Vien puse Latvijas vīriešu vecumā no 45 līdz 54 gadiem kaut reizi ir apmeklējuši urologu, liecina veselības indekss*. Lai arī speciālisti norāda, ka vīriešu aktivitāte un rūpes par veselību pieaug, joprojām liela daļa izvairās apmeklēt ārstu pat sūdzību gadījumā.
Cilvēki ir ļoti dažādi - katram no mums ir savas raksturīgās personības iezīmes, mēs katrs uz lietām reaģējam citādāk un katrs citādāk pielāgojamies apkārtējai videi. Būtiska mūsu dzīves daļa ir tieši temperamenta vadīta. Kas ir temperaments un kā tas ietekmē mūsu ikdienu un labsajūtu, stāsta izglītības un skolu psiholoģe, psiholoģijas doktore Ilze Damberga un farmaceite Zanda Ozoliņa.
Optimistiska pieeja spēj mazināt stresu, uzlabo pašsajūtu un kopējo skatījumu uz pasauli. "Tā ir īpaši kopjama spēja tieši tagad - veselības krīzes laikā," teic farmaceits Vadims Brižaņs. Pozitīvs skats uz dzīvi ir daļa no stresa pārvaldīšanas stratēģijas.
2020.gada martā PRC atsāka īstenot Veselības minsitrijas apmaksātu programmu jauniešiem ar depresiju un pašnāvības risku. Šogad programmā palīdzību ir saņēmuši 52 jaunieši, un, pateicoties ministrijas papildu piešķirtajam finansējumam, līdz gada beigām pakalpojumu varēs saņemt vēl 20 pusaudži.
Herpes vīrusa infekcija var izpausties jebkad, tomēr tieši rudenī un ziemā ar to nākas saskarties biežāk, jo vējainos, lietainos laikapstākļos nereti gadās saaukstēties un tādēļ samazinās organisma spēja pretoties šim vīrusam.
Katrs trešais jeb 30% no aptaujātajiem Latvijas iedzīvotājiem atzīst, ka nav ieradies uz iepriekš pieteiktu ārsta konsultāciju vai diagnostikas izmeklējumu, liecina Veselības centru apvienības (VCA) un pētījumu aģentūras „Norstat” oktobrī veiktās aptaujas dati. Īpaši tagad, kad notiek cīņa ar COVID-19 vīrusu un ir tik būtiska ārstu un izmeklējumu pieejamība, iedzīvotāji tiek aicināti gadījumos, kad uz pieraksta laiku ierasties nav iespējams, savlaicīgi informēt par to medicīnas iestādes.
Lai gan vairāk nekā puse jeb 64% Latvijas iedzīvotāju būtu gatavi bezrecepšu zāles iegādāties interneta aptiekās, neizejot no mājas, vien puse no tiem jeb teju 29% šo iespēju līdz šim ir izmantojuši, liecina "Mēness aptiekas" un pētījumu aģentūras „Norstat” veiktā aptauja.
Lielākā daļa jeb vairāk nekā 70% Latvijas iedzīvotāju ar uzturu uzņem pārāk lielu sāls daudzumu, savukārt 71% nepietiekami uzņem jodu, liecina Veselības ministrijas (VM) veiktais pētījums par sāls un joda patēriņu Latvijas pieaugušo iedzīvotāju populācijā.
Būsim atklāti- plakans vēders ir daudzu sapnis, taču nereti tā sasniegšana šķiet neiespējama. Protams, lielākais devums ceļā uz to būs savas diētas sakārtošana un izvairīšanās no produktiem, kuri veicinās vēdera augšanu. Protams, produktu izvēle paliek tavā ziņā, taču, ja tiecies pēc sapņa par plakanu vēderu, liec aiz auss šos produktus, no kuriem jāizvairās.
Salvija nav tikai garšviela! Ko tā dod veselībai? Salviju vēl arvien mēdzam uzskatīt par garšvielu, tomēr, zinātnei attīstoties, ir atklāti jaunas, pārsteidzošas salvijas pielietojuma iespējas. Senatnē par glābjošu augu uzskatīto salviju patiešām ir vērts turēt pa rokai.
Jūras sāls visbiežāk tiek izmantots iesnu ārstēšanai, taču patiesībā tam ir daudz plašāks pielietojums. Tā, piemēram, jūras sāls vannas ir pazīstamas ar savām terapeitiskajām un ārstnieciskajām īpašībām, kā arī spēju mazināt stresu. Kādas ir jūras sāls vērtīgās īpašības un kā to izmantot ikdienā, skaidro sertificētā farmaceite Ivanda Krastiņa.
Vai krākšana ir dabīga un veselīga parādība? Vai arī tā norāda uz kādām veselības problēmām? Kādi ir krākšanas iemesli, riski un iespējamie risinājumi, stāsta anesteziologs-reanimatologs, RSU Stomatoloģijas institūta Miega laboratorijas vadītājs Doc. Juris Svaža un farmaceite Zanda Ozoliņa.
Lai arī par insulta riskiem un seku nopietnību tiek runāts bieži, tomēr insulta skaits Latvijā pēdējo gadu laikā būtiski nav mainījies un mazinājies. Kāpēc tā? Kas ir būtiskākie riska faktori, kas ir būtiskākais insulta pacientu ārstēšanā un kādas ir profilakses iespējas? Stāsta Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas neiroloģe Ilga Ķikule un BENU Aptiekas farmaceite Zanda Ozoliņa.
Darbs no mājām maina arī ēšanas paradumus, jo strikti noteikta pusdienlaika un ierobežota darbavietas kafejnīcas piedāvājuma vietā stājas brīvi pieejams ledusskapis. Lai gan vairums mājās strādājošo gatavo paši, 40% aptaujāto atzinuši, ka maltītes pagatavošanu labprāt uztic kādam citam. Katrs piektais Latvijas iedzīvotājs gatavo ēdienu iegādājas dažādās tirdzniecības vietās vai izmanto ēdienu piegādes pakalpojumus, un tikpat daudzi gaida, kamēr maltīti pagatavos kāds ģimenes loceklis.
Turcijas zinātnieks un ārsts Ali Kemals Erdemoglu nosaucis vienu no efektīvākajiem dabiskajiem līdzekļiem imūnsistēmas nostiprināšanai un organisma aizsardzībai pret jauno koroavīrusu.
Katrs ceturtais jaunietis atzīst, ka mēdz pārmērīgi aizrauties ar virtuālo vidi, liecina pētījums*. Šī brīža situācijā ikdiena bez virtuālās vides nav iedomājama, tāpēc eksperti uzsver, ka šobrīd ir īpaši svarīgi atrast alternatīvas brīvā laika pavadīšanai, un ir pārliecināti, ka kopīgas ģimenes aktivitātes ir efektīvākais veids, kā mazināt virtuālās vides atkarības risku bērniem nākotnē.