Eiropas Savienības (ES) zaļā kursa prasību ieviešana mežsaimniecībā Latvijas uzņēmējiem radīs vairāku miljardu eiro zaudējumus, aģentūrai LETA pauda mežsaimniecības uzņēmuma SIA "Stiga RM" īpašnieks Andris Ramoliņš.
Viņš minēja, ka Latvija patlaban zaļā kursa kontekstā ieņēmusi līdera lomu, nepārdomāti cenšoties pielāgot visas prasības. "Diemžēl, jāsecina, ka aiz cēliem mērķiem un vēlmes būt pirmajās rindās, piemirsās padomāt par prioritātēm un, vai biezi apmežotajai Latvijai šis ir atbilstošais līderības virziens," atzīmēja Ramoliņš.
Atsaucoties uz kokrūpniecības nozares aprēķiniem, Ramoliņš minēja, ka zaļā kursa ieviešana rezultēsies daudzu miljardu eiro zaudējumos, par ko nozare ir informējusi arī valdību. "Ļoti svarīgi apzināties reālas izmaksas un skaidri informēt par tām arī sabiedrību," viņš uzsvēra, piebilstot, ka Latvijas ekonomika nevar atļauties īstenot šķietami netaisnīgās zaļā kursa prasības.
Pēc Ramoliņa paustā, patlaban virzītie noteikumi nosaka, ka zaļā kursa prasību ieviešana notiks uz Latvijas iedzīvotāju - meža īpašnieku - rēķina, liedzot iespēju rīkoties ar īpašumu. "Proti, ja meža platību tirgus vērtība pārdošanas brīdī ir mērāma vairākos desmitos tūkstošu eiro par hektāru, tad, nosakot to par mikroliegumu vai aizsargājamo zonu, kompensācijas ir vien 190 eiro par hektāru," atgādināja kompānijas vadītājs.
Viņš arī piebilda, ka nozares un uzņēmuma ieskatā šāda situācija ir netaisnīga un var izvērsties tiesvedībās.
Ramoliņš sacīja, ka, valstij vai ES, vēloties ierobežot iespējas rīkoties ar mežu pēc saviem ieskatiem, būtu īpašniekiem jāatlīdzina meža tirgus vērtībā. "Ja valdībai ir vēlme ierobežot mežu lietojumu, tad drosmīgi jāpasaka, kur tiks ņemti miljardi eiro seku novēršanai," viņš pauda.
LETA jau vēstīja, ka otrdien, 5.martā, pie Ministru kabineta protestēs meža nozares pārstāvji un arī lauksaimnieki. Protesta akcija plānota plkst.11.
Plānots, ka protesta akcijā pie Ministru kabineta varētu piedalīties aptuveni 400 meža nozares pārstāvju.
Protesta mērķis ir vērst uzmanību uz ilgstoši ignorētajām problēmām, kas skar Latvijas mežu īpašniekus un meža nozarē strādājošos.
Latvijas Meža īpašnieku biedrības (LMĪB) pārstāvji norāda, ka nozare saskaras ar netaisnīgu attieksmi gan Latvijas, gan Eiropas līmenī. Tostarp viens no sāpīgākajiem jautājumiem ir par kompensācijām mežu īpašniekiem, kuru meža zemes tiek nodotas dabas aizsardzībai.
Protesta organizatori valdībai prasa paredzēt taisnīgas kompensācijas, kā arī neveidot jaunas teritorijas ar saimnieciskās darbības ierobežojumiem, kamēr taisnīgās kompensācijas nav ieviestas.
Tāpat meža nozare prasa izstrādāt koncepciju brīvprātīgas dabas aizsardzības sistēmas ieviešanai Latvijā un novērst to, ka Latvijā meža nozare tiek nostādīta būtiski neizdevīgākā pozīcijā nekā citās ES dalībvalstīs, vienlaikus mazinot birokrātiju, kas grauj meža nozares starptautisko konkurētspēju.
"Mežu īpašnieki nav pret saprātīgu dabas aizsardzības politiku - mūsu pašu interesēs ir saglabāt Latvijas mežu teritoriju īpatsvaru un kvalitāti. Taču cilvēki visā Latvijā ir nonākuši beztiesiskā stāvoklī, jo, lai arī ne formāli, bet pēc būtības viņu zeme tiek nacionalizēta," uzsver LMĪB valdes priekšsēdētājs Arnis Muižnieks.
Viņš skaidro, ka patlaban, nosakot mežu zemes aprobežojumus, kompensācijas to īpašniekiem ir netaisnīgas. Par vienu hektāru, kurā meža īpašniekam tiek liegta vai būtiski ierobežota saimnieciskā darbība, tiek maksāti 50 līdz 190 eiro gadā, kas nav pat 1% no reālās meža vērtības.
Vienlaikus biedrības "Zemnieku saeima" valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš aģentūrai LETA pauda, ka lauksaimnieki protesta akcijā vērsīs valdības uzmanību draudiem, ka aiz ES zaļās iniciatīvas saukļiem patiesībā slēpjas privātā īpašumā esošās lauksaimniecības zemes apgrūtinājumi, kas nodara un nodarīs milzīgus zaudējumus Latvijas zemniekiem.
"Mūsu prasība ir nepieļaut zemes lietojuma ierobežojumus nacionālā līmenī, ja tiem neseko adekvāti finanšu resursi," uzsver Lazdiņš, piebilstot, ka Latvijā politiskajā līmenī ir jāvienojas un operatīvi jāizstrādā rīcības plāns ar konkrētiem termiņiem, kas nosaka, ka nacionālā līmeņa zemes lietošanas ierobežojumu gadījumā lauksaimniecības zemju saimniekiem tiek piešķirtas kompensācijas, tādējādi viņus pasargājot no bankrota.
Tāpat ziņots, ka 5.februārī Liepājā, Saldū, Talsos, Tukumā, Kuldīgā, Jelgavā, Dobelē, Bauskā, Jēkabpilī, Aizkrauklē, Daugavpilī, Rēzeknē, Valmierā, Gulbenē, Limbažos un Ogrē notika lauksaimnieku protesti, kuros piedalījās aptuveni 2000 dalībnieku.
Protesta laikā zemnieki vēlējās panākt Krievijas un Baltkrievijas pārtikas produktu tūlītēja importa aizliegumu bez pārejas perioda, pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazinātās likmes 5% apmērā atjaunošanu Latvijai raksturīgajiem augļiem, ogām dārzeņiem, birokrātijas mazināšanu lauksaimniecības nozarē, plašāku pieeju apdrošināšanas un apgrozāmo līdzekļu programmām, kā arī atteikšanos no nacionāla līmeņa zemes apgrūtinājumiem vai citiem zemes lietošanas ierobežojumiem.
Lauksaimnieki arī pauda gatavību protestēt Rīgā, ja prasības netiks izpildītas.
