Krievijas Centrālajā kara apgabalā noteikta pilnīga kaujas gatavība
Krievijas Centrālajā kara apgabalā, kas aptver Pievolgu, Urālus un Sibīriju, sestdien noteikta pilnīga kaujas gatavība, paziņojis aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu. Pēc ministra teiktā, saskaņā ar Krievijas prezidenta Vladimira Putina pavēli Krievijas Centrālajā kara apgabalā sarīkota "nepieteikta pilnīga kaujas gatavības pārbaude", kas turpināsies no 21. līdz 28.jūnijam.
Kā Aizsardzības ministrijas apspriedē sacījis Šoigu, šīs pārbaudes ietvaros no Ivanovas uz Čeļabinsku tiks nosūtīta gaisa desanta divīzija. Mācības notiks arī Samaras un Kemerovas apgabalos.
Krievijas armijas ģenerālštāba priekšnieks Valērijs Gerasimovs pastāstījis, ka šajā pārbaudē tiks iesaistīti 65 000 karavīri, aptuveni 5500 bruņojuma un militārās tehnikas vienības, vairāk nekā 180 lidmašīnas un aptuveni 60 helikopteri.
Jau ziņots, ka Krievija piektdien sāka militārās mācības karavīru sagatavotības pārbaudei, kas ietver karavīru pārvietošanu Sibīrijā un Urālos uz citām dislokācijas vietām. Kā piektdien norādīja Centrālā kara apgabala komandiera palīgs Jaroslavs Roščupkins, "vairākās motorizētās un pretgaisa aizsardzības grupās, kas dislocētas Urālos un Rietumsibīrijā, izsludināta trauksme" un tās sākušas pārvietoties uz citiem apgabaliem.
Krievijas mediji vēsta, ka šo mācību galvenais mērķis ir noslīpēt karaspēka pārvietošanos lielā attālumā.
Lai gan minētās aktivitātes nenotiek pie Krievijas rietumu robežām, tās sarīkotas laikā, kad situācija pie Krievijas un Ukrainas robežas kļūst aizvien saspringtāka. NATO ceturtdien paziņoja, ka Krievija sākusi palielināt savus spēkus pie Ukrainas robežas un naktī uz piektdienu Maskavā tika sasaukta Krievijas Drošības padomes sēde, kurā Krievijas prezidents Vladimirs Putins apsprieda konfliktu Austrumukrainā.
Krievijas ziņu aģentūra RBK, atsaucoties uz avotu Aizsardzības ministrijā, ceturtdien ziņoja, ka pie Ukrainas robežas tiekot savilkti karavīri, lauku hospitāļi un degvielas uzpildes ekipējums un šie spēki ir gatavi ieiet Ukrainas Doņeckas un Luhanskas rajonos, lai "izveidotu barjeras starp civiliedzīvotājiem un Ukrainas armiju".
ASV Valsts departamenta preses pārstāve Džena Psaki piektdien paziņoja, ka Amerikas Savienoto Valstu rīcībā ir informācija, ka Krievija ir gatava nosūtīt palīgā Ukrainas separātistu kaujiniekiem vairāk tanku, kā arī tāda tipa artilēriju, kāda vairs netiek lietota Krievijā, bet joprojām ir Ukrainas armijas bruņojumā. Pēc viņas teiktā, Krievijas spēki savilkti Ukrainas robežas tuvumā, "tuvāk, nekā jebkad kopš invāzijas Krimā".
Ukrainas prezidents Petro Porošenko piektdien izsludināja nedēļu ilgu vienpusēju uguns pārtraukšanu pretterorisma operācijas zonā Austrumukrainā, norādot, ka pamiers būs spēkā no 20.jūnija līdz 27.jūnijam, lai dotu separātistiem iespēju nolikt ieročus. Rietumvalstu līderi Porošenko miera plānu novērtējuši atzinīgi, tikmēr Krievija nekavējoties veltījusi kritiku Ukrainas prezidenta izsludinātajam pamieram, nodēvējot to par ultimātu separātistiem.