Liela daļa zemnieku turpmākajos gados saņems vēl mazāku Eiropas Savienības (ES) un valsts atbalstu nekā līdz šim, sacīja biedrības "Zemnieku saeima" valdes priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja-Burmistre, komentējot Latvijas Kopējās lauksaimniecības politikas (KPL) stratēģiskā plāna 2023.-2027.gadam projektu.
"Principā uzskatām, ka sabiedrībai tiek apzināti melots, sakot, ka naudas ir daudz," norādīja Dzelzkalēja-Burmistre.
Viņa skaidro, ka lauksaimnieki atbalstu saņem "divās kastītēs" - tiešie maksājumi un lauku attīstība. Pašlaik tiek plaši runāts par to, ka tiešajos maksājumos ir varens pieaugums, kas ir patiesība, bet otrā kastītē jeb lauku attīstībā ir reāls samazinājums.
Dzelzkalēja-Burmistre norādīja, ka vairums ES valstu šo iztrūkumu ir apsolījušas kompensēt no nacionālā budžeta, turklāt ar uzviju. Valstis izmantošot Eiropas Komisijas doto iespēju katram no ES budžeta piešķirtajam eiro iedot klāt vēl vienu eiro no valsts.
"Diemžēl, Latvijā politiski ir notikusi izšķiršanās par to, ka valsts līdzfinansējumu Eiropas naudai dos tikai minimālajā apmērā. Turklāt, lai kompensētu lauku attīstības naudas samazinājumu, tiek atņemta nauda tiešajiem maksājumiem," sacīja Dzelzkalēja-Burmistre.
Tāpat viņa skaidroja, ka šāda politiskā salto dēļ platību maksājumu pieaugumu lielākā daļa zemnieku neredzēs un saņems vēl mazāku atbalstu nekā līdz šim.
"Ironiski, ka gandrīz pusi no visas naudas plānots atvēlēt dažādām "zaļajām" praksēm, bet nevis tādām, kuras gan ienes naudu maciņā, gan kalpo videi, bet tādām, kuras sašaurina ražošanu," secināja biedrības pārstāve.
Komentējot KLP stratēģisko plānu, Dzelzkalēja-Burmistre norādīja, ka tas ir nederīgs, jo izstrādāts "pilnīgi ačgārni". Kā norādīja "Zemnieku saeimas" vadītāja vietniece, normāli būtu no sākuma identificēt mērķus, kas ar plānu jāsasniedz, un tad izstrādāt pasākumus, ar kuriem mērķi tiek sasniegti, tomēr Latvija izvēlējās sākt ar naudas sadali, piešķirot lielāko daļu paredzētā finansējuma tām nozarēm, kuras visskaļāk bļāvušas.
"Pēc tam, kad nauda tika sadalīta, tika "pievilkti" mērķi, kurus ar šo plānu varētu sasniegt. Jau tagad redzam, ka ar izveidotajiem pasākumiem mēs izvirzītos mērķus nesasniegsim," kritizēja Dzelzkalēja-Burmistre.
Viņa norādīja, ka ir izvirzīti vairāki mērķi, kurus ministrija uz papīra grib sasniegt ar tauriņziežu platību pieaugumu, taču zirņu vai pupu audzēšanai atbalsts nav palielināts. Tiek plānots mazināt barības vielu noteces no minerālmēsliem, taču tiek pilnīgi ignorēts fakts, ka noteces tieši tikpat lielā mērā ir arī no organiskajiem mēslojumiem, kurus turklāt patlaban nav iespējams izmantot tik precīzi kā minerālmēslus.
"Ņemot vērā to, ka izmantotā mēslojuma apmēri un līdz ar to arī ražība Latvijā krietni atpaliek no Eiropas, mēs bijām gaidījuši daudz spēcīgāku Latvijas mugurkaulu sarunās ar Briseli. Pašu "bezzobainības" dēļ tagad nāksies samazināt Latvijas zemnieku un saistīto nozaru ieņēmumus, ko skaidri redzēsim valsts budžetā," apgalvoja biedrības pārstāve.
Jau ziņots, ka nākamajā ES KLP plānošanas periodā no 2021.gada līdz 2027.gadam tiešajiem maksājumiem lauksaimniekiem pieejamais finansējums ir 2,475 miljardu eiro apmērā, liecina Latvijas KLP stratēģiskā plāna 2023.-2027.gadam projekts.
Tādējādi tiešo maksājumu portfelis nākamajā plānošanas periodā palielināts par 758 miljoniem eiro jeb par 44%, salīdzinot ar 2014.-2020.gada periodu.
Papildus 2021.-2027.gada periodā no tiešajiem maksājumiem ir paredzēts pārdalīt finansējumu lauku attīstībai 128,3 miljonu eiro apmērā. Līdz ar to 2021. un 2022.gadā, kas ir noteikts kā pārejas periods, tiešajiem maksājumiem pieejamais finansējums ir 633,2 miljoni eiro, savukārt 2023.-2027.gadā - 1,714 miljardi eiro.
Savukārt lauku attīstības atbalsta pasākumiem periodā no 2023. līdz 2027.gadam finansējums ir 765,5 miljoni eiro. 2014.-2020.gada periodā Latvijai Lauku attīstības programmas ietvaros bija pieejami 1,531 miljardi eiro, tomēr, kā norāda Zemkopības ministrija (ZM), jāņem vērā, ka jaunā plānošanas perioda sākšana ir būtiski aizkavējusies, un 2021. un 2022.gads ir noteikti kā pārejas periods, kam tika novirzīta daļa no nākošā plānošanas perioda finansējuma - 518,1 miljoni eiro.
Šomēnes sākta KLP stratēģiskā plāna sabiedriskā apspriešana, kas norit līdz 30.novembrim. Visi ar sabiedrisko apspriedi saistītie materiāli publicēti ZM tīmekļvietnē "zm.gov.lv" sadaļā "KLP nākotne".
Tāpat ziņots, ka šogad sākas jauns ES septiņu gadu plānošanas periods, kurā ES lauksaimniecības politikā no 2023.gada būs paredzēti izmainīti nosacījumi.
Ministrijā norādīja, ka pēc intensīvām vairāku gadu ilgām diskusijām, 2021.gadā ES likumdevējiem ir jāvienojas par to, kāda būs Kopējā lauksaimniecības politika pēc 2023.gada, kamēr 2021. un 2022.gads būs pārejas periods.