Pēdējā gada laikā pat iepriekš apzinīgie melanomas pacienti, kas regulāri veica ādas jaunveidojumu profilaktiskās pārbaudes, ir izvairījušies no ārstniecības iestādes apmeklējuma, secinājis dermatoloģijas klīnikas "Derma Clinic Riga" vadītājs Raimonds Karls.
"Ziema ir bijusi bailīga," secināja dermatologs.
Kā informēja klīnikas izpilddirektore Ilze Karla, saskaņā ar jaunākajiem Eiropas ārstu-dermatologu iniciatīvas "Euromelanoma 2021" datiem, pašlaik 21% agrīnās stadijas melanomas netiek diagnosticētas pandēmijas atlikto ārsta apmeklējumu dēļ.
"Vizīšu skaits laika periodā no novembra līdz februārim samazinājās par 75%. Šajā laikā mēs klīnikā biežāk redzējām tos pacientus, kuriem ādas veidojumu problēma ir jau saasinājusies," stāstīja dermatologs.
Dermatologs atzīmēja, ka melanoma nav vienīgais ļaundabīgais ādas veidojums. Ļoti plaši Latvijas iedzīvotāju vidū, pēc viņa paustā, ir izplatīta ādas bazalioma - audzējs, kas nav tik agresīvs kā melanoma, bet sastopams ļoti bieži. Diagnosticējot vēlīni un neārstējot savlaicīgi, tas varot radīt ievērojamas problēmas.
"Citi veidojumi, kuriem ir vērts vērst uzmanību, ir aktīniskās keratozes. Tie ir priekšvēstneši nopietnai saslimšanai - plakanšūnu vēzim, un ir tieši saistīti ar dzīves laikā sakrāto ultravioleto starojumu," piebilda Karls.
Melanoma nav biežākais audzēju veids, tomēr mirstība ar melanomu ir augstākā no visiem ādas vēžiem. Saslimstība ar melanomu pasaulē variē atkarībā no reģiona, proti, Vidusjūras zemēs, kur cilvēku āda ir dabīgi tumšāka, tie ir trīs līdz pieci gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju, bet Ziemeļvalstīs, kur ir lielākais gaišādaino cilvēku īpatsvars, tie ir vidēji 10 līdz 35 gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju. Absolūtais līderis pasaulē ir Austrālija un Jaunzēlande, kur ir aptuveni 50 gadījumi uz 100 000. Augstā saslimstība ir saistīta ar gaišu ādu un lielu saulaino dienu skaitu.