Ukrainas civiliedzīvotājiem, kuri ir sākuši darba tiesiskās attiecības Latvijā, no 2024.gada 1.janvāra būs pienākums apmeklēt latviešu valodas mācības, šodien vienojās Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija.
No naudas, ko kara bēgļu uzņemšanai rezervēja pavasarī, līdz šim izmantota mazāk nekā puse. Tomēr ukraiņiem pieejamā palīdzība sarukusi - valsts vairs neapmaksā uzturēšanos hosteļos, pat ne tiem, kas nevar strādāt. Savukārt vienoto bēgļu apkalpošanas centru Rīgā, VARAM ministrija kavējas apmaksāt.
Sensācija ar 2022. gada pavērsienu Latvijas iedzīvotāju kopskaita palielināšanās virzienā ir tik caurskatāma un nesaistīta ar pašu Latviju, ka neviens politiķis vai partija pat nemēģina ar to lepoties vai kā savādāk izmantot priekšvēlēšanu cīņā par 14. Saeimu.
No 2022. gada sākuma līdz šai baltai dienai turpinās iedzīvotāju skaita palielināšanās valstī, kurā tas iepriekš sarucis kopš pirmās dienas, kad valsts pastāv savā tagadējā teritorijā un lielā mērā ar to pašu cilvēku sastāvu, kura vārdā 1990. gada 4. maijā tika pasludināta Latvijas Republikas neatkarības atjaunošana.
Ņemot vērā, ka karš Ukrainā drīzumā nebeigsies, Latvijai varētu nākties pārskatīt Ukrainas bēgļu atbalsta plānu, ceturtdien Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas sēdē atzina atbildīgo iestāžu pārstāvji.
Tuvākās nedēļas latvju koncertdzīvē zināmā mērā aizritēs ukraiņu zīmē: Svetlana Loboda, Verka Serdjučka, “Okean Elzy” – trīs dažādi mākslinieki trīs dažādos koncerti. Daudzi ukraiņu mūziķi šobrīd Latviju izvēlējušies par mītnes zemi, un daudzi šeit arī turpina savas muzikālās gaitas – kopīgos sastāvos ar mūsējiem.
Man kaimiņos jau vairāk nekā mēnesi dzīvo ukraiņu bēgles – vecmāmiņa, mamma un divas meitas – Juļa (12) un Vika (3). Vārds pa vārdam esam iedraudzējušies. Dažreiz aizvedu viņas ar auto uz lēto, bet labo preču lielveikalu. Reiz aizvedu arī uz humānās palīdzības centru kādā noliktavā Mārupē, kur viņas sameklēja šādas tādas drēbes, ko vilkt mugurā. Vika, protams, uzreiz metās revidēt rotaļlietas un centās paņemt līdzi vairāk lācīšu un leļļu nekā spēj panest.
Kara bēgļu no Ukrainas plūsma Latvijas-Krievijas pierobežā nemazinās, gluži pretēji. Ik dienu no Krievijas pie mums iebrauc ap deviņiem simtiem Ukrainas civiliedzīvotāju. Tiesa, vien 10% no atbraukušajiem paliek Latvijā, kamēr lielākā daļa mūsu valsti izmanto kā tranzītu, lai atgrieztos dzimtenē, vēsta TV3 Ziņas.
Vairāki ukraiņu bēgļi kopā atvēruši savu restorānu. Vairums no viņiem agrāk dzīvoja Luhanskas apgabalā, kas tagad okupēts pilnībā. Šobrīd viņi cer, ka izdosies pašiem nopelnīt sev iztiku un iedzīvoties Latvijā, vēstīts TV3 raidījumā "900 sekundes".
Latvijas Universitāte (LU) pieņēmusi lēmumu arī nākamajā studiju gadā rudens semestrī atbalstīt ukraiņu studentus, no augstskolas līdzekļiem sedzot mācību maksu, informē LU Komunikācijas departaments.
Iekšlietu ministrija (IeM) gatavo un šonedēļ virzīs grozījumus Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā par vēl vienu primāro atbalstu bēgļu izmitināšanai līdz 60 dienām, aģentūrai LETA pastāstīja IeM parlamentārais sekretārs Mārtiņš Šteins (AP).
Rīgā jaunus Ukrainas kara bēgļus vairs neuzņem, jo fiziski trūkst vietu, kur cilvēkus izmitināt. Pēdējo dienu laikā mājvietu Ukrainas bēgļu atbalsta centrā meklējuši vairāk nekā 200 cilvēki, kuriem visiem piedāvāts doties prom uz citām pašvaldībām. Rīga atkārtoti aicina atsaukties pilsētniekus un pieteikt sev piederošos mājokļus bēgļu uzņemšanai, pretī saņemot valsts atlīdzību par sniegto palīdzību. Tomēr atsaucība esot maza, vēsta lsm.lv.
Mazinoties ziedojumiem un brīvprātīgo spēkiem, Ukrainas bēgļu atbalstā būtu svarīgi iesaistīties plašākai sabiedrībai, bet valstij atvēlēt vairāk resursu nevalstisko organizāciju (NVO) darbam. Īpašas bažas ir par bēgļu izmitināšanu, jo mājokļu trūkums var radīt sajūtu, ka jādodas projām, atgriežoties nedrošā vidē Ukrainā, Latvijas Radio raidījumā “Krustpunktā” skaidroja biedrības "Gribu palīdzēt bēgļiem" valdes locekle Linda Jākobsone, vēsta lsm.lv,
Ir pamats popularizēt Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieces Lindas Ozolas domu graudu, ka Latvijas valdības lēmumi nemudinot bēgļus no Ukrainas domāt par “nostāšanos uz kājām”, kā iespējams apzīmēt stabila darba vai vispār darba meklēšanu Latvijā.
Nesaņemot atbalsta finansējumu, Rīga no 1.jūlija pārtrauks jaunu Ukrainas bēgļu uzņemšanu, turpinot apkalpot vien līdz šim atbraukušos bēgļus, šodien preses konferencē informēja Rīgas domes priekšsēdētājs Mārtiņš Staķis (PP).
Nacionālais veselības dienests (NVD) pagaidām neplāno mērķtiecīgi veicināt ukraiņu bēgļu vakcinēšanos, vēsta NVD Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Evija Štālberga.
Ceturtdien, 16. jūnijā, Rīgas atbalsta centrā Ukrainas iedzīvotājiem Kaļķu ielā 1 notika trešā darba birža, kurā ap 110 vakanču piedāvāja deviņi uzņēmumi. Biržu apmeklēja ap 250 interesentu.