Tiek apsvērta iespēja bēgļus no Ukrainas izmitināt skolu aktu zālēs, sporta zālēs

Mazinoties ziedojumiem un brīvprātīgo spēkiem, Ukrainas bēgļu atbalstā būtu svarīgi iesaistīties plašākai sabiedrībai, bet valstij atvēlēt vairāk resursu nevalstisko organizāciju (NVO) darbam. Īpašas bažas ir par bēgļu izmitināšanu, jo mājokļu trūkums var radīt sajūtu, ka jādodas projām, atgriežoties nedrošā vidē Ukrainā, Latvijas Radio raidījumā “Krustpunktā” skaidroja biedrības "Gribu palīdzēt bēgļiem" valdes locekle Linda Jākobsone, vēsta lsm.lv,

Jākobsone vērtēja, ka salīdzinājumā ar to, kā gājis ar patvēruma meklētāju uzņemšanu iepriekšējos gados, kopumā atbalsts bēgļiem no Ukrainas, sevišķi pirmajos trijos mēnešos, ir bijis veiksmīgs.

“Neskatoties uz to, ka kopš 2015. gada iestrādes bija un izpratne kopumā par to, kādas vajadzības cilvēkam ir, mēs nebijām gatavi tādam cilvēku apjomam,” vērtējot ukraiņu izmitināšanas iespējas, atzina Jākobsone. Tomēr kopš 24. februāra vairāk nekā 11 tūkstoši cilvēku ir izmitināti dažādās vietās pašvaldībās.

Jākobsone vērtēja, ka šī izaugsme galvenokārt saistīta ar cilvēku un sabiedrības solidaritāti, nevis ar sistēmas gatavību: “Tas, ka mēs tam nebijām gatavi, es domāju, zināmā mērā ir pašsaprotami, jo neviens nevarēja būt gatavs, šī ir lielākā krīze kopš Otrā pasaules kara. Zināma izpratne par situāciju mums bija, mobilizācija bija diezgan ātra."

Taču pašlaik bēgļu mājokļa jautājumā radušās jaunas problēmas, jo sākotnēji bija iespējams izmantot viesmīlības nozari, bet nu valsts vairs nevar atļauties cilvēkus izmitināt viesnīcās. Tiek apsvērta iespēja bēgļus izmitināt skolu aktu zālēs, sporta zālēs.

"Gribu palīdzēt bēgļiem" valdes locekle pauda bažas par to:

“Tagad es ļoti ceru, ka mēs nenonāksim līdz aktu zālēm. Man ir bažas, ka diemžēl tā tas varētu notikt, bet es ļoti ceru, ka tā nenotiks."

Mājokļa atrašana ir lielākais jautājums jau mēnešiem ilgi. NVO gatavo priekšlikumus un kopā ar valsts iestādēm meklē veidus, kā situāciju risināt.

“Tā ir galvenā baža, kas mums šobrīd ir, ka mājokļa jautājums un neskaidrība ar mājokļa lietu, varētu radīt tādu sajūtu Ukrainas iedzīvotājos Latvijā, ka viņiem ir jādodas projām.

Vissliktākajā situācijā viņi atgriežas nedrošajā vidē Ukrainā. Mēs uzskatām, ka tā būt nedrīkst. Jābūt skaidrībai,” uzsvēra Jākobsone.

Viņa skaidroja, ka sākotnēji attiecībā uz bēgļu izmitināšanu tika cerēts, ka cilvēki pēc noteikta dienu skaita paši varēs atrast īres dzīvokļus un istabas, taču nu redzams - tas nav tik viegli. Tāpēc NVO pārstāve aicina domāt par veidu, kā veicināt dzīvokļu izīrētāju vēlmi palīdzēt ukraiņiem, piemēram, piedāvājot konkrētus nodokļu atvieglojumus. Viņa atgādināja, ka ikviens cilvēks, kuram ir iespēja palīdzēt un nodrošināt mājokli bēgļiem no Ukrainas, joprojām ir aicināts pieteikties un palīdzēt.

Lai iedzīvotāji, kuri varētu piedāvāt savus dzīvokļus bēgļiem, varētu iepazīt konkrētās ukraiņu ģimenes, Rīgā plāno organizēt klātienes tikšanās iespēju, intervijā "Krustpunktā" pastāstīja Rīgas atbalsta centra Ukrainas iedzīvotājiem vadītājs Pēteris Grūbe.