Vācija nav lēta zeme – tur ir lielas algas un attiecīgi arī cenas dažādiem pakalpojumiem un precēm ir lielas. Vācija ir ļoti atkarīga no Krievijas energoresursiem, tāpēc nevar uzreiz tagad saraut visas attiecības ar šo šausmuzemi, taču pamazām šī problēma tiek risināta un tiks atrisināta. Vācijā, tāpat kā visur citur, ir ekonomikas ķibele – maijā inflācija ir sasniegusi 7,9%.
No trešdienas vāciešiem dota iespēja iegādāties nepieredzēti lētas sabiedriskā transporta mēnešbiļetes, valdībai cenšoties mainīt pilsoņu ceļošanas paradumus apstākļos, kad strauji pieaug degvielas cenas.
Vācija paātrinājusi darba atļauju un vīzu izsniegšanu Krievijas augsto tehnoloģiju speciālistiem, par to pagājušajā nedēļā ziņoja portāls “Deutsche Welle” (DW) un britu dienas laikraksts “The Guardian”.
Trīs gadu laikā Vācijas federālajās un federālo zemju drošības iestādēs atklāti 327 ar labējo ekstrēmismu saistīti darbinieki, liecina Vācijas Iekšlietu ministrijas dati.
Kā informēja Valsts prezidenta kancelejas Mediju centra vadītāja Justīne Deičmane, turpinot darba vizīti Vācijā, Levits šodien tikās ar Šlēsvigas-Holšteinas federālās zemes Ministru prezidentu Danielu Ginteru. Tikšanās laikā abas puses pauda nepārprotamu atbalstu Ukrainai, nodrošinot visu nepieciešamo palīdzību ukraiņu tautai, kā arī uzņemot Ukrainas bēgļus.
Vācija iesniegusi ANO Starptautiskajā tiesā (ICJ) prasību pret Itāliju, apsūdzot Romu par to, ka tā pārkāpj tiesas lēmumu, joprojām pieprasot kompensāciju par nacistiskās Vācijas Otrajā pasaules karā pastrādātajiem noziegumiem.
Viena no Vācijā lielākajām enerģētikas kompānijām "Uniper" paziņojusi, ka grasās maksāt par Krievijas gāzi, izmantojot Maskavas jaunizveidoto maksājumu sistēmu, kas, kā norāda tās kritiķi, domāta sankciju apiešanai.
Vācijas varas iestādes pagaidām demonstrē nosacītu iecietību pret Krievijas kara Ukrainā atbalsta akciju rīkotājiem un dalībniekiem, tomēr nākotnē šiem “putinistiem” var nākties izjust Vācijas likumu bardzību, liecina “Neatkarīgās” apkopotā informācija no Vācijas medijiem, kā arī no ierakstiem sociālajos tīklos.
Baltijas valstu un Vācijas ārlietu ministri pauž nelokāmu atbalstu Ukrainai un pieprasa Krievijai agresijas pārtraukšanu, informēja Ārlietu ministrijā (ĀM).
Vācijā deviņās federālajās zemēs veiktas kratīšanas un aizturēti četri Vācijas pilsoņi saistībā ar tērzēšanas grupu, kurā plānota sprāgstvielu izvietošana un "labi zināmu publisku personu" nolaupīšana.
Ukraina vēlas Vācijas kanclera Olafa Šolca vizīti un solījumu piegādāt vairāk ieroču, trešdien paziņoja Ukrainas prezidenta biroja padomnieks Oleksijs Arestovičs, komentējot Kijivas lēmumu noraidīt Vācijas prezidenta Franka Valtera Šteinmeiera piedāvājumu apmeklēt kara plosīto valsti.
Vācijas parlamentā ceturtdien noraidīts likumprojekts, kas paredzēja, ka visiem vismaz 60 gadu vecumu sasniegušajiem cilvēkiem valstī vakcīna pret Covid-19 būtu obligāta.
Vācijas policija slēgusi pasaulē lielākās nelikumīgās tumšā interneta jeb "darknet" tirdzniecības platformas "Hydra" serverus un konfiscējusi virtuālo valūtu "Bitcoin" 23 miljonu eiro vērtībā.
Vācijas enerģētikas tirgus regulators uz laiku pārņems savā kontrolē Krievijas uzņēmuma "Gazprom" Vācijas filiāli, pirmdien paziņojis enerģētikas ministrs Roberts Hābeks, tādējādi reaģējot uz negaidīto Krievijas gāzes giganta pagājušās nedēļas paziņojumu, ka tas aiziet no "Gazprom Germania".