Pirmo reizi daudzu gadu laikā ir reāls pamats piesardzīgam optimismam, un 2026. gads varētu nest Ukrainai taisnīgu un ilgstošu mieru, raksta "The Telegraph" komentētājs Hamišs de Bretons-Gordons. Analītiķis norāda, ka Donalda Trampa paziņojumi, ka Ukrainas miera līgums ir pabeigts par 95 procentiem, nepārprotami izraisīja paniku Maskavā, kas izpaudās Kremļa ierastajā veidā - rupja dezinformācija un neticami naratīvi.
Kas kopīgs bēguļojošam Moldovas oligarham, kriptovalūtai no Kirgizstānas un Krievijas centieniem apiet Rietumu sankcijas pret tās militāri rūpniecisko kompleksu, vienlaikus veidojot pilnīgi jaunu finanšu sistēmu ārpus Rietumu kontroles – šādu jautājumu šķetina ASV valdības finansētie “Radio Free Europe”/”Radio Liberty” žurnālisti.
Krievija arī 2026. gadā pastiprinās hibrīdaktivitātes un ietekmes operācijas Eiropā, tādu viedokli aģentūrai LETA pauda Austrumeiropas politikas pētījumu centra direktors un Rīgas Stradiņa universitātes lektors Māris Cepurītis.
Peru šamaņi 29. decembrī pulcējās uz ikgadējo Jaungada rituālu, kura laikā izteica pareģojumus nākamajam gadam, tostarp par ASV prezidenta Donalda Trampa slimību un Venecuēlas prezidenta Nikolasa Maduro krišanu, vēsta “The Straits Times”.
Aizvadītais 2025. gads ir iezīmējis lūzuma punktu pasaules kārtībā. Ir pienācis laiks runāt skaidru un tiešu valodu. Tā pasaules kārtība, kura bija vēl pirms gada, faktiski vairs nepastāv. Ir sākusies jauna ēra. Vai šis jaunais laikmets novedīs pasauli pie kādas globālās katastrofas, vai arī vēstures rats pagriezīsies tā, ka briesmas paies secen, to rādīs nākamais – 2026. gads, bet šobrīd skaidrs ir viens: mēs esam apokaliptiskam scenārijam tuvāk nekā jebkad agrāk kopš Otrā pasaules kara.
Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko tika nogāzts hokeja spēles laikā, taču 71 gadu vecais diktators apgalvo, ka viņa ievainojumi neesot nopietni un ka ar viņu viss ir kārtībā.
ASV prezidents Donalds Tramps svētdien paziņoja, ka viņam bijusi produktīva telefonsaruna ar Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu īsi pirms tikšanās ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski.
Emanuels Makrons un Krievijas diktators Vladimirs Putins gatavojas divpusējām sarunām par Ukrainu: Kremlis paudis vēlmi iesaistīties dialogā – Elizejas pils reaģējusi pozitīvi.
“Tas, ka Eiropai vajadzēja “sarušināties”, ir fakts, un tā bija ļoti iemigusi,” TV24 raidījumā “Preses klubs” sacīja etiķetes un protokola konsultante Aija Strautmane. Viņai ir arī savs viedoklis par karu Ukrainā.
Noslēdzoties 2025. gadam, NATO ģenerālsekretārs Marks Rite aicinājis turpināt atbalstu Ukrainai, brīdinot, ka Eiropa saskarsies ar pieaugošiem drošības riskiem, ja tās apņēmība mazināsies.
Krievijas Aizsardzības ministrijas 17. decembra kolēģijas paplašinātā sēde Putina vadībā kļuva par publisku manifestu kara turpinājumam un signālu, ka Maskava kompromisiem miera sarunās nav gatava un apstāties negrasās. Putina kara ministrs Belousovs atklāti paziņoja, ka Kijivas un Eiropas politika “rada reālus priekšnoteikumus militārai ofensīvai 2026. gadā”, apsūdzot NATO par gatavošanos sadursmei ar Krieviju 2030. gadu sākumā.
Hipermilitarizācija maina Krievijas ekonomiku: budžeta prognoze iezīmē drūmu ainu. Krievija pirmo reizi publiskojusi informāciju par budžeta izdevumiem karadarbībai Ukrainā. 2025. gadā karadarbības tiešās izmaksas būs aptuveni 11,1 triljons rubļu jeb ~142 miljardi USD, kas ir 5,1% no Krievijas iekšzemes kopprodukta (IKP).
Eiropas valstīm jābūt gatavām Krievijas uzbrukumam jau 2027. gadā, un Krievijas diktatora Vladimira Putina plānos ir Baltijas valstu okupācija, atbildot uz jautājumiem Ukrainas “LB Kluba” slēgtajā sanāksmē (LB - Livyi bereh, [Dņepras] kreisais krasts) paziņojis Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenās izlūkošanas pārvaldes vadītājs Kirilo Budanovs.
Eiropas valstīm jābūt gatavām Krievijas uzbrukumam jau 2027. gadā, un Krievijas diktatora Vladimira Putina plānos ir Baltijas valstu okupācija, paziņojis Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenās izlūkošanas pārvaldes (HUR) vadītājs Kirilo Budanovs.
Krievijas diktators Vladimirs Putins ikgadējā jautājumu un atbilžu sesijā piektdien paziņoja, ka nav atbildīgs par cilvēku nāvi Krievijas izvērstajā karā pret Ukrainu.