No Krievijas Latvijā ik dienu ierodas ap 900 kara bēgļu; daudzi caur Latviju atgriežas Ukrainā

Kara bēgļu no Ukrainas plūsma Latvijas-Krievijas pierobežā nemazinās, gluži pretēji. Ik dienu no Krievijas pie mums iebrauc ap deviņiem simtiem Ukrainas civiliedzīvotāju. Tiesa, vien 10% no atbraukušajiem paliek Latvijā, kamēr lielākā daļa mūsu valsti izmanto kā tranzītu, lai atgrieztos dzimtenē, vēsta TV3 Ziņas.

Katru dienu ap 800, 900 kara bēgļu no Ukrainas šķērso Krievijas - Latvijas robežu. Cilvēku plūsma Terehovas robežpunktā ir nepārtraukta. Robežkontroles punkta priekšnieks stāsta, ka pēdējās nedēļās bēgļu plūsma palielinājusies, kas skaidrojams ar situācijas pasliktināšanos Ukrainas austrumos.

“Ludzas pārvaldē ir pakļauti divi robežpunkti - mēs patlaban atrodamies Terehovas un Grebņevas robežkontroles punktos, kopumā pa diennakti ieceļo ap 900 Ukrainas civiliedzīvotāju. Izmanto gan vieglos automobiļus, autobusus, kā arī kājāmgājēji,” stāsta Terehovas robežkontroles punkta priekšnieks, pulkvežleitnants Valdis Probuks.

Liela daļa cilvēku, kas šķērso Terehovas robežpunktu - Latviju izmanto kā tranzītvalsti, tālāk dodas pie saviem radiem, draugiem uz Poliju, Vāciju vai citām Eiropas Savienības valstīm. Tomēr lielākā daļa šo garo ceļu mēro, lai varētu nokļūt atpakaļ Ukrainā, valsts rietumos vai citviet dzimtenē, kur situācija ir salīdzinoši drošāka. Ceļš cauri Krievijai viņiem ir vienīgā iespēja, kā izkļūt no kara plosītās valsts.

“Tas ir galvenokārt Ukrainas austrumu reģions un pēdējā laikā parādās tādas pilsētas kā Harkiva, Mariupole un viņu virziens tālāk ir gan tranzīts, gan arī palikšana Latvijā - galvenie virzieni tomēr būs tranzīts un tā būs pati Ukraina, Polija un pārējās Eiropas Savienības (ES) valstis un apmēram kādi 10% paliek Latvijā. Sanāk, ka tur ir frontes līnija un viņiem nav iespēju tikt uz Rietumukrainu, tāpēc izmanto Latviju kā tranzītvalsti,” stāsta Terehovas robežkontroles punkta priekšnieks, pulkvežleitnants.

Teju piecos mēnešos, kopš Krievija sāka karu Ukrainā, mūsu valsts robežu no Krievijas un Baltkrievijas puse ir šķērsojuši vairāk nekā 60 000 Ukrainas pilsoņu. Valsts robežsardzē saka, ka ar jauno situāciju jau ir apraduši un tiek galā. Lielākais izaicinājums ir dokumentu noformēšana tiem cilvēkiem, kuriem nav dokumentu.

“Ar cilvēkresursiem esam nodrošināti un ar saviem uzdevumiem tiekam galā, izaicinājums attiecībā uz to, ka ir dažādas situācijas, kas nav vispār bijušas, ar ceļošanas dokumentiem, kādā veidā tie cilvēki atbrauc pie mums - vispār bez dokumentiem un no tā izriet arī savas procedūras. Personām izsniedz veidlapas, kur atzīmē noteiktas robežšķērsošanas atzīmes,” stāsta Terehovas robežkontroles punkta priekšnieks, pulkvežleitnants.

Kopš 24. februāra, kad Krievija iebruka Ukrainā, pēdējo pametuši vairāk nekā seši miljoni cilvēku. Latvija uzņēmusi aptuveni 30 000 Ukrainas civiliedzīvotāju, galvenokārt sievietes un bērnus. Atpakaļ Ukrainā jau atgriezušies trīs miljoni ukraiņu.