Maskne ir jauns termins, kas parādījies Covid-19 pandēmijas laikā masku lietošanas dēļ un ir veidots no diviem vārdiem: maska + akne = maskne. Pašlaik maskas un respiratori ir kļuvuši par mūsu ikdienu, tāpēc to izraisītās ādas problēmas kļūst arvien aktuālākas.
Koronavīruss var izraisīt nopietnas komplikācijas, kad trombi "aizsprosto" asinsvadus. Kardiologi brīdina, ka šī vīrusa mērķis ir ne tikai plaušu audu šūnas, bet tas var iekļūt arī endotēlijā jeb asinsvadu iekšājos audos, kas var izraisīt infarktu vai insultu. Tas atspoguļojas arī Latvijas statistikā, kas atklāj, ka par 50 gadiem vecāku cilvēku, nāves gadījumu skaits ir daudz lielāks, informē kardioloģe Milda Kovaite.
Vai jūti pastāvīgu izsalkumu un nespēj gūt pienācīgu sāta sajūtu? Iztura speciāliste, endokrinoloģe Albina Komissarova nosaukusi iemeslus, kāpēc visu laiku jūtamies badā.
Migrēnas var ievērojami ietekmēt pacientu ikdienas dzīvi. Sāpju gadījumā mēdzam meklēt ātru glābiņu, lietojot zāles, taču ir svarīgi, lai tās būtu piemeklētas pareizi un būtu izvēlēts atbilstošs lietošanas režīms.
Covid-19 pandēmijas ietekmē strauji audzis Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Bērnu psihiatrijas nodaļas neatliekamo pacientu skaits, informēja slimnīcas pārstāve Dace Zaldāte-Rozentāle.
Siers netikai ir produkts, kas satur daudz kaloriju, tas satur arī daudzas kaitīgas vielas. Dietologi mudina ierobežot tā lietošanu uzturā, ziņo "newsyou.info".
Sociālajos tīklos runā par garšīga un veselīga ēdiena recepti, kas visaptveroši ietekmē ķermeni: tas stiprina asinsvadus, uzlabo gremošanu un atjauno aknu darbību.
Sausums un dedzināšana, smilšu sajūta acīs, asarošana, ātrs nogurums strādājot pie datora. Šīs ir tikai dažas no sūdzībām, kuras ārsti arvien biežāk dzird no saviem pacientiem. Kā pareizi rūpēties par redzi šajā grūtajā periodā?
Ziemā mati tiek pakļauti vairākiem izaicinājumiem. Auksts vējš, stindzinošs sals un centrālā apkure ir tikai daži no iemesliem, kuru dēļ rodas blaugznas, pastiprināti izkrīt mati, kā arī tie kļūst sausi un regulāri saveļas. Kādas ir piecas biežākās matu problēmas, ar kurām saskaramies ziemas periodā, un kā tās risināt? Ieteikumos dalās farmaceite Zane Melberga.
Aptuveni katrs desmitais (13%) Latvijas iedzīvotājs pēdējā gada laikā ir saskāries ar mutes veselības problēmām, liecina jaunākais "Mana Aptieka & Apotheka Veselības indekss" pētījums. Kā skaidro eksperti - šī ir tikai aisberga redzamā daļa. To pierāda arī pētījuma rezultāti - 78% aptaujāto pēdējā gada laikā nav apmeklējuši zobu higiēnistu, bet vēl 61% - zobārstu. Tieši profilakse ir galvenais priekšnosacījums, kas var palīdzēt novērst jau nopietnus zobu un smaganu bojājumus.
Skaisti sniegotā ziema kombinācijā ar pandēmijas ierobežojumiem liek iedzīvotājiem daudz vairāk laika pavadīt ārā. Līdzīgi kā vasarā āda var apdegt, arī bargs aukstums var atstāt nopietnas sekas ne vien ādai, bet visam organismam, brīdina dermatologs Raimonds Karls.
Valda priekšstats, ka ķermeņa svars ir tieši saistīts ar uzņemtajām kalorijām un gribasspēku, taču patiesībā liela loma tajā ir arī hormonu darbībai. Tieši hormoni nodrošina, ka tiek patērēts tāds pārtikas daudzums, lai ķermenis spētu pilnvērtīgi funkcionēt. Kuri hormoni atbildīgi par ēstgribu un kas ietekmē to darbību, skaidro aptieku tīkla Apotheka farmaceite Līga Cīrule.
Ir sācies gavēnis, kas līdz pat Lieldienām vismaz daļai cilvēku ikdienā ienesīs ēšanas un uzvedības paradumu izmaiņas. Gavēnis var būt gan reliģisku, gan arī nereliģisku apsvērumu vadīts (reizēm saukts arī par badošanos), piemēram, lai samazinātu holesterīna līmeni un nomestu lieko svaru.
Patlaban slimnīcās nonāk Covid-19 pārslimojušie pacienti, kuriem vairumā gadījumu ir elpošanas nepietiekamība un plaušu bojājumi, trešdien Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdē pavēstīja Veselības ministrijas (VM) Veselības aprūpes departamenta direktore Antra Valdmane.
Ar Eiropas Sociālā fonda (ESF) atbalstu pēdējos trīs gados veselības nozarei reģionos piesaistīti 862 speciālisti, liecina Veselības ministrijas apkopotā statistika.
Rieksti ir ļoti labs uztura bagātinātājs. Tie satur daudz dažādas organismam vērtīgās un nepieciešamās vielas. Tomēr ne visi rieksti ir tik labi, cik mums tie šķiet. Daži no riekstiem var kaitēt mūsu veselībai, ja tos pārāk daudz lietojam uzturā, savukārt citi ir pavisam "nedraudzīgi" mūsu videi un apkārtējai dabai. Izlasi un uzzini no kuriem riekstiem labāk atteikties savās ikdienas maltītēs!