vairāki Latvijas lauksaimniecības un mežsaimniecības organizāciju pārstāvji, lai protestētu un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Artūram Tomam Plešam (AP) iesniegtu prasību par publisku atvainošanos, Latvijas Vides aizsardzības fonda (LVAF) darbības pārskatīšanu un dialoga veidošanas nepieciešamību. Protestētāji bija ieradušies vairākos desmitos automašīnu, kas dekorētas ar siena ķīpām, piena kannām, ozolu zariem un eglēm. Tāpat uz automašīnu piekabēm un sāniem bija izvietotas izkārtnes ar saukļiem "Darbi vieno, politika šķeļ!", "Pleš, nedzen sviestu!", "Esam par zaļu Latviju! Esam pret nozares apmelošanu!", "Pleš, nešķel sabiedrību!", un citiem. Automašīnu rinda riņķoja ap ministrijas ēkas kvartālu, signalizējot un pievēršot uzmanību ar gaismas elementiem. Protesta akcijas laikā lauksaimniecības un mežsaimniecības organizāciju pārstāvji mēģināja novietot siena ķīpas arī pie VARAM ēkas galvenās ieejas, taču pašvaldības policijas darbinieki, kas uzraudzīja protesta norisi un koordinēja mašīnu plūsmu, tās lika novākt. Avots: LETA

Aukstā un sniegiem bagātā ziema, vēlais pavasaris un meža zvēru aktivitātes atnesuši rūpju pilnas dienas lauksaimniekiem – liela daļa sējumu ir nopostīti.

Graudkopībā šis gads Latvijā, visticamāk, nebūs tik labs kā pagājušais, ceturtdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta Panorāma" sacīja biedrības "Zemnieku saeima" valdes priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja-Burmistre.

Laika apstākļi ziemājiem līdz šim bijuši labvēlīgi, atzina biedrības "Zemnieku saeima" valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš.

SIA "Eco Baltia vide" no zemnieku saimniecībām otrreizējai pārstrādei pieņem dažāda veida plēvi. Tāpat tiek pieņemti polipropilēna maisi jeb BigBag, plastmasas kannas un mucas, kā arī lauksaimniecības iepakojumi pēc atsevišķas vienošanās.

Saskaņā ar "Latvijas Piensaimnieku Centrālās Savienības" (turpmāk LPCS) aprēķiniem samazinātās 5% PVN likmes piena produktiem ieviešana padarītu tos par 11,7% lētākus un par 5% palielinātu piena produktu noietu. Vidēji viena mājsaimniecība (divi pieaugušie un viens bērns) gadā uz piena produktu iegādi tērē 508,8 EUR, no kuriem 65,5 EUR varētu ietaupīt pie samazinātās PVN likmes un izmantot citu produktu vai pakalpojumu iegādei.

Zemkopības ministrija ir sniegusi informāciju par ieņēmumu samazinājuma apmēriem noteiktās lopkopības nozarēs. Nozares ražotāju kopējie ieņēmumi 2020.gadā no aprīļa līdz jūnijam:

Līdzšinējā kartupeļu attīstība liecina par vidēji labu ražu šosezon, norāda Kartupeļu audzētāju un pārstrādātāju savienības valdes priekšsēdētāja Aiga Kraukle.

No līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem krīzes seku pārvarēšanai Zemkopības ministrijas pārziņā esošajām nozarēm aprīļa vidū tika atvēlēti 45,5 miljoni eiro, taču līdz maija beigām no šīs  naudas iztērēti vien 225 tūkstoši jeb 0.5%, ziņo Latvijas Televīzijas raidījums “de facto”. Turklāt zemnieki, kuru saimniecībās ražo pienu, bažījas, ka viņi pie cerētā atbalsta nemaz nevarētu tikt. Savukārt jūnijā Zemkopības ministrija tika pie papildus 58 miljoniem eiro Eiropas fondu projektu realizēšanai, un te lielākie ieguvēji būs salīdzinoši lielas saimniecības, lielākoties – graudkopības nozarē strādājošas.

Simtiem Spānijas zemnieku trešdien ar traktoriem devušies uz Madridi, lai pie Lauksaimniecības ministrijas protestētu pret produktu cenu samazināšanos. Zemnieki uzskata, ka nopietni apdraudētas viņu iespējas izdzīvot, un pieprasa tūlītēju palīdzību no valdības. "Glābsim zemniekus!" un "Kas jums dos pārtiku rīt?" - vēsta protestētāju plakāti. Pēdējā laikā zemnieki protestējuši arī citās Spānijas pilsētās un lielu daļu savu dusmu vērsuši pret sešām pārtikas veikalu ķēdēm, kurām, kā apgalvo zemnieki, ir pārmērīga kontrole pār tirgu un kuras izmanto savu varu, lai pazeminātu cenas. Protestētāji brīdina, ka rīkos ģenerālstreiku, ja netiks rasti risinājumi viņu bēdīgajai situācijai.

Ne reizi vien likumsargi ziņojuši par gadījumiem, kad Latvijā krāpnieki apkrāpuši lauksaimniekus un zemniekus. Tiesa, šoreiz par piedzīvoto sociālajā tīklā facebook pastāstījusi kāda sieviete, no kuras, iespējams, nozagta graudu raža vairāk nekā 30 000 eiro vērtībā.

Līdz šim graudaugu sējumi Latvijā attīstījušies normāli un šogad kopumā ir gaidāma laba graudu raža, atzīst aptaujātie lauksaimnieki.

Zemniekiem būs plašāk pieejama apdrošināšana pret sausumu, atzina Latvijas Apdrošinātāju asociācijā.

Dārzkopju izmisīgās pūles maija pirmajā dekādē pasargāt augļudārzus un ogulājus no sala ne visur devušas cerēto efektu, un augi krietni vien cietuši. Tomēr patiesā sala ietekme augļudārzos būs skaidra pēc 2-3 nedēļām, kad augi dārzā jau skaidri parādīs, cik ogu un augļu aizmetņu būs to zaros, norāda Māris Narvils, Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) vecākais dārzkopības eksperts.

Ņemot vērā, ka ilgstošā sausuma izraisītās sekas lauksaimniecībā atzītas par valsts mēroga dabas katastrofu, Valsts ieņēmumu dienests (VID) varēs sadalīt termiņos vai atlikt uz laiku nodokļu maksājumus lauksaimniekiem, kurus Zemkopības ministrijas deleģētais Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs (LLKIC) būs atzinis par valsts mēroga dabas katastrofā cietušām personām lauksaimniecībā.

Pagājušā gada rudens un šā gada sliktie laika apstākļi Latvijas lauksaimniekiem ir radījuši aptuveni 400 miljonu eiro lielus zaudējumus. Situāciju nav glābusi arī sējumu un stādījumu apdrošināšana, jo pret sausuma radītām sekām Latvijā pagaidām neapdrošina.

Lietuva ik gadu palielina svaigpiena importu no Latvijas un arī šogad negrasās samazināt apjomus. Lielais Lietuvas piena nozares kooperatīvs „Pienas LT”, kas saskāries ar vietējās izejvielas nepietiekamību, sācis aktīvus meklējumus piena piegādei no latviešu piensaimniekiem.

Ziemas mieži jau sasnieguši gatavības stadiju un līdzko pāries nokrišņi, uzsāksies ražas novākšana. Šogad pļaujas laiks Latvijā plānojas divas nedēļas agrāk nekā ierasts, secina lauksaimniecības uzņēmuma “Baltic Agro” speciālisti.