Jau pagājušo piektdien izkristalizējās jaunās valdības bāzes modelis. Trīs spēki –“Vienotība”, ZZS, “Apvienotais saraksts” – plus ceturtais – NA vai “Progresīvie”. Pirmdien “Vienotības” valdes sēdē bija plānots lemt, par kuru variantu izšķirties, taču galīgais lēmums tā arī netika pieņemts, jo pēc AS lūguma līdz trešdienas rītam tika noteikts oficiālu paziņojumu embargo. Tas gan nenozīmē, ka tiek apturētas arī neoficiālas konsultācijas.
AS lūgums nebija negaidīts, jo jautājums - NA vai “Progresīvie” - nebija vienīgais, par ko lauzīt galvas politiskajiem spēlētājiem un apskatniekiem. AS atrodas visai kutelīgā situācijā. Iet vai neiet koalīcijā? Abi varianti riskanti. Turklāt ne tik daudz no politiskā aspekta (vai kāds var pateikt, kādas politiskas vai ideoloģiskas atšķirības ir starp ZZS un AS), cik no psiholoģiskā.
AS būtisku daļu veido Zaļās partijas pārstāvji, kuri savulaik atšķēlās no ZZS. Lielā mērā Aivara Lemberga dēļ. Šķeltniekiem šķita, ka Lembergs kā smags akmens viņus velk dibenā un ar šo balastu pie kājas nav nekādu iespēju pārskatāmā nākotnē nonākt valdībā. Patiesības labad jāpiebilst, ka savu lomu nospēlēja arī Lemberga divdomīgie izteikumi uzreiz pēc iznākšanas no cietuma, kas sakrita ar Krievijas plaša mēroga iebrukumu Ukrainā 2022. gada 24. februārī.
Pirms pusotra gada šķita, ka Lembergs uz visiem laikiem ir aizslaucīts no “lielās” politikas, taču tagad redzam, ka “kapu svētki” svinēti pāragri. Lai arī “Lemberga faktors” joprojām tiek viļāts pa muti kā vakardienas košļājamā gumija, tā aromatizējošā garša jau sen kā pazudusi.
AS ir pamatoti nobažījies, ka Lembergs, iegūstot ietekmi valdībā, viņiem agri vai vēlu atspēlēsies. Tāpēc AS gribētu iegūt no “Vienotības” un personiski valdības veidotājas Evikas Siliņas kaut kādas papildu garantijas, ka AS var paļauties uz “lielo” spēlētāju aizstāvību pret iespējamiem Lemberga pāridarījumiem.
Skaidrs, ka ne “Vienotība”, ne Siliņa kā premjerministre šādu “jumta” aizsardzību nevienam nespēj dot. Pat runas par šādu “jumtu” AS būtu jāuztver kā pazemojošas. Vienlaikus AS arī negrib palikt opozīcijā. Atšķirībā no NA, kas, arī paliekot opozīcijā, varētu audzēt politisko kapitālu, asi kritizējot “kreiso” “Vienotības” + “Progresīvo” valdību, AS palikšana opozīcijā draud ar tā iziršanu un pilnīgu politiskās identitātes zaudēšanu.
Arī “Vienotībai” izšķiršanās, ar ko veidot koalīciju, būs ārkārtīgi nopietna, jo, ja ZZS un AS domstarpības ir vairāk psiholoģiskas, tad NA un “Progresīvo” domstarpības ir fundamentālas un skar plašus sociālās destrukcijas jautājumus. No tā, ar ko kopā ies “Vienotība”, būs atkarīga viņu vadītās valdības orientācija - vai kreisi centriska, vai labēji centriska.
“Progresīvie” strikti iestājas par līdzšinējo sociālo struktūru paātrinātu graušanu un sapņo par “mēs jaunu pasauli sev celsim, kur valdīs taisnība un prieks”, kamēr NA šajos sapņos redz bīstamu, iluzoru mērķi, uz kuru ejot ceļa malā paliek tikai iznīcība un posts.
NA nav vienīgie, kas šajos, teiksim, kā ir, marksistiskajos sapņos vairāk redz draudus nekā “saulaino tāli”. Jāsaka vēl vairāk. Tādi pārsvarā ir arī ZZS un AS vēlētāji. Ne tikai viņi. Arī liela daļa “Vienotības” vēlētāju nebūt nav sajūsmā par mūsdienu marksistu jeb progresistu darba kārtību ar viņu neapvaldāmajām pārmērībām. Tāpēc izšķiršanās par labu “Progresīvajiem” un muguras pagriešana NA “Vienotībai” varētu būt visai riskants solis.
No otras puses, nav noslēpums, ka tā dēvētie sabiedriskie mediji ir visnotaļ marksistiski noskaņoti. Viņiem “Progresīvie” ir šķiriski tuvāki nekā NA. Līdz ar to “Vienotībai” ir grūta dilemma: iet kopā vai nu ar tautu, vai ar tā dēvētajiem sabiedriskajiem medijiem un citiem kreiso viedokļu līderiem.
Ņemot vērā jautājuma nopietnību, galīgo izšķiršanos “Vienotība” centīsies atlikt līdz pēdējam, cerot, ka kāds cits kaut ko pateiks vai izdarīs pirmais un tad “Vienotība” varēs atrunāties kā ierasts: mēs jau neko. Mēs jau gribējām, bet viņi paši nogāja no trases.
Ja AS beigu beigās nolems palikt opozīcijā un kopā ar ZZS valdībā neies, tad visa koalīcijas veidošana būs jāsāk gandrīz pilnīgi no jauna. Taču es šādu variantu pieskaitītu pie mazticamiem, lai arī iespējamiem. Tiesa, tā varētu būt pēdējā AS iespēja parādīt zobus (kādu patstāvīgu stāju).
Visi šie apsvērumi darbojas, kamēr tiek runāts par tīri politiskiem vai savstarpējo attiecību jautājumiem. Ne mazāku lomu, kaut arī ne tik uzkrītošu, spēlē tīri praktiski, merkantili apsvērumi. Ja “Vienotībai” kā izvēlīgam preciniekam jāizvēlas līgava, tad izšķiršanos par labu “Progresīvajiem” varētu noteikt pēdējo šķiriskā tuvība dažādām ārkārtīgi ietilpīgām Eiropas un pasaules naudas lādēm. NA šajā ziņā ir daudz trūcīgāka līgava.
No otras puses, Rīgas domes sadarbības pieredze liecina, ka “Progresīvie” ir vāji apguvuši politikas ābeci - nemeklēt skabargas citu acīs, ja pašiem tās baļķiem pilnas. Ar šādiem paštaisniem partneriem ātri var iebraukt grāvī. No šā aspekta pieredzējusī NA ir daudz prognozējamāks un saprātīgāks partneris.
Lai nerastos pārpratumi, uzreiz jānorāda, ka nesaku, ka “Vienotībai” ar NA būs vieglāk “zagt”. “Progresīvie” vēl vairāk par citiem politiskiem spēkiem ir tendēti “projektu” ekonomikas virzienā, kas mūsdienās kļuvusi par tādu kā gluži legālu zagšanu.
Ja kāds augsta ranga ierēdnis būtu bez pamatojuma pārskaitījis piecus miljonus kaut kādiem saviem draugiem un draugu draugiem, tad viņš sēdētu cietumā, bet ja to pašu viņš izdara, pamatojoties uz bēdīgi slavenajiem “biešu salātu” pētījumiem, tad viss kārtībā. Viss noticis tiesiski, godīgi un ārkārtīgi progresīvi. Šādiem “pētījumiem”, “informatīvajām kampaņām”, NVO un tamlīdzīgi tiek tērēti (agrāk teiktu - nozagti, tagad - apgūti) simtiem miljonu eiro, un “Progresīvie” šajā sfērā ir pirmrindnieki.
Tāds ir fons, kura aizsegā šajās dienās tiek runāts, kalkulēts un sarunāts “lielais darījums”. Patiesību sakot, grūti tur atrast kādas patiesi nopietnas valstiskas intereses, bet tādā sistēmā mēs dzīvojam.
Atliek vien mierinājumam atcerēties Vinstonu Čērčilu: demokrātija, bez šaubām, ir sliktākā valsts pārvaldes sistēma, bet pagaidām nekas labāks nav izgudrots.
Režisors Alvis Hermanis Latvijas Televīzijā gan ierunājās par kādu citu sistēmu, bet viņš acīmredzami ir aizsteidzies pāris gadu desmitus uz priekšu. Pagaidām latviešu tauta līdz viņa idejām vēl nav nobriedusi.
