Krievijas prezidents Vladimirs Putins piektdien parakstīja likumus par Krimas aneksiju.
Putins parakstīja likumu par līguma Krimas un Sevastopoles uzņemšanai Krievijas Federācijas sastāvā ratifikāciju. Tāpat viņš parakstīja konstitucionālo likumu par Krimas iestāšanos Krievijas sastāvā un divu jaunu subjektu izveidošanu - Krimas republika un federālās nozīmes pilsēta Sevastopole.
Krievijas domes frakcija LDPR, kurā viens no līderiem ir skandalozais politiķis Vladimirs Žirinovskis, vēlas ierosināt likumprojektu, kas paredz atņemt deputāta mandātu Iļjam Ponomarevam, kurš bija vienīgais, kurš nobalsoja pret Krimas aneksiju.
Pentagons ceturtdien paziņoja, ka ASV grasās sniegt neletālu atbalstu Ukrainas armijai.
Jau ziņots, ka Ukrainas armija tiek sagatavota pilnai kaujas gatavībai, reaģējot uz Krievijas iebrukumu Krimā.
Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vadītāji ir vienojušies pret Krieviju vērsto sankciju sarakstam pievienot vēl 12 amatpersonas, preses konferencē paziņoja Eiropadomes prezidents Hermans van Rompejs.
Krievijas īstenotā Krimas anektēšana satraukumu par Maskavas plāniem ir izraisījusi daudzās valstīs. Valstis, kas ir bijušas Krievijas ietekmes sfērā, šajos notikumos saskata iespējamus arī savas nākotnes scenārijus, savukārt lielvarām Krievijas loma Ukrainas krīzē nozīmē savas līdzšinējās ārpolitikas efektivitātes pārbaudi.
Eiropas Savienības (ES) un ASV pret Krieviju ieviestajām sankcijām un personu sarakstiem, pret kurām tās vērstas, nav jābūt identiskiem, bet tās ir uz vienādu mērķi orientētas, aģentūrai LETA norādīja Ārlietu ministrijas (ĀM) valsts sekretārs Andrejs Pildegovičs.
Eiropas Savienībai (ES) jāmeklē stratēģija, kādā veidā tā runās ar Krieviju, šodien preses konferencē Eiropadomes sanāksmes laikā sacīja Eiropas Parlamenta (EP) prezidents Martins Šulcs. Politiķis sacīja, ka ES piemērotajām sankcijām pret Krieviju jābūt mērķtiecīgām. "Piemērojot sankcijas, jāvērtē riski," atzīmēja Šulcs.
Ādolfa Hitlera un Jozefa Gēbelsa sacerējumos redzams, kādā veidā, ar kādām verbālām konstrukcijām, kādus faktus lietojot, kādus noklusējot, kā ar vārdiem vien izdevās visu tautu tā apstrādāt, ka tā milzīgā jūsmā, vienotā solī devās fīrera norādītajā virzienā uz bezdibeni.
Nesenais Krievijas iebrukums Ukrainā daudziem nāca kā zibens spēriens. Pasaulē tas izraisīja apjukumu, bet Latvijā - līdz tam nepieredzētas iekšpolitiskas pārvētības. Burtiski pāris dienu laikā gandrīz visi latviešu politiķi ieņēma tādu nostāju pret Krieviju un Saskaņas centru, kāda līdz tam bija raksturīga tikai tiem, ko mēdza dēvēt par nacionālradikāļiem. Arī politiķi, kas savulaik apdāvināja Putinu ar sporta inventāru un teicās nesaprotam, kāpēc lielvalstu līderi nebrauc uz Sočiem, pēkšņi visu saprata un atzina, ka Kremļa politika attiecībā pret kaimiņvalstīm ir imperiālistiska, naidīga un agresīva.
Ir pazīmes, kas liecina, ka Krievija gatavojas plaša mēroga uzbrukumam Krievijas austrumos un dienvidos, ceturtdien paziņojis Ukrainas vēstnieks ANO Jurijs Kļimenko.
Ņemot vērā Krievijas rīcību Ukrainā, "Lielais astoņnieks" jeb G8 valstu grupa vairs nepastāv, ceturtdien Vācijas parlamentā paziņoja kanclere Angela Merkele.
Krievijas intervence Ukrainā ir lielākie draudi Eiropas drošībai kopš Aukstā kara beigām, trešdien sacīja NATO ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmusens, vienlaikus brīdinot, ka Maskavai draud starptautiskā izolācija.
Ukraina sāk izstāšanās procedūru no Neatkarīgo valstu savienības (NVS), trešdien paziņoja Ukrainas Nacionālās drošības padomes vadītājs Andrejs Parubijs.
Uz Krieviju un Ukrainu devies ANO ģenerālsekretārs Bans Kimūns. Vācijas ārlietu ministrs Franks Valters Šteinmeiers iztecies, ka situācija Ukrainā ir tik saspringta, ka tikai brīnumainā kārtā Krimā nav sākusies masveida asinsizliešana.
ASV Viceprezidents Džo Baidens, otrdien viesojoties Polijā, pieļāvis iespēju intensificēt sauszemes un jūras manevrus Baltijas valstīs ar ASV armijas piedalīšanos, tādējādi sniedzot tām papildu garantijas pret iespējamo Krievijas apdraudējumu apstākļos, kad situācija reģionā saasinājusies saistībā ar Maskavas lēmumu anektēt Ukrainai piederošo Krimas pussalu.
Igaunijas ārlietu ministrs Urmass Paets otrdien preses konferences laikā paziņojis, ka, reaģējot uz Krievijas lēmumu anektēt Krimu, pirmā lieta, kas apspriežama tā dēvētās trešās sankciju kārtas gaitā, ir ieroču tirdzniecības embargo, vēsta Igaunijas nacionālā raidorganizācija ERR.