Eksperti: inovatīvu zāļu pieejamībā Latvija arvien atpaliek
«Gadu no gada redzam, ka gan Igaunija, gan Lietuva saviem iedzīvotājiem spēj nodrošināt par trešdaļu lielāku jauno zāļu klāstu nekā Latvija,» norāda Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociācijas (SIFFA) direktors Valters Bolēvics. Pēdējo četru gadu laikā, kopš SIFFA apkopo datus par inovatīvo zāļu pieejamību Baltijā, Latvija nav spējusi mazināt atpalicību no Lietuvas un Igaunijas šajā jomā, secināts asociācijas datu apkopojumā.
«Acīmredzot mūsu kaimiņi ir tālredzīgāki un jaunās zāles uztver ne tikai kā izdevumus veselības budžetā, bet arī kā investīcijas, kas ilgtermiņā nesīs būtisku ieguvumu sabiedrībai - darbspējīgākus cilvēkus un veselāku sabiedrību,» saka V. Bolēvics. «Tieši tagad, kad saistībā ar Covid-19 pandēmiju pasaule ar īpašām cerībām raugās uz inovācijām farmācijas jomā, lai globālo infekciju apturētu ar efektīvām zālēm un vakcīnu, mēs tā pa īstam spējam novērtēt inovāciju nozīmi sabiedrības veselības aizsardzībā. Tajā pašā laikā Latvijā pēdējos gados īstenotā politika apliecina, ka inovācijas un progress, ko sniedz jaunākās paaudzes zāles, Latvijā diemžēl nav veselības aprūpes prioritāte.»
Šā gada martā Latvijā kompensējamo zāļu sarakstā bija iekļautas 63 jaunākās paaudzes zāles, Igaunijā - 94 un Lietuvā - 99 medikamenti, liecina SIFFA apkopotie dati par valsts apmaksāto inovatīvo zāļu pieejamību Baltijas valstīs. Gada laikā Lietuva kompensējamo zāļu klāstu papildinājusi ar 11 jauniem valsts apmaksātiem medikamentiem, Igaunija - ar astoņiem, un, lai arī gada laikā kompensējamo zāļu klāstu Latvijā papildinājuši desmit inovatīvi medikamenti, tomēr mūsdienīgu zāļu pieejamībā mūsu valsts turpina atpalikt no kaimiņvalstīm Lietuvas un Igaunijas. Dati liecina, ka Latvijas atpalicība šo medikamentu kompensācijā veidojusies jau ilgstoši, jo jau sākotnēji, kad Igaunija un Lietuva arvien gāja uz priekšu jaunu medikamentu iekļaušanā kompensējamo zāļu sarakstos, Latvija stāvēja uz vietas, tāpēc pat tādā gadījumā, ja gada ietvaros Latvija sāk kompensēt desmit medikamentus, kopumā tas būs mazāk nekā Lietuvā vai Igaunijā. Latvijā būtiskākais kompensējamo zāļu saraksta papildinājums ar inovatīvām zālēm notika 2019. gadā, kad sarakstā bija iekļauti vismaz 20 jauni medikamenti.
Inovatīvie medikamenti un vakcīnas ir vieni no spēcīgākajiem instrumentiem, kas cilvēkiem visā Eiropā palīdz dzīvot ilgāk, veselīgāk un produktīvāk, skaidro asociācijā. Īpaši spilgti jauno zāļu panākumi vērojami vēža ārstēšanā. Piemēram, 2009. gadā piecu gadu izdzīvošanas rādītājs metastātiskas melanomas (ādas vēža) pacientiem bija pieci procenti, bet desmit gadu laikā tas pieaudzis līdz 50 procentiem, liecina Eiropas farmācijas rūpniecības un asociāciju federācija (EFPIA) dati. Dzīvildzes rādītāji ievērojami uzlabojušies arī plaušu un krūts vēža pacientiem, kā arī citu slimību pacientiem. Piemēram, pateicoties jaunajām zālēm, kopš pagājušā gadsimta 80. gadiem mirstības līmenis no tādas agrāk nāvējošas slimības kā HIV ir samazinājies par vairāk nekā 80 procentiem, bet 90 procenti pacientu no agrāk praktiski neārstējamā C hepatīta tiek izārstēti ar zāļu kursu 12 nedēļu laikā.
Ļoti nozīmīgi inovatīvie medikamenti ir tieši onkoloģijā. Tomēr, kā norāda SIFFA, Latvijā valsts kompensējamo zāļu sarakstu gada laikā papildinājuši tikai divi jaunākās paaudzes medikamenti vēža ārstēšanai un to kopējais skaits sasniedzis 31. Tas atkal ir ievērojami mazāk nekā Lietuvā, kur jauno zāļu klāsts papildināts ar septiņiem medikamentiem un sasniedzis 69, kā arī krietni mazāk nekā Igaunijā, kur kompensācijas sistēmā pērn iekļautas desmit inovatīvas zāles. Kopš 2019. gada maija kompensējamo zāļu sarakstu visstraujāk onkoloģijā papildinājusi Igaunija, iekļaujot desmit jaunus medikamentus, bet Lietuva - septiņas jaunākās paaudzes zāles. Latvijas kompensācijas sistēmu papildinājušas tikai divas jaunās zāles - medikaments aknu vēža un zāles metastātiskas melanomas ārstēšanai. Vēža ārstēšanai Latvijā tiek atvēlēts vismazākais finansējums Baltijas valstīs. Rēķinot vidēji uz vienu iedzīvotāju, 2018. gadā Latvijā vēža ārstēšanas izmaksas bija 57 eiro, Lietuvā - 70 eiro un Igaunijā - 73 eiro, liecina Eiropas Farmaceitisko ražotāju un asociāciju federācijas ziņojums par situāciju - ārstēšanās pieejamību un izmaksām Eiropā. Ar šādu finansējumu Latvija ir pēdējā vietā ne tikai Baltijas valstu vidū, bet ieņem arī otro vietu no beigām Eiropā - vēl zemāks tas ir vienīgi Rumānijā.
Neatkarīgā rakstīja, ka no šā gada 1. aprīļa ir stājušās spēkā izmaiņas kompensējamo medikamentu aprites kārtībā, kas kompensējamo medikamentu budžetā varētu radīt naudas ietaupījumu. «Ja prognozes piepildīsies, ietaupījums būtu jānovirza sarakstā jau esošo un jaunu inovatīvo medikamentu nodrošināšanai pacientiem,» norāda SIFFA vadītājs.
Uz kritisko situāciju medikamentu pieejamībā norāda arī Latvijas Patentbrīvo medikamentu asociācija, atgādinot valsts vadītājiem un politiķiem, ka šā gada budžetā nav piešķirts pietiekams finansējums kompensējamo zāļu sistēmai kopumā, kas ietekmē arī pacientu situāciju Covid-19 epidēmijas laikā. «Ņemot vērā Covid-19 radītos smagos ekonomiskos un sociālos apstākļus, vēlamies atgādināt, ka Latvijā zāļu pieejamība iedzīvotājiem ir viena no zemākajām Eiropā. Aptaujas liecina, ka gandrīz trešā daļa iedzīvotāju pēdējos gados Latvijā izjutuši finansiālas grūtības, lai iegādātos ārsta izrakstītos kompensējamos medikamentus, bet gandrīz puse iedzīvotāju atzīst, ka bijuši spiesti iegādāties tikai daļu no kompensējamām zālēm, jo līdzmaksājumu summa par zālēm bijusi pārāk augsta,» norāda Latvijas Patentbrīvo medikamentu asociācijas valdes priekšsēdētājs Egils Einārs Jurševics, uzsverot, ka Veselības ministrija, veidojot budžetu šim gadam, bija ieplānojusi 86 miljonus eiro zāļu kompensācijai iedzīvotājiem. Diemžēl šāda summa, apstiprinot budžetu, netika piešķirta, bet tas ļautu samazināt iedzīvotāju līdzmaksājumus esošām kompensējamo zāļu saraksta zālēm, kā arī ļautu iekļaut jaunas diagnozes, tajā skaitā tādas, kurām nepieciešamas inovatīvas zāles. Asociācija aicina steidzami izvērtēt iespēju veicināt zāļu pieejamību, palielinot zāļu kompensācijas apmērus. Veselības ministrijas dati rāda, ka 2020. gada kompensējamo zāļu budžets ir 167 miljoni eiro, kas ir mazāks, nekā 2019. gadā kopumā kompensējamām zālēm tika piešķirts, proti, 179,8 miljoni eiro (2019. gada sākumā ieplānotais budžets bija 164 miljoni eiro, taču gada laikā papildus tika piešķirti vismaz 15 miljoni eiro).