Donalds Tramps atradis Vladimira Putina vājo vietu
ASV prezidents Donalds Tramps ir atradis vājo vietu Krievijas režīma līderī Vladimirā Putinā, ziņo “Fox News”. Nacionālās drošības eksperti apgalvo, ka uzbrukums Krievijas sabiedroto loģistikai un piegādes ķēdēm vājina Putina spēju turpināt uzbrukumus Ukrainai.
Prezidents Tramps 2025. gadā solīja Krievijai “ļoti bargas sekas”, ja tā nepanāks vienošanos par kara izbeigšanu Ukrainā, raksta “tv3.lt”.
Tramps atrod veidu, kā iesist Putinam
Tuvojoties kara ceturtajai gadadienai, “Fox News” nacionālās drošības eksperti apgalvo, ka Krievija saskarsies ar kara reālajām sekām. Viņi apgalvo, ka tas notiks, izmantojot Krievijas sabiedroto tīklu, kuru tieši skāruši ASV triecieni, tādējādi samazinot Krievijas ieņēmumu un resursu plūsmu.
“Prezidenta rīcība pret Krieviju ir patiesi stratēģiska,” saka Morgans Mērfijs, bijušais prezidenta īpašā sūtņa Ukrainā vecākais sabiedrisko attiecību padomnieks. “Ja paskatās, ko viņš ir paveicis ar Irānu un Venecuēlu, tās ir divas Krievijas starpniekvalstis, vai ne? Irāna ir Krievijas cieša sabiedrotā,” viņš komentē.
“Viņi pārdod Krievijai daudz dronu,” piebilst Mērfijs. “Venecuēla ir bijusi Krievijas pilnvarotā persona mūsu puslodē, un Tramps tagad cenšas izslēgt Irānu no spēles. Viņš patiešām ir izslēdzis Venecuēlu no spēles, un tam ir jāmaina Putina aprēķini, jo viņš redz prezidentu Trampu kā prezidentu, kurš dara to, ko sola,” viņš secina.
Krievijas karš pret Ukrainu turpinās kopš 2022. gada 24. februāra. Tramps vēlēšanu kampaņas laikā solīja izbeigt karu 24 stundu laikā, taču tas izrādījies grūtāk, nekā viņš gaidīja. Baltā nama amatpersona, komentējot publikāciju, saka, ka Trampu motivē humāni apsvērumi un viņš vēlas, lai konflikts beigtos, lai slepkavības apstātos. Pēc viņa teiktā, viņa komanda pēdējos mēnešos ir panākusi ievērojamu progresu vienošanās panākšanā.
2025. gada jūnijā Tramps veica virkni triecienu Irānai, kas izjauca valsts slepeno kodolprogrammu. 2025. gada decembrī Irānu satricināja masu protesti, kuru laikā iedzīvotāji pauda bažas par valdību un tās sabrūkošo ekonomiku. Irāna vardarbīgi apspieda valsts mēroga protestus, nogalinot tūkstošiem savu pilsoņu. Trampa administrācija brīdināja Irānu, ka tai draudēs ASV militāras darbības, ja nāvessoda izpilde un slepkavības turpināsies.
Irāna un Krievija pēdējos gados ir kļuvušas par ciešākiem kara partneriem. Irānas piegādātie droni un cita veida sadarbība aizsardzības jomā ir palīdzējusi Krievijai pastiprināt uzbrukumus Ukrainā.
Atvaļinātais ģenerālis Brūss Karlsons apgalvo, ka Trampa administrācijas rīcība pret Irānu un Venecuēlu liecina, ka Tramps stratēģiski spiež Krieviju izbeigt karu Ukrainā.
“Jebkura kampaņa nevar būt vērsta tikai pret komandcentriem - tai ir jāpārtrauc piegādes līnijas un loģistika,” viņš saka. “Spiediens uz Krievijas pilnvarotajām personām dara tieši to pašu. Venecuēla, Irāna un ēnu kuģniecība ir galvenās artērijas, kas baro Krievijas karu Ukrainā. Turklāt, spiežot Eiropu palielināt NATO izdevumus un pārtraukt Krievijas naftas un gāzes piegādi, mēs tieši mainām Maskavas lēmumus,” viņš piebilst.
Pēc B. Karlsona teiktā, tendences ir stratēģiski nelabvēlīgas Maskavai. ASV palielina spiedienu uz Krievijas partneriem - V. Putinam ir palicis mazāk atbalstītāju, ierobežotāki resursi un mazāka elastība, kas noliedz jebkādus pieņēmumus, ka kara turpināšana ir bez maksas.
