Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) vadītājs Arnis Cimdars oficiālos 11.Saeimas vēlēšanu rezultātus nesola jau nākamnedēļ, savukārt ziņas par deputātu kandidātiem izdarītajām atzīmēm ‒ plusiņiem un svītrojumiem ‒ internetā varētu parādīties jau pirmdien.
Vienīgais iecirknis ārzemēs, kas vēl nav atsūtījis Centrālajai vēlēšanu komisijai (CVK) vēlēšanu rezultātu protokolus, ir Sietla ASV, aģentūrai BNS pavēstīja CVK pārstāve Kristīne Bērziņa.
Iedzīvotāji pēc 11.Saeimas vēlēšanām būs vīlušies, jo jaunā Saeima būs vājāka un mazāk lemtspējīga, aģentūrai BNS norādīja Latvijas Zaļās partijas (LZP) līdzpriekšsēdētājs Viesturs Silenieks.
Teikt, ka partiju sarunās svarīgākā ir vienošanās par darbiem, nevis kandidāti amatiem, ir zināmā mērā liekuļošana, svētdien diskusijā "Radio SWH" pavēstīja Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) pārstāvis Raimonds Vējonis.
Latgales lielākajās pilsētās "Saskaņas centrs" (SC) Saeimas ārkārtas vēlēšanās ieguvis vairāk nekā divu trešdaļu vēlētāju atbalstu, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) apkopotie dati.
Ventspilī Saeimas ārkārtas vēlēšanās lielāko atbalstu saņēmusi Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) – 38,01%, bet otrajā vietā ir "Saskaņas centrs" (SC) ar 21,97% balsu.
"Saskaņas centra" (SC) uzvara un nokļūšana pie varas var novest pie izmaiņām Latvijas ārpolitikas virzienā un etnokultūras jautājumos, uzskata tirgus un sociālo pētījumu aģentūras "Latvijas fakti" direktors Aigars Freimanis.
Jaunā valdība būtu jāveido divām šķīstajām mūķenēm ‒ "Saskaņas centram" (SC) un Zatlera Reformu partijai (ZRP), pēcvēlēšanu dienā intervijā LNT pavēstīja Ventspils mērs Aivars Lembergs ("Latvijai un Ventspilij", Zaļo un zemnieku savienība).
Tikai Valmierā un Ventspilī no Latvijas republikas pilsētām uzvaru nav guvis "Saskaņas centrs" (SC), liecina provizoriskie 11.Saeimas vēlēšanu rezultāti par 1020 no1027 iecirkņiem.
Valsts prezidents Andris Bērziņš pateicas visiem vēlētājiem, kuri piedalījās 11.Saeimas vēlēšanās, tādējādi apliecinot pilsonisku atbildību par Latvijas nākotni un turpmāko valsts attīstību.
Priekšvēlēšanu laikā partijas bieži piemin uzlabojumus un sasniegumus, ko tās sola savam elektorātam, taču, cīnoties par balsotāju labvēlību, politiķi ignorē jautājumu par neizbēgamo budžeta konsolidāciju, kas sev līdzi nesīs virkni nepopulāru lēmumu.
Lasot partiju solījumus ārlietās, pārsteidzošus jaunumus var negaidīt, jo kursu ārpus Eiropas Savienības (ES) un NATO Latvija uzņemt negrasās. Drosmīgākā bezdelīga kardinālāka priekšlikuma veidā varētu izlidot no nacionālās apvienības Visu Latvijai!–TB/LNNK, proti, ierosinājums pārskatīt Latvijas iesaistīšanos militāros konfliktos NATO sastāvā, bet Latvija, visticamāk, nerīkosies tik drosmīgi, lai pamestu Afganistānu pirms sabiedrotajiem.
To, ka Ministru prezidenta amata kandidāti ir viens no būtiskākajiem partiju trumpjiem, kā arī to, ka šāda līmeņa amatpersonām politiskā pieredze tomēr ir vitāli svarīga, apliecināja arī vakar Latvijas Universitātē notikusī diskusija, kurā retorikā un izpratnē par valsts pārvaldi sacentās populārāko partiju nominētie premjeri.
Sadarbībā ar Radio 101 FM Neatkarīgā turpina publicēt 11. Saeimas kandidātu diskusijas. Šajā reizē viens pret vienu sastopas Saeimas deputāts Kārlis Seržants (Zaļo un zemnieku savienība) un Ņikita Ņikiforovs (Saskaņas centrs). Jautājumus uzdod žurnālists Ivo Kiršblats.
Vakar, desmit dienas pirms gaidāmajām 11. Saeimas ārkārtas vēlēšanām, darbu sāka vēlēšanu iecirkņi. Lai gan līdz vēlēšanu dienai, t.i., 17. septembrim, balsošana tajos nenotiks, tomēr jau tagad iecirkņos var pieteikties vēlētāji, kuri veselības stāvokļa dēļ nevarēs nobalsot iecirknī, bet vēlēsies to darīt savā dzīvesvietā.
Pirms gaidāmajām Saeimas ārkārtas vēlēšanām aktivizējušies arī ziedotāji, kuri partiju kasēs iemaksā dažādas summas. Tas nav ne jaunums, ne pārsteigums. Pieņemsim, ka partijas mobilizē savus biedrus un atbalstītājus, jo starpvēlēšanu gados tēriņi ir pieticīgāki, vajadzību mazāk.
Praktiski nav neviena politiskā spēka, kas savā priekšvēlēšanu solījumu vai darbības programmā nebūtu akcentējis demogrāfisko jautājumu, tomēr partijas vairāk apspēlē katastrofālos dzimstības rādītājus, sabiedrības novecošanās, iedzīvotāju emigrācijas jautājumus, nepiedāvājot būtiskus vai jaunus risinājumus.