Valdības trijjūgs savu darbību sāk ar krīzes smago kravu ragavās, ko vilks līdz pavasarim, kad nokusīs sniegs un būs jāpieņem 2023.gada valsts budžets un būs redzams, vai nākotne būs tāda, kā rakstīts trijos valdības dokumentos, aģentūrai LETA sacīja Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes asociētais profesors Ojārs Skudra, vērtējot trešdien apstiprinātās valdības veidotāju pirmos dokumentus.
Jaunās valdības, ko šodien plānots apstiprināt Saeimā, sekmes atkarīgas tikai no spējas savstarpēji sadarboties, intervijā Latvijas Radio atzina Valsts prezidents Egils Levits.
Jaunajā Klimata un enerģētikas ministrijā varētu būt ap 50 darbinieku, bet konkrēts skaits nav zināms, aģentūrai LETA pastāstīja topošais klimata un enerģētikas ministrs Raimonds Čudars (JV).
Ministru prezidentam būs tiesības pieprasīt koalīcijas partijas izvirzītā attiecīgā ministra demisiju arī gadījumā, ja ministrs ir mainījis politisko piederību, liecina aģentūras LETA rīcībā esošais valdību veidojošo partiju Sadarbības līgums.
Iekšlietu ministra amata kandidāts Māris Kučinskis (AS) ministrijas parlamentārā sekretāra amatā plāno virzīt Saeimas deputātu Igoru Rajevu (AS), Latvijas Televīzijas raidījumā "Šodienas jautājums" atzina Kučinskis.
Koalīcijas līgumā paredzēta trīs ministru biedru amatu izveide, bet pašlaik nav paredzēts virzīt konkrētas kandidatūras, aģentūrai LETA pastāstīja viens no partiju apvienības "Jaunā vienotība" (JV) līderiem, topošais finanšu ministrs Arvils Ašeradens.
Topošās valdības deklarācijas melnrakstā konkurētspējas jomā pausta apņemšanās atbalstīt 1000 jaunu mājokļu izveidi gadā un ieviest skaidrus nosacījumus minimālās algas celšanas algoritmam.
Topošās valdības deklarācijā varētu tikt ierakstīta apņemšanās nodrošināt vienā mājsaimniecībā kopīgi dzīvojošu personu tiesību un interešu aizsardzību neatkarīgi no dzimuma un vecuma.
Topošās koalīcijas partiju pārstāvji piektdien pabeidza darbu pie valdības deklarācijas - daudz pārmaiņu dokumentā vairs nav gaidāmas, sarunā ar aģentūru LETA atklāja topošās koalīcijas partiju apvienības "Jaunā vienotība" (JV) politiķis un potenciālais finanšu ministrs Arvils Ašeradens.
Topošās valdības deklarācijas projekts pietiekami skaidri parāda, ko valdības koalīcija nākamo četru gadu laikā vēlas paveikt, piektdien pēc tikšanās ar Ministru prezidenta amata kandidātu Krišjāni Kariņu (JV) žurnālistiem atzina Valsts prezidents Egils Levits.
Ja "Jaunās vienotības" virzītā Saeimas deputāte Anda Čakša (JV) tiks apstiprināta par izglītības un zinātnes ministri, tad par Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāja amata kandidātu varētu virzīt pašreizējo finanšu ministru Jāni Reiru (JV), liecina aģentūras LETA rīcībā esošā neoficiālā informācija.
Pēc tam, kad savus ministru amata kandidātus otrdien paziņoja arī partiju apvienība "Apvienotais saraksts" (AS), oficiāli kļuvis zināms Krišjāņa Kariņa (JV) otrās valdības iespējamais sastāvs.
Valdība otrdien vienojās lūgt 14.Saeimu turpināt izskatīt 28 Ministru kabineta iesniegtos likumprojektus, kuru izskatīšana ir iesākta 13.Saeimas laikā.
Topošās koalīcijas partiju apvienību - "Apvienotā saraksta" (AP), "Jaunās vienotības" (JV) un Nacionālās apvienības (NA) - veidotā valdības deklarācija varētu būt gatava nākamnedēļ, sarunā ar aģentūru LETA pauda AS frakcijas priekšsēdētājs Edgars Tavars.
Ja nebūs politiski vai juridiski šķēršļi, topošās koalīcijas vēl izskatīšanas procesā esošajiem grozījumiem par jaunās ministrijas un ministru biedru ieviešanu - to pieņemšanas gadījumā - ir iespēja stāties spēkā līdz valdības apstiprināšanas balsojumam Saeimā.
Balsojums par topošās valdības apstiprināšanu Saeimā varētu notikt decembra vidū - ap 14.decembri vai 15.decembri, aģentūrai LETA pieļāva "Jaunās vienotības" (JV) viens no līderiem, Saeimas deputāts Arvils Ašeradens.
Kā valdības veidošanas procesu vērtē Latvijas iedzīvotāji? “Kantar TNS” aptaujā TV3 raidījumā "900 sekundes" noskaidrots, kā cilvēki vērtē valdības veidošanas procesu 10 punktu skalā, kur “1” nozīmē ļoti neefektīvs process, bet “10” – ļoti efektīvs.
Topošās koalīcijas partiju apvienībām - "Jaunajai vienotībai" (JV), Nacionālajai apvienībai (NA) un "Apvienotajam sarakstam" (AS) - nav vienotas nostājas par iespējām veikt izmaiņas nodokļu politikā, secināms pēc aģentūras LETA sarunas ar partiju pārstāvjiem.