Veselība

Gaiss kļūst arvien aukstāks un apkures sezona ir tikai teju sākusies, kas nozīmē, ka ne visiem ir iespējams baudīt siltumu. Daudzi no mums joprojām salst savos dzīvokļos, ofisos vai vienkārši vienmēr ir bijuši salīgi un tagad spiesti satīties vairākās šallēs, lai kaut cik justos omulīgi. Portāls "Tastemade" ir nosaucis 6 produktus, kuru īpašības palīdzēs ķermenim labāk sasildīties.

Mati ir viena no mūsu skaistākajām dabīgajām rotām, tāpēc ir svarīgi parūpēties par to veselību. Nereti tā gan paliek otrajā plānā, tāpēc izmēģini šos portāla "Bright Side" piedāvātos 4 testus, kas var palīdzēt mājas apastākļos saprast, vai matiem nav nepieciešama palīdzība.

Par uzturu, tāpat, kā par citām tēmām, mēdz izskanēt dažādi apgalvojumi, pieņēmumi un spriedelējumi. To, kas ir vai nav veselīgs, nosaka ne tikai īpašības, bet arī apstākļi, procesi un pat laiks. Uztura speciālists Kriss Gunnars ir nosaucis 8 vispārzināmus uztura principus, kuriem, kā viņš apgalvo, gan piekritīšot visi.

Ir ēdieni, kurus esam tik ļoti pieraduši ēst kopā, ka tie jau kļuvuši par vienu veselu. Taču izrādās, ka pat tādas klasiskas kombinācijas, kā gaļa ar kartupeļiem vai tomāti ar gurķiem patiesībā organismam vairāk kaitēs nekā nesīs labumu. Portāls "Bright Side" nosaucis ēdienu kombinācijas, kuras patiesībā mums kaitē.

Šobrīd ceļošanas iespējas ir ierobežotas, tomēr daudzi pavada lielu daļu mūža tādā režīmā, it kā pastāvīgi mainītu laika zonas. Ar to saskaras, piemēram, naktsmaiņu darbinieki un tie, kam darbs sākas ļoti agri. Tiek izjaukts organisma dabiskais ritms, jo cilvēkam visu laiku jāmostas agrāk, nekā gribētos. Tā notiek arī tad, ja cilvēks nedēļas nogalē guļ ilgāk nekā darba dienās.

Pārliecinoši lielākā daļa jeb 68% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju gatavojas saaukstēšanās sezonai, kas aktualizējas līdz ar rudens iestāšanos, liecina aptauja*. Vairums no tiem (49%) vairāk pievērš uzmanību veselīgam dzīvesveidam – uzturam, svaigam gaisam un sportiskām aktivitātēm. Dati rāda, ka šoruden par savas veselības stiprināšanu vairāk liek piedomāt arī visā pasaulē pieaugošā saslimstība ar Covid-19.

Daudzi no mums uzskata, ka ēdieni, kuri iekļauti veselīgo produktu kategorijā, ir droši ēdami. Taču patiesībā arī veselīgie produkti var saturēt vielas, kas kaitē organismam.

Gandrīz katram piektajam Latvijas iedzīvotājam trūkst D vitamīna. Visbiežāk nepietiekams D vitamīna līmenis novērojams senioriem (21 %), sievietēm (21 %) un cilvēkiem ar augstāko izglītību (25 %), noskaidrots ikgadējā sabiedrības veselības pētījumā*. Kā skaidro farmaceiti – visbiežāk D vitamīna trūkums izpaužas kā nogurums, nespēks, kaulu, locītavu un muguras sāpes, arī pastiprināta svīšana.

Ja, sperot soli, papēdī ir ļoti asas sāpes, visticamāk, vainojams papēža piesis. Kā ar to tikt galā, stāsta fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārste Guna Vītoliņa.

Līdz 2020.gada beigām ir palikuši nedaudz vairāk kā trīs mēneši, taču šķiet, ka trauksmes un stresa līmenis, ko mēs visi šogad esam pieredzējuši, jau sen ir pārsniedzis visas saprātīgās robežas. Ārsti brīdina, ka pastāvīgs un nekontrolēts stress var nopietni ietekmēt sirds un asinsvadu slimību gadījumu skaita pieaugumu.

23 gadus vecā studente no Indijas Pritija atklājusi savu notievēšanas noslēpumu - kā viņai izdevās atbrīvoties no 34 kilogramiem liekā svara, raksta "The Times of India".

"Rimi Gardēži" apkopojis ieteikumus, kā piekopt veselīgu dzīvesveidu.

Nogurums, bāla sejas āda, elpas trūkums un reiboņi ir vien dažas no pazīmēm, kas liecina par dzelzs trūkumu organismā, no kā cieš viss ķermenis. Kā atpazīt dzelzs trūkumu un kā to ikdienā iespējams uzņemt nepieciešamajā daudzumā, skaidro  farmaceite Zane Melberga.

Palielinoties Covid-19 inficēto iedzīvotāju skaitam, Vidzemes slimnīcā no šodienas tiek pastiprinātas drošības prasības, lai ierobežotu vīrusa izplatību, pasargātu pacientus, personālu un iedzīvotājus no iespējamās inficēšanās, informē Vidzemes slimnīcas sabiedrisko attiecību speciāliste Benita Brila.

Veselības ministrija gatavo ziņojumu valdībai par situāciju e-veselībā un šīs sistēmas nākotni. Ministrijas plānos ir konkursa kārtībā izvēlēties profesionāļus, kuri varētu atbilstoši veselības nozares vajadzībām “uzzīmēt e-veselības ceļa karti”, Neatkarīgajai apstiprināja veselības ministre Ilze Viņķele.

Aizsardzība pret vīrusiem, ieskaitot jauno koronavīrusu, ir spēcīga imunitāte. Apskatīsim, kā to stiprināt ar uzturu.

„Manai draudzenei bija bail iet vienai pašai uz klīniku. Protams, viņa ir pieaugusi, bet tā sajūta, kad tev pasaka – jāpārbauda, vai jums nav onkoloģiska saslimšana... Es piekritu viņu pavadīt. Gaiteņi cilvēku pilni... Viņi visi gaida, lai tiktu pie ārsta? Tās bija šausmas, ko ieraudzīju. Tur elpoja pati nāve,” nepazīstama sieviete man, svešam cilvēkam, izstāsta savas izjūtas. Visticamāk, mēs vairs nekad nesatiksmies, un es nekad neuzzināšu, kas notika ar viņas draudzeni. Cerams, ka viņai viss ir labi...

Katrs otrais Latvijas iedzīvotājs atzīst, ka fiziskās aktivitātes uzlabo viņu emocionālo pašsajūtu, noskaidrot aptaujā*. To akcentē arī konsultatīvā psiholoģe un psihoterapijas speciāliste Natālija Breitberga, norādot, ka pat neliela fiziska slodze ir ļoti efektīvs veids, kā atbrīvoties no ikdienā uzkrātā stresa un justies labāk ne tikai fiziski, bet arī morāli.

Līdz 2020.gada beigām ir palikuši nedaudz vairāk kā trīs mēneši, taču šķiet, ka trauksmes un stresa līmenis, ko mēs visi šogad esam pieredzējuši, jau sen ir pārsniedzis visas saprātīgās robežas. Ārsti brīdina, ka pastāvīgs un nekontrolēts stress var nopietni ietekmēt sirds un asinsvadu slimību gadījumu skaita pieaugumu.

No insulta ir iespējams izvairīties pat, ja veselība nav ideāla. Ārsta izrakstītos medikamentiem holesterīna līmeņa normalizēšanai un trombu veidošanās profilaksei, kā arī zāles asinsspiedienam ir jālieto regulāri, kontrolējot asinsspiedienu un sadarbojoties ar ārstu, kurš terapiju nozīmējis vai uzrauga. Par to visu sīkāk Veselības centru apvienības neiroloģe Dace Bērziņa un farmaceite Ieva Virza.