Covid-19 ierobežojumu laikā īpaši saasinājusies jauniešu mentālās veselības problemātika. Pusaudžu motivācijas programma MOT sadarbībā ar Pusaudžu resursu centru veikuši jauniešu aptauju.
Reaģējot uz tās rezultātiem, aprīlī izsludināts “Pusaudžu motivācijas mēnesis”, kad ar dažādām aktivitātēm īpašu vērību pievērsīs ne vien problemātikai, bet arī instrumentiem, kas vecākiem un citām aprūpes personām ļaus jau laikus novērst problēmu cēloņus.
Martā veiktā jauniešu aptauja parāda, ka 65% aptaujāto ir saskārušies ar mentālās veselības problēmām pēdējo divu nedēļu laikā.
Tāpat arī liela daļa jauniešu savu mentālo veselību vērtē kā sliktu vai ļoti sliktu. Ja aptaujā pērn negatīvi to vērtēja 25% jauniešu, kas arī ir gana vērā ņemams rādītājs, tad šobrīd to negatīvi vērtē jau 43% aptaujāto.
Jaunieši visbiežāk saskaras ar nomāktību, trauksmi, panikas lēkmēm, grūtībām mācīties, vieglu aizkaitināmību, vientulību, bezmiegu, ēšanas traucējumiem, atkarībām no viedierīcēm. Visas šīs problēmas rada savstarpēju ķēdes reakciju, un pašreizējos apstākļos vecākiem un skolotājiem, kā arī citām atbalsta personām, ir svarīgi pamanīt problēmu jau tās saknē, lai kopā ar savu jaunieti varētu rast risinājumus un maksimāli izvairītos no paliekošām sekām.
“Ja vēlamies veidot spēcīgu un iekļaujošu jaunatni, vairojot izpratni un drosmi, mums jāpalīdz jauniešiem ieraudzīt iespējas un veidus, kā palīdzēt pašiem sev, kā arī izglītot un informēt vecākus un pedagogus par pieejām, kas ļauj tuvoties un palīdzēt pusaudžiem, lai novērstu iespējamās sekas jau preventīvi. Patiesi satraucoši ir veiktās aptaujas rezultāti kopumā, taču tas, ka 40% jauniešu uzmundrinājumu saņem vien 2-3 reizes mēnesī un retāk, manuprāt, parāda, ka ir svarīgi runāt ar vecākiem un pedagogiem, skaidrojot viņu lomu un dodot ierosmi un instrumentus, ko izmantot saziņā ar saviem jauniešiem,” uzsver MOT trenere Rita Mihaloviča.
To, vai jaunietim ir problēmas ar mentālo veselību, galvenokārt, var izvērtēt pēc diviem kritērijiem: pirmkārt, ja pasliktinās jaunieša spēja tikt galā ar ikdienas stresu, kā arī ģimenes un sabiedrības izvirzītajiem pienākumiem, otrkārt, ja jaunietis izjūt spēcīgas un ilgstošas emocionālas ciešanas, kuras šķietami nepāriet.
“Pusaudžu resursu centrā mēs strādājam jau ar sekām un skaidri savā praksē novērojam Covid-19 pandēmijas ietekmi uz jauniešu mentālo veselību. Vairums jauniešu aptaujā norādījuši, ka pandēmija negatīvi ietekmējusi viņu mentālo veselību, īpaši izceļot ar depresiju saistītus simptomus. Tas sakrīt ar mūsu novērojumiem praksē. Pusaudžu vecuma posms ir laiks starp būšanu bērnam un pieaugšanu gan fiziski, gan psiholoģiski. Pusaudži kļūst par cilvēkiem, kādi viņi lielā mērā būs visu atlikušo mūžu, taču smadzeņu, personības un emocionālā attīstība vēl ir diezgan ietekmējama. Tādēļ šajā periodā mentālā veselība ir īpaši saudzējama, un liela atbildība gulstas tieši uz apkārtējiem. Turklāt labā ziņa ir tāda, ka 75% jaunieši norādījuši, ka nākotni redz drīzāk pozitīvi vai pozitīvi. Līdz ar to mūsu kā sabiedrības atbildība ir izmantot šo apslēpto potenciālu, lai palīdzētu jauniešiem veidot savu nākotni pozitīvu,” skaidro Pusaudžu resursu centra klīniskais psihologs Emīls Ūdris.
