Piecu partiju koalīcijas izveidei ir mazs potenciāls, jo Nacionālā apvienība (NA) skaidri paziņojusi, ka viņi nekādā veidā nesaredz sevi vienā valdībā kopā ar "Progresīvajiem" (P), šādu vērtējumu aģentūrai LETA pauda Rīgas Stradiņa universitātes lektore, politoloģe Lelde Metla-Rozentāle.
Šodien pēc pirmajām politiskajām konsultācijām ar partijām Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs ir apņēmies vēl mēģināt panākt plašu jauno valdības koalīciju, tāpēc aicinās sarunas turpināt piecus politiskos spēkus. Politoloģe uzskata, ka prezidenta mērķis, sasaucot kopā vēlreiz visas piecas partijas, ir redzēt kopainu un katra politiskā spēka argumentāciju.
"Principā tā mēs ļoti skaidri redzētu bildi, kāda ir tā argumentācija, un vai tā pēc būtības ir pamatota vai arī balstīta kaut kādos subjektīvos, it kā ideoloģiskos pamatojumos. Tātad, lai nebūtu iespējas ļoti nekonkrēti un izplūduši atbildēt, bet, lai uz prezidenta jautājumu katra partija skaidri sniegtu precīzi formulētu atbildi," skaidroja Metla-Rozentāle.
Viņa atzīmēja, ka, partijām vienlaicīgi dodot atbildes, Rinkēvičs varēs izvērtēt situāciju un objektīvo realitāti.
Šobrīd visreālistiskākais scenārijs, politoloģes vērtējumā, ir četru partiju koalīcija, kurā būtu "Jaunā vienotība" (JV), Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) un, iespējams, "Apvienotais saraksts" (AS). Tomēr viņa nav pārliecināta par ceturto politisko spēku, kurš varētu būt NA vai P.
"Piemēram, AS kā ceturto labāk redzēt NA, ar kuriem viņiem jau izveidojusies ilgstoša, ciešāka politiskā sadarbība un ar kuriem viņi var atrast kopēju valodu vairāk nekā ar P. Iespējams, tas sarunu procesā var nospēlēt kādu lomu," norādīja Metla-Rozentāle.
Viņa gan aicina ņemt vērā arī otru aspektu, proti, ministru amatu sadalījumu. Attiecīgi tas ir jautājums par to, kādos amatos sevi redz P pārstāvji un kādos NA pārstāvji, kā arī ko pārējie koalīcijas partneri ir gatavi viņiem piedāvāt.
Kā ziņots, Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs pēc pirmajām politiskajām konsultācijām ar partijām ir apņēmies vēl mēģināt panākt plašu jauno valdības koalīciju, tāpēc aicinās sarunas turpināt piecus politiskos spēkus.
Paziņojumā masu medijiem pēc sarunām ar Saeimas partijām Rinkēvičs norāda, ka no JV, ZZS, AS, NA un "Progresīvajiem" esot saņēmis "principiālu atbalstu" viņa izvirzītajiem valsts attīstības mērķiem un veicamajiem neatliekamajiem darbiem.
"Respektējot politisko spēku programmatisko redzējumu un šo spēku līdzšinējo darbību parlamentā", Rinkēvičs uzskata, ka jauno Ministru kabinetu nepieciešams veidot ar iespējami plašu Saeimas vairākuma atbalstu. "Šāds valdības modelis būtu optimāls un rīcībspējīgs, veicot konkrētus risinājumus virknē Latvijas iedzīvotājiem būtisku jautājumu," uzsvēris Valsts prezidents.
Šādos apstākļos Rinkēvičs trešdien, 23.augustā, plkst.15 Rīgas pilī uz tikšanos aicinājis pārstāvjus no minētajiem pieciem politiskajiem spēkiem.
Pagaidām vienīgā Ministru prezidenta amatam publiski pieteiktā kandidāte ir labklājības ministre Evika Siliņa (JV), kuru amatam virza JV.
Pēc līdzšinējām sarunām JV ir paudusi gatavību uzņemties valdības vadīšanu, kā iespējamo koalīcijas "kodolu" sākotnēji minot JV, ZZS un "Progresīvos", tomēr vēlāk paužot, ka vēloties maksimāli plašas koalīcijas izveidi.
ZZS un "Progresīvo" politiķi ir pieļāvuši atbalstu Siliņai, ja partijas spēs vienoties par paveicamajiem darbiem, AS ir bijusi skeptiskāka nostāja, vairāk atbalstot līdzšinējo koalīcijas modeli ar JV, AS un NA, taču pilnībā neizslēdzot arī dalību cita sastāva koalīcijā, savukārt NA ir ieņēmusi pavisam noraidošu pozīciju, neatbalstot iešanu vienā valdībā ar ZZS un "Progresīvajiem".