Majors Slaidiņš miera sarunu norisē ierauga ko svarīgu
Delegāciju sastāvs Ukrainas, ASV un Krievijas miera sarunās Apvienotajos Arābu Emirātos liecina, ka sarunās atkal pārsvarā piedalās militārā izlūkdienesta pārstāvji, bet principā to var uzskatīt par nopietnāku Krievijas attieksmi pret sarunām, TV24 atzina Nacionālo bruņoto spēku (NBS) majors, Zemessardzes štāba virsnieks Jānis Slaidiņš.
Atšķirībā no vēsturnieka Vladimira Medinska, kurš iepriekš tika sūtīts, kurš stundām ilgi varēja lasīt lekcijas par Krievijas un Ukrainas konflikta pamatcēloņiem, sākot ar polovciem un beidzot ar vēsturiskām krievu zemēm, militārpersonām ir pilnīga informācija par situāciju frontē, par to, kas notiek aizmugurē, un informācijas apmaiņas procesā potenciāli spēj izprast soļus, kas nepieciešami, lai varētu izkļūt no kara, stāstīja J. Slaidiņš.
Pēc ASV valsts sekretāra Marko Rubio teiktā, ir panākts progress visās pozīcijās, izņemot teritorijas. Ukraina iepriekš ir paziņojusi par gatavību pārtraukt karadarbību pašreizējā frontes līnijā. Ja tā arī paliks, ko tur var “pielāgot”? Ja šobrīd Krievija piekrīt tam, ka visa fronte sastingst, rodas jautājumi par to, kādas būs tālākās darbības, kas kontrolēs mieru, vai būs kāds monitorings un kā situāciju risinās tālāk esošajās robežās, sacīja J. Slaidiņš.
Krievijas prezidents Vladimirs Putins gan uzskata, ka sarunu procesā viņš jau ir panācis būtisku kompromisu. Viņš to paziņoja amerikāņiem jau pirms vairākiem mēnešiem, un ASV prezidents Donalds Tramps šo sarunu atstāstīja. Kā zināms, konflikta pamats bija Putina nepiekrišana pašam Ukrainas, kas ir no Kremļa neatkarīga valsts, pastāvēšanas faktam. 2022. gada iebrukums tika vērsts uz kontroles pārņemšanu pār visu Ukrainu, savukārt tagad no Krievijas puses izskan par 30% kontroles pārņemšanu pār Doneckas apgabalu, zināja teikt NBS majors.
Protams, iemesls šeit nav Putina kompromiss. Četrus gadus “pasaules otrā armija”, maksājot ārkārtīgi milzīgu cenu, nevar ieņemt vienu relatīvi nelielu Ukrainas teritoriju, un pašlaik krieviem nav arī iespēju, ka viņi varētu ieņemt kādus apgabalu centrus, uzskata J. Slaidiņš, ar tiem domājot, piemēram, Hersonu un Zaporižju. Viņš to nodēvēja par tālu sapni, nemaz nerunājot par Mikolajivu un Odesu.
Un, visticamāk, vienīgais iemesls, kāpēc Putins pašlaik runā par šo Doneckas apgabala teritoriju, skatoties uz Donbasu, iespējams, ir vēlme izbeigt karu ja ne ar pilnīgu Ukrainas nodošanu Krievijas kontrolē, tad vismaz ar nacionālu pazemojumu. Tāpēc Putins pieprasa, lai Ukraina atdod savas teritorijas bez cīņas, jo uzskata, ka no kara nogurusī Krievijas sabiedrība neizturēs šādus miera apstākļus, uzskatīs tos par apkaunojošiem un valsts ieslīgs iekšējā krīzē un pilsoņu karā, pastāstīja J. Slaidiņš.
Arī situācija ar Krievijas valsts budžetu, maigi izsakoties, nav viegla, un Putins to nevar neņemt vērā sarunu procesā. Un no visiem spiediena veidiem uz Putinu amerikāņi izvēlējušies izmantot ekonomisko spiedienu, un, spriežot pēc Krievijas budžeta rādītājiem, tas jau nes augļus. Krievijas ekonomika “šūpojas”, bet nebūs tā, ka tā sabruks vienā dienā, uzskata NBS majors.
Tomēr, ja lejupslīde netiks ātri apturēta, process varētu kļūt neatgriezenisks, un Putinam tāpēc, iespējams, ir ļoti nepieciešams pēc iespējas ātrāk pārtraukt karu, līdz ar to tagad var redzēt nopietnāku attieksmi pret pašreizējo sarunu posmu. Redzam arī, protams, masīvākus uzbrukumus Ukrainas energosektoram, un Putins noteikti ir pārliecināts, ka arī tas varētu nest augļus, tomēr Ukrainas kapitulācijas nebūs, ir pārliecināts J. Slaidiņš.
