Covid-19: ar ko saistīta mentālās veselības pasliktināšanās pandēmijas laikā?

Sniedzot savas mentālās veselības pašvērtējumu, 44% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju norādījuši, ka pēdējā gada laikā viņu mentālā veselība ir pasliktinājusies .

Savukārt 35% - nedaudz pasliktinājusies, 9% - ievērojami pasliktinājusies, 36% būtiskas izmaiņas novērojuši nav, bet 14% tā ir uzlabojusies (11% - nedaudz uzlabojusies, 3% - ievērojami uzlabojusies), secināts BENU Aptiekas Veselības monitoringa rezultātos.

Biežāk par mentālās veselības pasliktināšanos norādījuši jaunieši vecumā no 18 līdz 24 gadiem, kuru vidū 56% snieguši šādu atbildi (40% - nedaudz pasliktinājusies, 16% - ievērojami pasliktinājusies).

Vairāk sūdzību sievietēm, jauniešiem un rīdziniekiem

Vīriešu vidū mentālā veselība pēdējo 12 mēnešu laikā ir pasliktinājusies 38% aptaujāto (33% - nedaudz pasliktinājusies, 5% - ievērojami pasliktinājusies), kamēr sieviešu vidū šis rādītājs ir 50% (37% - nedaudz pasliktinājusies, 13% - ievērojami pasliktinājusies).

Analizējot datus pēc iedzīvotāju vecuma, novērojams, ka mentālās veselības pasliktināšanās ir saistīta arī ar iedzīvotāju vecumu, proti, jo jaunāks respondents, jo biežāk tiek norādīts uz mentālās veselības pasliktināšanos pēdējo 12 mēnešu laikā. Vecumā no 18 līdz 24 gadiem mentālā veselība pasliktinājusies 56% aptaujāto, vecumā no 25 līdz 34 gadiem 51%, vecumā no 35 līdz 44 gadiem - 40% šīs grupas respondentu, kamēr salīdzinoši retāk par mentālās veselības pasliktināšanos norādījuši iedzīvotāji vecumā no 64 līdz 75 gadiem (kopumā 37%).

Raugoties reģionālā griezumā, visbiežāk par mentālās veselības pasliktināšanos pozitīvu atbildi snieguši Rīgas iedzīvotāji (48%), kam seko Vidzemes (44%), Zemgales un Latgales (pa 42%), kā arī Kurzemes iedzīvotāji (41%).

Covid-19 laika pārbaudījumi

Klīniskā psiholoģe Inese Lietaviete skaidro, ka Covid-19 pandēmijas izraisītie ierobežojumi ir radikāli mainījuši cilvēces ierasto dzīvi un darbību. Straujās, negaidītās pārmaiņas ir radījušas ievērojamu spriedzi un trauksmi, vienlaikus atklājot, ka arī pēc Covid-19 pārvarēšanas atgriešanās līdzšinējā kārtībā vairs nebūs iespējama. Izaicinājumi ne katram ir vienādi, un nevienādi ir arī katra personīgie resursi, ar kuriem stāties tiem pretī. Kā rāda pētījumā iegūtie dati, pandēmijas apstākļos grūtāk saglabāt emocionālo līdzsvaru ir sabiedrības neaizsargātākajām grupām, piemēram, jauniešiem.

Uz mentālās veselības pasliktināšanos biežāk norāda sievietes, kas, iespējams, saistīts ar vairāku lomu apvienošanu darba un mājas pienākumos. Ilgstoši mentālās veselības apgrūtinājumi var radīt ļoti nopietnas sekas, kas ietver darba spēju pasliktināšanās, fizisku izsīkumu, bezmiegu, alkohola un citu psihoaktīvu vielu lietošanu un biežus konfliktus attiecībās.

Kā tikt galā?

Ieteikumi, kā cīnīties ar izdegšanas stāvokli, ir galvenokārt saistīti ar dzīvesveida izmaiņām. Mentālās veselības uzlabošana prasa ilgstošu un mērķtiecīgu iekšējo resursu atgūšanu. Biežākās stratēģijas, kuras tiek pielietotas, ir saistītas ar ikdienas režīma sakārtošanu, miega un kvalitatīvas atpūtas ieradumu pārstrukturēšanu, kaitīgo ieradumu ierobežošanu un fizisko aktivitāšu veicināšanu, norāda I. Lietaviete.

Emocionālā līdzsvara atgūšanai ir vērts apgūt dažādas apzinātības (mindfulness) tehnikas, dziļo diafragmālo elpošanu, progresīvo muskuļu relaksāciju, kā arī mācīties pašiejūtību un sevis atbalstīšanu, mazinot "iekšējo kritiķi". Ņemot vērā, ka ir daudz pētījumu par apzinātības prakses ietekmi uz mentālo veselību, noteikti ir vērts pamēģināt arī aplikācijas, kuras uzrādījušas efektivitāti, piemēram, Headspace.