Rīgā jaunus Ukrainas kara bēgļus vairs neuzņem
Rīgā jaunus Ukrainas kara bēgļus vairs neuzņem, jo fiziski trūkst vietu, kur cilvēkus izmitināt. Pēdējo dienu laikā mājvietu Ukrainas bēgļu atbalsta centrā meklējuši vairāk nekā 200 cilvēki, kuriem visiem piedāvāts doties prom uz citām pašvaldībām. Rīga atkārtoti aicina atsaukties pilsētniekus un pieteikt sev piederošos mājokļus bēgļu uzņemšanai, pretī saņemot valsts atlīdzību par sniegto palīdzību. Tomēr atsaucība esot maza, vēsta lsm.lv.
Šonedēļ tūrisma mītnes Rīgā jāpamet vēl 240 cilvēkiem no Ukrainas, kuriem beidzas valsts sniegtais atbalsts izmitināšanai. Dzīvesvietas jautājums ir aktualitāte arī visiem tiem ukraiņiem, kas mūsu valstī ierodas vēl tagad, vasaras vidū.
Situāciju uzskatāmi atspoguļo Rīgas domes dati: no 1. līdz 6. jūlijam Ukrainas civiliedzīvotāju vienotajā atbalsta centrā vērsušies 200 cilvēki, kam vajadzīga dzīvesvieta. Bet mājokļi šajā laikā Rīgā pieteikti vien četri, kas ir ļoti maz. Tāpēc daļai Ukrainas bēgļu atrastas dzīvesvietas ārpus galvaspilsētas.
“Jā, no 1. jūlija Rīgas pašvaldība neuzņem jaunus bēgļus. Jaunpienācējiem mēs lūdzam tad Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam, kurš ir atbildīgs par izmitināšanas koordināciju visā Latvijas teritorijā, meklēt citas pašvaldības, kur šīs vietas ir,” pastāstīja Rīgas vicemēre Linda Ozola (“Konservatīvie”).
No visiem jaunpienācējiem jūlijā braukt prom no galvaspilsētas piekrituši 26,5% bēgļu, bet lielākā daļa atteikušies un meklē pajumti visdažādākajos veidos. Rīga atkārtoti aicina atsaukties un pieteikt mājokli valsts vienotajā elektroniskajā sistēmā. Kopumā Rīgā caur to reģistrēti vien 29 dzīvokļi.
Daļa bēgļu, saņemot atteikumu izmitināšanai Rīgā, vēršas pie nevalstiskajām organizācijām. “Gribu palīdzēt bēgļiem” valdes locekle Linda Jākobsone atklāja, ka biedrību aizvien uzmeklē vietējie iedzīvotāji, kas apgalvo, ka pieteikušies izmitināt Ukrainas bēgļus, bet zvanu no valsts vai pašvaldības vēl gaida.
“Iespējams, cilvēki nav sagaidījuši zvanu, jo viņi bija pieteikušies kādā iepriekšējā sistēmā vai ir kāds cits iemesls. Tas nav tik vienkārši, jo, iedomājamies, ka mēs tagad esam šajā sistēmā pieteikuši savu dzīvokli, mēs gaidām šo zvanu, mums piezvana un saka - mēs šobrīd varam kādu cilvēku atrast, bet tieši šajā brīdī, piemēram, mēs esam atvaļinājumā vai mēs esam laukos, un tā mēdz notikt. Tad pašvaldībai ir jāzvana atkal un atkal,” skaidroja Jākobsone.
“Gribu palīdzēt bēgļiem” aicina pieteikšanās sistēmu tehniski pilnveidot, lai šādas situācijas nerastos un bēgļu nokļūšana pie izmitinātājiem būtu ērtāka.