Kā vēsta aģentūra INTERFAX, Krievijas Federācijas prezidents Vladimirs Putins šodien parakstījis rīkojumu par ekonomisko sankciju noteikšanu pret Turciju.
Finansējuma piešķiršana Turcijai, lai risinātu bēgļu krīzi, situāciju atrisinās tikai nedaudz, jo Turcija spēlē dubultu spēli - šantažē Eiropas Savienību (ES) un tajā pašā laikā slēpti un ne tik slēpti atbalsta "Daesh", no kuras pastrādātajiem noziegumiem bēgļu gaitās dodas tūkstošiem cilvēku, šādu viedokli aģentūrai LETA pauda Eiropas Parlamenta (EP) deputāte Iveta Grigule (ZZS).
Pēc tam, kad Turcija notrieca Krievijas kara lidmašīnu, pirms tam vairākkārt brīdinot, ka tā atrodas Turcijas gaisa telpā, Krievijas prezidents Vladimirs Putins atklājis, ka ASV bija informēta par krievu lidmašīnas maršrutu, informē CNN.
Starp Parīzes terora aktu veicējiem, visticamāk, bijušas arī divas personas, kas Eiropā pa migrantu Balkānu maršrutu ieradušās tikai šoruden. Tas ir viens no iemesliem (taču ne vienīgais), kādēļ virkne kontinenta valstu jau nolēmušas realizēt stingrāku imigrācijas politiku, stiprinot robežas, bet bēdīgi slavenā Eiropas Komisijas bēgļu pārdales obligāto kvotu sistēma joprojām darbojas tikai uz papīra.
Vakar naktī Krievijas pilsētā Uļjanovskā notika uzbrukums alusdarītavai “Efes Rus”, kas pieder Turcijas kompānijai “Anadolu Efes”. Tāpat tika apgānīts Turcijas karogs, ziņo Krievijas mediji.
Ārvalstu mediji ziņo, ka Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans šodien norādījis, ka Turcija nevēlas nekādu saspīlējumu attiecības starp šo valsti un Krieviju.
Ziņu aģentūra AFP informē, ka Sīrijas armija dzīvu atradusi otro Krievijas notriektās militārās lidmašīnas pilotu. Šādu informāciju šodien sniedzis Krievijas vēstnieks Francijā.
NATO dalībvalstu izlūkdienestu sniegtā informācija apstiprina, ka pie Sīrijas robežas notriektā Krievijas lidmašīna ir pārkāpusi Turcijas gaisa telpu, otrdien paziņoja NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs.
Turcijas mediji ziņo, ka netālu no Turcijas un Sīrijas robežas notriekts militārais lidaparāts. Tas izdarīts pēc vairākiem brīdinājumiem, kuros norādīts, ka tā pārkāpusi Turcijas gaisa telpu.
Eiropas Komisijas (EK) pārstāvji neformāli ir pieļāvuši, ka par atbalstu Turcijai bēgļu uzņemšanā Latvijai varētu būt jāmaksā 4,4 miljoni eiro, taču noteikti nevar apgalvot, ka par šo summu būtu panākta kāda vienošanās, jo politisks lēmums nav pieņemts, aģentūrai LETA sacīja Finanšu ministrijas (FM) parlamentārais sekretārs Arvils Ašeradens (V).
Tikai nepilni pieci mēneši bija nepieciešami Turcijas valdošajai mēreno islāmistu Taisnīguma un attīstības partijai (AKP), lai atgūtos no sāpīgās neveiksmes 7. jūnija parlamenta vēlēšanās un izcīnītu pārliecinošu uzvaru svētdien notikušajās ārkārtas vēlēšanās. AKP dibinātājs, autoritārais prezidents Redžeps Tajips Erdogans paziņojis, ka Turcijas pilsoņi nobalsojuši par stabilitāti, bet kritiķi pārmet vadošajai partijai, ka tieši tās rīcība novedusi pie tā, ka atsākušās sadursmes ar Kurdistānas strādnieku partijas (PKK) kaujiniekiem un valstī aizvien lielāku ietekmi gūst islāmistu radikāļi.