Fonds: esošā sistēma nespēj risināt eiropiešu problēmas
Eiropas vēlētāji lēma par citu politisko sastāvu, kurš, iespējams, apgrūtinās Eiropas Zaļā kursa veiksmīgu turpināšanu, šādu nostāju aģentūrai LETA pauda Pasaules Dabas fonda (PDF) komunikācijas vadītāja Daina Šteinberga.
Klimata un dabas krīze jau šodien skar ikvienu eiropieti, un Eiropas Parlamenta (EP) līderiem ir jāpiešķir prioritāte zaļai un sociāli taisnīgai pārejai, lai Eiropa kļūtu droša, ilgtspējīga un konkurētspējīga.
PDF Eiropas politikas biroja direktore Estera Asina norāda, ka šajās vēlēšanās vēlētāji pauda reālas bažas un neapmierinātību. Eiropas Savienības (ES) līderiem un jaunievēlētajiem EP deputātiem ir jāapzinās, ka klimata pārmaiņu, bioloģiskās daudzveidības samazināšanās un piesārņojuma draudu ignorēšana tikai saasinās problēmas, ar kurām saskaras eiropieši, un ka esošā sistēma nespēj tās risināt.
Viņu pienākums ir pasargāt eiropiešus no šīs trīskāršās krīzes ietekmes, piemēram, sausuma, pārtikas trūkuma un augstām enerģijas cenām, un nodrošināt labklājību un ekonomikas noturību," uzsver Asina.
Komentējot EP vēlēšanu rezultātus, PDF skaidro, ka vēlēšanās atbalstu guva galēji labējo un konservatīvo partiju pārstāvji, kuru kampaņas un politika nereti tiek balstīta uz īstermiņa ieguvumiem vai pat dezinformāciju, izmantojot Eiropas iedzīvotāju bailes un neapmierinātību. Šādas kampaņas aizēno patiesi svarīgus ilgtermiņa jautājumus, piemēram, novērš uzmanību no zaļās pārejas nepieciešamības, kas ir būtiska ne tikai dabai un klimatam, bet arī Eiropas iedzīvotāju drošībai, finansiālajai stabilitātei un sociālajai labklājībai.
Nesen veiktā Eirobarometra pētījuma par eiropiešu attieksmi pret vidi rezultāti liecina, ka vairāk nekā trīs ceturtdaļas eiropiešu (78%) uzskata, ka vides jautājumi tieši ietekmē viņu ikdienas dzīvi un veselību. Un vairāk nekā četri no pieciem (84%) respondentiem piekrīt, ka ES tiesību akti ir nepieciešami, lai aizsargātu vidi viņu valstī.
PDF direktors Jānis Rozītis uzskata, ka nedrīkst pieļaut, ka cilvēku nākotni nosaka dezinformācijas kampaņas. Patiesība ir tāda, ka videi draudzīgāka rīcība veicina ekonomiku un ir nozīmīgs darbavietu radītājs. Vairāk nekā 5,1 miljons cilvēku strādā videi draudzīgās darbavietās, un to skaits ar katru gadu pieaug. Turklāt ieguldījumi tīrā enerģijā 2023.gadā nodrošināja gandrīz trešdaļu ES iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma. "Ir neizprotami, kā dažas partijas ignorē šo vienkāršo realitāti un turpina aizstāvēt šauras to nozaru ekonomiskās intereses, kuras ir veicinājušas haosu, kurā mēs šodien esam nonākuši," raizes par nākotni pauž Rozītis.
Ņemot vērā vēlēšanu rezultātus, dalībvalstis un EP tagad sāks politiskās sarunas par jauno politisko programmu un prioritātēm turpmākajiem gadiem.
"Tā kā vēlēšanu kampaņa ir aiz muguras, PDF aicina politisko centru sadarboties un ņemt vērā zinātnieku vienprātību klimata un dabas jautājumos - padarīt par prioritāti zaļu un sociāli taisnīgu pāreju, kas tika sākta ar Eiropas Zaļo kursu, un ir vienīgais veids, kā nodrošināt Eiropas drošību un konkurētspējīgu ilgtspēju," aicina Rozītis.
Kā vēstīts, EP vēlēšanās zaļo partijas cietušas lielus zaudējumus, īpaši Francijā un Vācijā.
Vēlēšanu rezultātus ietekmēja pieaugošā neapmierinātība ar ES centieniem vides jomā un vēlētāju prioritāšu maiņa.