Veselība

Hārvardas universitātes pētnieki secinājuši, ka piena lietošana uzturā palīdz sievietēm ilgāk saglabāt jaunību, vēsta "newsyou.info".

Aizlikts deguns, asarojošas acis un bieža šķaudīšana – šie un vēl citi simptomi var liecināt, ka tuvumā atrodas alergēni. Latvijā katrs ceturtais iedzīvotājs izjūt alerģiskas reakcijas tieši pavasarī, tāpēc šajā laikā svarīgi sekot līdzi saviem paradumiem un apkārtējai videi, lai savlaicīgi atpazītu alergēnus un no tiem izvairītos. “LOR Klīnikas” alergoloģe Dace Kārkliņa un “LG Electronics” apkopojuši biežāko alergēnu veidus un padomus, kā mazināt to ietekmi uz cilvēka organismu.

Dažreiz pat nenojaušam, ka slāpes, tirpoņa vai nogurums patiesībā var liecināt par daudz ko vairāk. Pievērs uzmanību savam organismam un atklāj, vai tas necenšas tevi par kaut ko brīdināt. "Brightside" nosaucis septiņas pazīmes, kā organisms mums cenšas "pateikt", ka kaut kas nav kārtībā.

Daba mostas, un līdz ar to arī Latvijas iedzīvotāju vēlme sakopt savu pagalmu vai dārzu. Īpaši aktuāli tas kļuvis šopavasar, kad daudzi no mums vairāk laika pavada mājās vai izvēlas pašizolēties vasarnīcās un lauku mājās. Dārza darbu veikšanas laikā svarīgi atcerēties par drošību – lai nopietni savainotos, nemaz nav jādarbina motorzāģi vai jāveļ lieli akmeņi, traumas var gūt arī ar sīku akmentiņu vai pat zāles stiebru. Kā izvairīties no dārza darbu traumām un ko iesākt, ja gadījies savainoties, skaidro “Euroaptieka” farmaceite Zane Melberga.

Pirmdien, 27.aprīlī, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) kopā ar Veselības ministriju (VM) pārrunās iespējas atjaunot noteiktas sporta darbības un aktivitātes, šodien Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē atzina IZM parlamentārais sekretārs Reinis Znotiņš (JKP).

Kā zināt, ka nopirktā maize, augļi vai gaļa mums neskādēs? Izrādās, ir triki, kas palīdz veikalā noteikt, kurš produkts varbūt jāatstāj turpat, bet, kuru varam droši nest uz mājām un gatavot.

Gripas sezonai tuvojoties beigām, pagājušajā nedēļā reģistrēti vien daži jauni saslimšanas gadījumi, un arī saslimstība ar citām akūtām augšējo elpceļu infekcijām turpina samazināties, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) apkopotie dati.

Pavasarī, kad organisms pēc ziemas ir novājināts, uzturā jāiekļauj pēc iespējas vairāk vitamīnu – efektīvs veids, kā tos uzņemt, ir mikrozaļumi. Mikrozaļumi ir bagāti ar visām organismam un veselībai svarīgajām vielām – vitamīniem, antioksidantiem un minerāliem. Tas tāpēc, ka, lai no sēkliņas sāktu dīgt dīglis, augšanas sākuma procesā ir ielikta visa dzīvā enerģija un spēks, kas dīgstā saglabājas līdz pat pirmajām dīgļlapiņām. Par mikrozaļumiem un to, kāpēc tos vērts iekļaut uzturā, stāsta aptieku tīkla Apotheka farmaceite Ivanda Krastiņa.

Piespiedu karantīnas apstākļos, kad fiziskās aktivitātes ir ierobežotas un uzturs nepietiekams, eksperti iesaka rūpīgāk apsvērt sirds un asinsvadu slimību risku. Latvijai šis brīdinājums ir īpaši būtisks.

Šobrīd spēcīga imūnsistēma ir viens no svarīgākajiem elementiem koronavīrusa pandēmijas laikā. Kamēr ir svarīgi izvēlēties produktus, kas palīdz stiprināt imūnsistēmu, tikpat nozīmīgi ir arī izvairīties no tiem paradumiem, kas to bojā. Portāls "Health" uzskatījis 6 ēšanas paradumus, kas vājina mūsu imunitāti pret vīrusiem.

Covid-19 pandēmija rada draudus ne tikai mūsu fiziskajai veselībai, bet ietekmē arī mūsu nervu sistēmu. Ir tik daudz nezināmā, mums ir jāmaina paradumi, ierastais ritms ir pilnībā izjaukts un nav skaidras nojausmas par nākotni. Tas viss rada papildu stresu, tāpēc uztura speciāliste Džodija Godfrija portālam "Psycom" nosaukusi 7 produktus, kurus iesaka lietot, lai mazinātu trauksmes sajūtu.

Kāre pēc dažādiem produktiem iedalās divos tipos - selektīvā un neselektīvā. Kad mums vienkārši kārojas ēdiens, tā ir neselektīvā kāre. Taču, ja mums kārojas kaut kas konkrēts, tā ir selektīvā izvēle un organisms šādi mūs var brīdināt par svarīgu elementu trūkumu.

No šodienas daļēji tiks atjaunoti ambulatorie un diagnostikas pakalpojumi, liecina veselības ministres Ilzes Viņķeles (AP) parakstītais rīkojums.

Pirmās attālinātā darba un mācību nedēļas pagājušas meklējot veidus, kā efektīvāk pielāgoties jaunajai situācijai. Lai arī lielākā daļa mājsaimniecību jau ir apradušas strādāt attālināti, tomēr ilgstoša uzturēšanās vienā vietā var veicināt uztraukumu, bailes un dusmas. Tāpēc svarīgi un vienlaikus izaicinoši šobrīd ir veltīt kvalitatīvu laiku tikai sev – grāmatas, viedās tehnoloģijas vai saruna ar speciālistu var palīdzēt.

Ja mājas aptieciņā krājumi patukšojušies, bet jaunus iegādāties neatļauj naudas trūkums, ja nevari acumirklī aizkļūt līdz aptiekai vai arī ārkārtas situācijā, ejot ārpus mājas, bail no inficēšanās, noder atjautīgu cilvēku izdomāti tautas līdzekļi, lai novērstu dažādas ikdienišķas ķibeles, kas atgadījušās kopumā veseliem cilvēkiem. Ja problēmas ir nopietnākas, nekā domāts, šie paņēmieni nebūs efektīvi, taču vismaz nekaitēs.

Aprīlis tiek dēvēts par sulu mēnesi, kaut gan sulas varam iegūt jau daudz agrāk un šogad daudzi pat tās tecināja visu ziemu, pateicoties siltajiem laikapsākļiem. Bērzu sulas daudziem ir pavasara gardums, kas veldzē slāpes, turklāt, vienmēr tiek akcentētas tās veselīgās īpašības. Nolēmām pārbaudīt, vai tā patiesi ir.

Ārkārtējās situācijas laikā, kad daudz vairāk laika pavadām mājās, pastāv liekā svara risks. Ledusskapis vienmēr ir tuvumā, sporta zāles ir slēgtas, bet mājās saņemties nodarbībām ir daudz grūtāk. "Healthline" uzskaitījis produktus, kas palīdzēs gūt labāku sāta sajūtu, tādejādi apēdot mazāk kaloriju.

«Gadu no gada redzam, ka gan Igaunija, gan Lietuva saviem iedzīvotājiem spēj nodrošināt par trešdaļu lielāku jauno zāļu klāstu nekā Latvija,» norāda Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociācijas (SIFFA) direktors Valters Bolēvics. Pēdējo četru gadu laikā, kopš SIFFA apkopo datus par inovatīvo zāļu pieejamību Baltijā, Latvija nav spējusi mazināt atpalicību no Lietuvas un Igaunijas šajā jomā, secināts asociācijas datu apkopojumā.

Dažreiz pat nenojaušam, ka slāpes, tirpoņa vai nogurums patiesībā var liecināt par daudz ko vairāk. Pievērs uzmanību savam organismam un atklāj, vai tas necenšas tevi par kaut ko brīdināt. "Brightside" nosaucis septiņas pazīmes, kā organisms mums cenšas "pateikt", ka kaut kas nav kārtībā

Šobrīd apkārtējā situācija ikvienam rada satraukumu un arī nepieciešamību mainīt ikdienas paradumus, kas var būtiski ietekmēt pašsajūtu un veselību. Satraukums un stress ir viens no nekvalitatīva miega cēloņiem, kā rezultātā tiek traucēti organisma atjaunošanās procesi - neatjaunojas muskuļu un ādas šūnas, neatpūšas centrālā nervu sistēma. Nākamajā dienā cilvēks jūtas slikti, kļūst nervozs, viegli aizkaitināms un samazinās darba spējas. Jo ilgāk miegs ir nekvalitatīvs, jo lielāka ietekme uz veselību un pašsajūtu. Vairāk par nepilnvērtīga miega iemesliem un kā to uzlabot, stāsta aptieku tīkla Apotheka sertificētā farmaceite Ivanda Krastiņa.