Ņemot vērā Eiropas Savienības (ES) noteiktos klimatneitralitātes un “Zaļā kursa” mērķus, tās dalībvalstīs turpmākajos gados būtiski palielināsies atkritumu pārstrādes loma. Kamēr ES vadošās valstis, kuru starpā ir Vācija, Slovēnija, Austrija, Nīderlande u.c. spēj pārstrādāt vidēji 65% radīto atkritumu, Latvija sasniedz nepilnus 50%*.
Eiropas vēlētāji lēma par citu politisko sastāvu, kurš, iespējams, apgrūtinās Eiropas Zaļā kursa veiksmīgu turpināšanu, šādu nostāju aģentūrai LETA pauda Pasaules Dabas fonda (PDF) komunikācijas vadītāja Daina Šteinberga.
Rīgas pašvaldība aprīļa beigās iesniegusi pieteikumu konkursā, lai pretendētu uz Eiropas Zaļās galvaspilsētas titulu 2026. gadā, aģentūru LETA informēja Rīgas domes Ārējās komunikācijas nodaļa.
Eiropas Savienības (ES) zaļā kursa prasību ieviešana mežsaimniecībā Latvijas uzņēmējiem radīs vairāku miljardu eiro zaudējumus, aģentūrai LETA pauda mežsaimniecības uzņēmuma SIA "Stiga RM" īpašnieks Andris Ramoliņš.
Lietuvas pirmā vēja parka Baltijas jūrā attīstītājs - Lietuvas valsts enerģētikas grupas "Ignitis grupe" uzņēmums "Ignitis Renewables" kopā ar stratēģisko partneri "Ocean Winds" - saņēmis regulatora atļauju sākt vēja parka izbūvi.
Patlaban ir nepieciešams stingrāks regulējums autotransporta segmenta radīto emisiju samazināšanai, jo transporta sektors Latvijā aizņem dominējošo piesārņotāja lomu - 37% no visām nozarēm, aģentūrai LETA pavēstīja Auto asociācijas pārstāvji.
ASV Stenfordas universitātes profesore, vides zinātniece Grečena Deilija intervijā aģentūrai LETA skaidro, ko darīt ogļračiem pēc zaļā kursa ieviešanas.
10.decembrī plkst.9.30 tiešsaistē norisināsies seminārs par Eiropas "zaļā kursa" īstenošanu un tā ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību "Klimata mērķu ekonomiskās ietekmes modelēšana un analīze", aģentūru LETA informēja Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātē (LU BVEF).