Iespējams, ka Smiltēna vietā Saeimas prekšsēdētāja vietu ieņems kāds no ZZS

Ņemot vērā, ka vēl pašām partijām būs jāpieņem iekšēji lēmumi, tiek norādīts, ka pieļāvumi par daļu no amatiem pašlaik varētu būt spekulācijas.

Attiecībā uz Saeimas priekšsēdētāja amatu, ko pašlaik ieņem "Apvienotā saraksta" (AS) viens no līderiem Edvards Smiltēns, tiek pieļauta iespējamība, ka to varētu ieņemt pārstāvis no Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) kā otras lielākas frakcijas Saeimā un jaunveidojamā koalīcijā.

Jāņem vērā, ka ZZS frakcijā ir vairāk nekā desmit deputātu ar pieredzi dažādos vadošos amatos, līdz ar to nevar izslēgt diskusijas par vairākiem pretendentiem partiju apvienībā. Cita starpā kā viens no uzvārdiem starp iespējamajiem kandidātiem uz Saeimas priekšsēdētāja amatu neoficiāli izskanējis Saeimas deputāts Gunārs Kūtris (ZZS), ņemot vērā arī viņa pieredzi savulaik Satversmes tiesas priekšsēdētāja amatā. Reizē nav vēl droši zināms, vai politiski tiktu panākta šāda vienošanās un vai pats deputāts piekristu ieņemt šo posteni, ja saņemtu attiecīgu piedāvājumu.

Abus redzamākos ZZS līderus Saeimā, frakcijas priekšsēdētāju Viktoru Valaini un Saeimas sekretāru parlamenta Prezidijā Armandu Krauzi, politiskajās aprindās vismaz pašlaik nesteidz pieskaitīt Saeimas augstākā amata vietas iespējamiem kandidātiem. Tā vietā viņi abi kopā ar parlamenta deputātu Uldi Auguli, kuram jau ir pieredze amatos valdībā, tiek minēti kā trīs iespējamie pretendenti uz zemkopības ministra amatu. Iespējamais favorītkandidāts uz zemkopības ministra posteni varētu būt Krauze.

Tāpat tiek pieļauts, ka "Progresīvie" varētu vēlēties atbilstošāku pārstāvniecību valdībā, nekā varētu tikt piedāvāts brīdī, kad būs nonākts līdz "amatu dalīšanai". Šādā kontekstā kā "taisnīgu risinājumu" daļa redzētu vai nu nedaudz lielāku amatu skaitu vai atbilstošākus amatus. It sevišķi tas esot aktuāli pašreizējā situācijā, kurā kopā ar "Jauno vienotību" (JV) "Progresīvajiem" nākšoties dalīt drošības jomas amatus, uz kuriem atbilstoši partneru kopīgai izpratnei nepretendēs ZZS pārstāvji.

Tas varētu nozīmēt, ka abiem spēkiem būtu jāvienojas, kurš ieņemtu ārlietu un kurš aizsardzības ministra amatu. Tiek pieļauts, ka gan JV, gan "Progresīvie" gribētu ieņemt ārlietu ministra posteni. Jau iepriekš izskanējis, ka nonākt ārlietu ministra postenī varētu būt ieinteresēts pašreizējais Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV). Kā zināms, uz 14.Saeimas vēlēšanām "Progresīvo" aizsardzības ministra amata kandidāts bija pašreizējais Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājs Andris Sprūds (P).

Ja "Progresīvajiem" tiktu piedāvāts satiksmes ministra amats, netiek izslēgta iespēja uz šo posteni virzīt "Progresīvo" Saeimas frakcijas priekšsēdētāju Kasparu Briškenu, kuram ir pieredze satiksmes jomā, tajā skaitā, savulaik saistībā ar "Rail Baltica" projekta virzību.

Tie pieļauta iespēja, ka arī jaunajā valdībā amatus varētu saglabāt vairāki JV ministri, tajā skaitā finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV), tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere (JV) un izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša (JV). Reizē nekādi lēmumi par to neesot pieņemti.

Gadījumā, ja, tiktu ņemtas vērā ZZS pagātnes iestrādes labklājības jomā, tad netiek izslēgta iespēja, ka "Progresīvajiem" varētu tikt piedāvāta atbildība pār Veselības ministriju.

Attiecībā uz Iekšlietu ministriju izskan minējums, ka tā drīzāk varētu nonākt JV pārraudzībā.

Neviens lēmums gan attiecībā uz atbildības jomu sadalījumu vēl neesot pieņemts.

Kā LETA jau vēstīja, pirmdien JV, ZZS un "Progresīvo" veidotā topošā koalīcija Ministru prezidenta amata kandidātes Evikas Siliņas (JV) vadībā sākusi strādāt pie jaunās valdības deklarācijas veidošanas.

Jaunās koalīcijas pārstāvji tāpat sākuši strādāt pie koalīcijas līguma un pielikuma par neatliekamajiem darbiem, kas paveicami līdz decembrim un janvārim.

Topošajai koalīcijai ir 52 deputātu balsis.

Kā ziņots, piektdien līdz ar AS paziņojumu par nepievienošanos, viņuprāt, "Lemberga valdībai", tapa skaidrs, ka valdību turpinās veidot trīs politiskie spēki - JV, ZZS un "Progresīvie".